Šmuku bierzeišu palūkā saleikuse kai vaca babeņa stuov Mizovsku dzeraunis (Preiļu pusē, natuoli nu Arendolis) foto muokslinīka lauku sāta. Muokslinīka i juo sīvys izstaiguotys stidzenis iz oku, klieti i pierteņu vadynoj izzynuot par sātys saiminīka gaitom tuolajūs septeņdasmitajūs. Sātys pogolmā svineigi sevi dasoka gaiļs i koč kur klāvā īsamauroj gūteņa. Ilgi verūs iz lauku sātys mīru. Gaņkuos iz palūdzis stuov garbuzu rynda i puora antonovkys uobuļu, dzieržu, ka īslāgts televizors i muokslinīks ar sīvu klausās jaunuokuos viests politikā. Īraugūt mani, foto muokslinīks Kazimirs Gailums (1934) ir drupeit puorsteigts, kai ta nā – īprīšk sasatykom pyrma septeņu godu. Muokslinīks, kurs dzims i audzs sābru sādžā Lozduos, ar lelu prīcu steidz īruodeit maņ sovu fotoaparatu kolekceju. Doluos atmiņuos par laika bīdrim, pīdzeivuotim nūtykumim i ryupeigi puorcyloj kotru izdavumu, kurs sovā laikā tics rūtuots ar juo karteņom. Ustobys ūtrā planā juo dzeivis bīdrine oda i pa šaļtej pīdruovej muokslinīku runuot „pa temai”.

K. Gailums ruoda izdavumus, kurymūs tyka publicātys juo kartenis

Voi pīminit sovu pyrmū saskari ar fotoaparatu i sovu pyrmū izjimtū karteņu?

Nui, tys beja 1961. gods. 1966. godā beja solta zīma ar minus 25 gradim. Guojom ar bruoļa dālu iz Dubnu ar ragaveņom vyzynuotīs i maņ leidza beja pasajiems “Smena” pyrmuo laidīņa aparats. Dubnys upe beja myusu paradize i rezideņce. Pīmiņu, ka pret tovys muotis dzymtū sātu, kur vacupeite, auga vacs nūsalīcs veitūls, augšā pierteņa i sīna skaudzeite i krostā auga garuos nīdrys šmuka formā. Mes tamā vītā ar puiku izbiļdiejom vasalu fiļmeņu. Tod beiguos saceju puikam, kab aizīt i apsasāst iz tūs ragaveņu, zam nīdru. Puikam golvā pižiks i kuojā mozi valenceni, saguoja cīši skaista i kompozicionali harmoniska karteņa. Koč tūlaik vēļ moz sajāgys beja par kompoziceju.

Kas beja tī ļauds ci apstuokli, kas lyka jums turpynuot fotografēt?

Aizyuteju tū zīmys karteņu iz Preiļu rajona gazetu, publicieja. Piečuok Preiļu rajona tuo laika slavanuokais žurnalists Ontons Rancāns dasasaceja receņzēt munys kartenis i cieški viņ juos lyka kluot pi sovu rokstu. Piečuok jis maņ izsnīdze gūda rokstu i korespondenta aplīceibu ar vysu štempeli. Tai es palyku par vītejūs atzeitū fotografu i arviņ vaira dzeivuoju pa Preilim. Preiļu kulturys nomā es i cyti leidzeigī taisejom izstuodis i dorbuojās sovs foto puļceņš.

Pasyuteju nu Moskovys foto žurnalus, gazetys i syuteju jim sovys kartenis. Postnīks saceja, ka es ass vīneigais, kurs myusu apleicīnē skaita itaida veida literaturu. Patyka.

K. Gailuma karteņa „Mehanizatori piec mainis”, žurnals „Horizonts”

Voi pīsadalejot izstuodēs ari na Latgolā?

Preiļu kulturys noma metodike īrūsynuoja mums sasazynuot ar Reigu, kurā daudzys foto bīdreibys organizieja foto amateru kursus. Tai mes bareņš entuziastu dasasacejom nakluotīnis foto kursūs. Pi myusu beja atbraucs Gunars Birkmaņs (rakstnīks, publicits, fotografs, realistiskuos fotografejis meistars, tymā laikā vadeja foto amateru tautys studeju VEF kulturys pilī – autoris pīzeime) apsavērt myusu puļceņu i mozuos izstuodeitis i Reigys foto studejis bīdrys i fotografs Jurs Krīveņš, kuri skaiteja sovys lekcejis. Tai mes kursu laikā braukuojom iz Reigu praktikumūs. „Zīmeļbluozmā” nedeļu biļdiejom, pa kuģu ūstu staiguojom. Biļdiejom struodnīkus, kai jī vyrpoj kuģu ankurus. Braucem i iz Daugovpili fotografēt Kulturys nomu Vīstura īlā, preteimā parkam. Staiguojom ari gar Kīmejis škīdrys ryupneicom.

Kaidus prīškmatus vuiceja kursūs, kaidi pasnīdzieji pīsadaleja?

Brauce vysaidi dīvi i skaiteja lekcejis, mes sovus lektorus i receņzentus saucem par „dīvim”, partū ka jī beja troki gudri. Beja vīns dīvs nu Amerikys, kurs sovus aparatus ruodeja, nu myusim jau tys nikuo nadeve. Pīmiņu Vilni Folkmani, golvanū kino operatoru, fotografu i kluba „Reiga” vadeituoju. Jis kotru karteņu skaiteja kai gruomotu. Piečuok mums pošim ari lyka paraksturuot kaidu konkretu karteņu, nu mes tuo nasaprotom, kū jis tī var skaiteit (smejās). Mes tod vēļ moz kuo saprotom nu biļdiešonys. Pīmiņu ari Gunaru Janaiti, Gunaru Bindi, Juri Krīveņu, ari Gunaru Birkmani. Birkmaņs divejis munys kartenis atzyna par baigi lobajom. Vīna beja klusuo doba, kuramā ruodeits arbuzs, uobeļs, nazeits, dekorativs škeivs, kuram cauri spiedieja gaisma. Kartenis mierkis beja paruodeit fakturu. Ūtruo karteņa, kuruo Birkmaņam cīši patyka, tyka izjimta Aizkaļnē keramikys izstuodē, kur nūbiļdieju sovu laika bīdru ar koklā pakuortu fotoaparatu.

Kod beidzet kursus, jums deve diplomu?

Nā, nadeve nikaida diploma. Daži ari atkryta. Daudzi beja par mani gudruoki, ar lobim fotoaparatim, maņ tī “Smena”, “Zorkijs” beja (smejās…). Mes beigu pasuocīnī sasapuļciejom mozā pagrabeņā. Vysi kūpā – školuotuoji, žurnalisti, vacī i jaunī. Mums tī beja koņjaks, veins, lējem taiduos mozuos gluozeitēs (ruoda). Vysi nūsazīduši, ar rūkom ēdem reņgeitis, nabeja ni videļcu, ni kuo (smejās…).

Kai iz jiusu hobeja i piečuok nūsadorbuošonu vērēs sīva?

Jei mani vysā atbaļsteja. Tik tāņ puormat, ka vysu myužu asu atstaiguojs ar fotoaparatu, biļdādams vysys kuozys, bieris, vysaidys školys ekskursejis. Brauču leidza kai fotografs iz Siguldu. Braukuoja pa vysu Krīveju, biļdieju Novgorodu, Polocku, Boltkrīveju i Lītovu. Piečuok ari raksteju rokstus par sovom karteņom i pīstruoduoju kai žurnalists.

 K. Gailuma karteņa „Jaunuo maize”, žurnals „Horizonts”

Kaids beja jiusu pyrmais fotoaparats, kur jūs varieja nūpierkt?

“Smena”. Kai jau vysim puorsvorā tymā laikā. Aparatus varēja nūpierkt Daugovpilī, beja speciali foto veikali. Pats pierku kimikalejis i svieru. Fiļmenis guoja nu Leningradys, Kijevys i Ukrainys – “Svema” malnboltuos.

Kaidys nūtikšonys jums vysu vaira saguoja biļdēt, eistyn bieris?

Nui, kuozys i bieris, biļdieju ari portretus pasem. Apleik pogostā i tuoļuok, maņ mīra nabeja, kotru sastdīni beja juobrauc kuo ta biļdēt. Draugi smējēs, ka es kai krauklis – sajiutu nabašnīkus. Kur tik bieris, tī i es (smejās). Kai tod es varieju atsaceit cylvākim? Cyti fotografi atsaceja? Beja vīns taids kadrys nu Cēsu, kurs kūpā ar mani sanatorejā gulēja. Jis vysu nakti taiseja kartenis vīnā palatā, nu reita guoja reityšku āstu i pylni kārmani skanieja. Treis mienešus, cikom jis tī gulieja, sapeļneja naudu i izcēle sev sātu. Koč kai tai i moksuoja – vīna karteņa 20 kapeiku.

Kurs foto žanrs jums ir tyvuoks?

Vysu lobuok pateik ainavys i doba. Es bez dobys navaru dzeivuot, cik ari tev ir gryuši – īej mežā, bierzīs i vysu suopi nūjam. Dobu ir gryuši biļdēt, partū ka cieški viņ, ar aci verūtīs, objekts izaver skaists, nu kod nūbiļdej, ruodīs, nikas eipašs tī i nav. Ir muokslinīki, kuri mierktīceigi meklej, kū biļdēt, nu maņ vyss nūteik kaiba pats nu seve.

Maņ navāga nikuo eipaši viertīs i meklēt, īraugu kaidu pučeiti ci cyta kuo i momentā maņ ocu prīškā ruodīs tys objekts, rūnās attīceigī refleksi, kas meklej pareizuos kompozicejis. Golvonais, kab konkretuo karteņa saītu kai muokslys dorbs, juozyna i juosaprūt, kai gaisma kriss. Sovaižuok var daīt īt pi tuo objekta stymtom reižu, kod saule lāc ci rīt. Beja taids gadejums, kod vīns vītejais muokslinīks gribieja dabuot boltus kūka stumbrus vosorā, kod nabeja snīga. Jis sapierka boltuo, smolkuo kreita, stumbru apsmierieja ar taukim i apbiere – izaviere gon piec zīmys karteņuos (smejās).

Beja gadejums pi VEF kursu laikūs: vīns foto muokslinīks vysu dīnu atsiediejs pi Kulturys piļs, piļnavuojs buobenis, kas tiergoj pučis. Patyka tipiskais portrets. Jis tī nūtupiejs vasalu dīnu, izlaids treis fiļmenis, tod tik vīnu karteņu atlasiejs. Jis give konkretūs psihologiskūs momentus, ocu skatīņus, sejis vaibstus. Tī ari tei muoksla ir, i golvanais, kab dūmu centrys ir puorskaitoms. Vysu līkū var retušēt, izbalynuot ar jodu.

Muokslinīka fotoaparatu kolekceja

Tod saīt, ka kotrys navar biļdēt?

I na vyss ir biļdejams. Randaukā (tāņ Arendolē) beja taids bīdrys Bryuvers, kurs puordeve gūvi par četrim symtim i nūpierka automatiskū fotoaparatu. Es vysu saprostu, kab jis byutu bejs lels muokslinīks, nu jis taids nabeja. Kaida jāga nu aparata, ka nav vydā muokslinīka? Piečuok jis maņ stuosteja, kai taiseja biļdis: izmontuoja izastruoduojušuos kimikalejis, kab dabuotu vālamū efektu – tik biers kluot suoli, kai taidai zupai (smejās).

Kai jius veratīs iz myusu dīnu foto muokslu?

Niu jau vyss ir kruosains. Nūbrauc iz Reigu – tī kruosys, kruosys – pylnys vitrinys. Ari mes reiz raudzejom taiseit kruosainys kartenis, Preiļūs slimneicā gulādami (smejās). Auškīnē pa nakti montiejom ar vīnu paziņu. Kab sataiseitu kruosainu karteņu, beja vajadzeigs taiseit ostonis operacejis, vajadzeigs mērcēt rūkys škeistumūs, kimikalejis beja iņdeigys. Nu vys tik sataisejom, nabeja cīši kvalitativys, nu vys tik!

Tādiņ malnboltuos kartenis otkon īt mūdē. Par pīmāru, Gunars Biņde biļdej pa lelam malnboltajā tehnikā. Kruosys nav golvonais. Golvonais, kab byutu loba kompoziceja i dūmu centrs. Kod, izmatūs skatīni, golvonais krystu acīs – tī tei kompoziceja i tī tys suņs aprokts.

Kai jius viertejat sovu padareitū i sasnāgtū foto muokslys sferā?

Ka nabyutu pasamainejuse itei vaļsts īkuorta, es byutu bejs atzeits foto muokslinīks. Dūmuoju – kod aizīšu peņsejā, sataiseišu sovu personalū foto izstuodi. Nu maņ vajadzieja vaļsts atbolsta, vajadzeigū tehniku i foto papeirus varieja dabuot viņ tipografejuos. Kab sataiseitu kartenis vysuos tehnikuos: grafika, solarizaceja, izoheleja i pseidoreljefs, beja vajadzeigi leidzekli, kurūs maņ vīnkuorši nabeja. Ari tei veseleiba vaira nabeja taida. Seņuok naktim taiseju kartenis, ruodejuos, ka stuņdi pagulieji i labi, otkon jau varieji ceļtīs i dareit. Tādiņ jau vysys nakts mīgam par moz.

Foto muokslinīks Kazimirs Gailums sovā pogolmā

Sagatavieja Zane Bramane, Daugovpiļs Universitatis studeņte

Izmontuotys autoris i K. Gailuma kartenis