Ituo goda janvara pādejuos dīnuos Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituts (www.lfmi.lu.lv) izdevs Aigara Lelbuorža i Mārteņa Boiko gruomotu “Psalmu dziedāšana Latgalē”. Koč par gruomotu tū gryuši saukt – vīnūs vuokūs īlykta gruomateņa ar tekstim latvyski i angliski, DVD ar 2009. goda saļmu dzīduošonys īrokstu Rekovā i vasali trejs CD ar saļmu dzīduojumim Upeitē, Kruoslovā, Saļņovā, Viļakā, Žīgurūs, Dagdā i Murmastīnē (1971-2009). Tok kūpumā tys ir zynuotnisks izdavums ar komentarim par saļmu dzīduošonys tradiceju Latgolā i dzīduojumu īrokstim audio i video.

Aigars Lelbuords izdavuma īvodā saļmu dzīduošonu nūsauc kai nūzeimeigu tradicionaluos kulturys daļu, kas saisteita kai ar saimis gūdim (bērem i mieršonys dīnu atguodim), tai ari godskuortu tradicejom (myrušūs pīminiešona Dvieseļdīnā), par golvonū problemu, kas kaviejuse ituo montuojuma zynuotnisku izpieti i aktualiziešonu latvīšu folkloristikā i etnomuzikologejā, saucūt viesturiskūs apstuokļus. Kristeiguo folklora padūmu laikā beja uorpus zynuotniskuos i sabīdriskuos interesis, par tū runoj i Ontons Slišāns rokstā par saļmu dzīduošonu Upeitis apleicīnē. Izjāmums ir atseviški entuazisti, kas, sovu darbeibu sliepūt nu līkūs ocu, ir īrakstejuši saļmu dzīduošonu jau 20. g. s. 70. godūs, – jau nūsauktais Ontons Slišāns, kas ar magnetofonu siediejs aiz bazneicys oltorgleznys i, viereiga bazneicuona īraudzeits, nūturāts par čekys stukaču, bazneickungi Mikeļs Jermacāns i Stanislavs Čužāns.

Etnomuzikologs Mārteņš Boiko sovā rokstā “Mirušo ofīcijs (saļmes) Latgalē” dūd vyspuoreigu i precizu īskotu ituos tradicejis dzimšonā i atteisteibā, kai ari shematisku zeimiejumu veidā ruoda saļmu uzbyuvi. Saļmys ir vīns nu katuoliskuos bazneicys dīva kolpuošonys veidim, daļa nu stuņžu lyugšonu. Latgolā itū tradiceju īnasuse jezuitu darbeiba jau 18. g. s., tok tautys atmiņā tys nav sasaglobuojs – bez bazneickungu i iergeļnīku dasavieršonys i apvuiceibys saļmu dzīduošonu vīna paaudze nūdavuse ūtrai, dzīduotuojis atguodoj i atsasauc iz sovu muošu i babu vuiceitū. Boiko saļmu dzīduošonu raksturoj kai sātys dzeivis daļu – taipat kai i smierts poša, kas vys tik i myusu dīnuos nūteik sātā, nabašnīks teik guldynuots i pavadeits nu sovys sātys.

Interesnai, ka pyrmais saļmu teksta latvyskuojums ir jezuitu izdūtā lyugšonu gruomotā, kam pyrmais izdavums bejs 1771. godā, a ituo tulkuojuma varianti teik publiceiti i da myusu dīnu. M. Boiko ituo tulkuojuma dzeivuotspiejis īmesli atrūn Latgolys tradiceju nūtureibā i latgalīšu rakstura konservativismā. Reizē jis atzeimoj, ka myrušūs pīminis lyugšonys ir byutiska kulturys sastuovdaļa i tik labi ir sasaglobuojuse taišni mīlesteibys i pīnuokuma pret tyvinīkim deļ – golvonais motivs ir apziņa, ka ar lyugšonu vari byut leidzdaleigs sova tyvuo liktinī i piec juo aizīšonys i gluobt nu škeisteišonys ci slaucamuos guņs. Tik nūpītna motivaceja ļaun saglobuot na tikai radzamū saļmu dzīduošonys ritualu – iz golda juobyut boltam lynu goldautam, svecem, mūceņai, suoļam i maizei, a taipoš i sarežgeitū dzīduojuma strukturu, melodeju i vuordus.

Sovā rokstā par saļmu dzīduošonys tradiceju i juos apdraudieteibu i sasaglobuošonu Upeitis pusē O. Slišāns stuosta par īmeslim, deļkuo jau padūmu laikūs suocs vuokt i pīraksteit na tikai paguoniskū, a ari kristeigū folkloru – tei ir apziņa, ka taišni kristeiguos tradicejis idealogejis īspaidā gaist pošys pyrmuos, maja dzīduojumim pi krystu var sekuot i saļmu dzīduošona. Jis stuosta par sadarbeibu ar Jermacānu, par saļmu dzīduotuoju vesšonu iz Guļbini i īraksteišonu tī – kab byutu mozuok riska tikt napatikšonuos.

Izdavumā īkļauti četri diski. DVD ar kinu, kur Rekovys sīvys 2009. godā sasateik Otilejis Supis sātā i dzīd saļmys, rej bolts suneits, babys ar skustim svareigai sasāst pi bolti kluota golda i suoc pazeistamuos melodejis – kai bejušuo voi asūšuo laika pīmineklis. 3 CD ar īrokstim nu vysaidu Latgolys vītu: pyrmajā diskā Mikeļa Jermacāna i Ontona Slišāna 1971. goda īroksti ar Upeitis dzīduotuojom i Stanislava Čužāna 1976. goda īroksti Kruoslovā, ūtrajā diskā Mārteņa Boiko i Gitys Lanceris īroksti Saļņovā 1997. godā i Viļakā 1999. godā, trešajā diskā Mārteņa Boiko i Gitys Lanceris īroksti Žīgurūs 1997. godā, Mārteņa Boiko īroksti Dagdā 1998. godā, Aigara Lelbuorža īroksti Murmastīnē 2009. godā.

“Kotru reizi, kod radzu kaidus latgalīšu kopus, maņ juodūmoj par tū, ka ak jau kotram, kas tī dus, sovā laikā beja nūdzīduotys saļmis: ak jau kotram palicieji veļteja myrušūs oficeju i bīžuok na tik vīnu reizi, kab tai, sovys mīlesteibys i kristeiguo pīnuokuma vadeiti, i vēļ piec tyvinīka smierts kū nakū dareitu juo lobā. I sovā laikā ak jau kotrys, kas kopūs guļdeits, ari tyka lyudzs saļmis par sovim tyvinīkim. Kotri latgalīšu kopi nūzeimoj symtim myrušūs oficeja izpiļdejumu i symtim juo dzīduotuoju. Tyukstūšom myrušūs oficejs ir pavadejs i tyukstūšom palicieju – mīrynuojs. I vēļ symtim i tyukstūšom jis pavadeis i symtus i tyukstūšys mīrynuos.” (M. Boiko)

Saļmu dzīduošona ir kai gryuts i vajadzeigs pīnuokums – kai atsavadeišona nu sovu myrušūs, pīnuokuma piļdeišona i daleiba augstuokā asameibā, sasavīnuošona ar dzīduotuojim pyrms myusu laika i, varim cerēt i ticēt, ari piec myusu laika. Cikom Latgolā dzīd saļmys, ir dzeiva tei Latgola, kū pazeistam nu bierneibys.

Rekovys dzīduotuojis (Škilbanu pog., Vileks novads), īrakstiejs Aigars Lelbuords, 2009.

 

Karteņuos: Latgolys Studentu centra reikuotuo saļmu dzīduošona LU Filologejis fakultatē 2005. goda janvarī. Pīsadola Ontons Slišāns, Anna Stafecka, LgSC jaunīši, bīdreibys “Trešuo Zvaigzne” dzīduotuojis, Reigys Goreiguo seminara studenti. (Ilze Sperga)