.
LaKuGys skaiteituoju viereibai drupeit Zaigys īškejuo pasauļa.

***

Muna sāta.
Muna dzymtuo puse.
Reizem tai pīvalk, bet reizem tai atgryuž.
Bet juosaprūt tys, ka na vītā ir vaine.
Reizem myusūs pošūs

Īsaver muotei acīs –
Tuos pošys…
Īsaver azara iudinī –
Tys pats…
Īsaver pats sevī –
Voi Tu teišom tys pats?

Mīļoj tyvuokū!

Apbreinoj apleicejū!

***

Munai babai sorok jau seņ puori,
Bet iz dzeivi jei vēļ verās kuori.
„Baba, deļkam Tu mani vīnreiz buori,
Ka nu soldonumim maņ izkriss zūbi lyupai puori?”

Tagad siedi Tu kai ūga –
Skaista, sorkona, dašyuta pi krāsla kai pūga.
Verīs, verīs i soki, ka es jau lela…
Kaida lela?
Maņ vēļ tok smīkli ilgi īs par muļkeibom!
I deļ Tevis vysod byušu mozuo.
I Tu maņ – baba lobuo.

***
Tik personiski bezpersoniski

Varbyut tys, ka mes nasajiutam tik varani, padora myusus tik mozus kai skudrys storp miļžim…
Varbyut uzadreikstiešona myusim moksoj vairuok nakai zūbuorsta apmekliejums…
Varbyut mes daudz kū gribim, bet nasaīt, i gribiešona puorīt…

Tu navari nūsūdeit mani, deļtuo ka dzeivoj pyrmū i vīneigū reizi, kai i es…
Tu navari maņ paruodeit celi, deļtuo ka tu pa jū naesi guojs, a, ka esi, tod tū smylgu, kuru myna tova kuoja, muna vairuok nameis…
Tu navari mani pat saprast, partū ka tys byutu vīnkuorši smīkleigai – cylvāks cylvāku nasaprūt, i tys, kū tu vari dūmuot par mani, ir tikai kai eļļa viers iudiņa, cīši vierspusieji…

Maņ ir svareigi, lai byutu labi maņ apleik, i, kai es tū panuoku, tev navajadzātu liktīs jūceigi…
Maņ reizem piļneigi vīnolga, cik daudz es izdoru, golvonais, ka doru ar prīcu, bet, ka prīcys nav, tod deļkuo maņ tys juodora?
Maņ grybātūs tev īvuiceit puors lītu, i izaver, ka tev ari, bet kas mes taidi asam, kab vīns nu ūtra jimtu pīmāru?

Varbyut tu kuodreiz pazaudiesi vysu, kas tev bejs, lai pīruodeitu koč kam, kas tu naesi…
Tu vari prīcuotīs par šudiņdīnu, bet reit tu variesi smaidiet tikai par tū, kas beja vakar…
Maņ tevis navajaga, lai pīruodeitu, kas es asu i kū es varu. Ka es asu, tod es i varu!