Saulgrīžu laikā gostūs gaideis Lelais latgaļu tiergs

LaKuGa 14. Juņs, 2012. gods 7
Saulgrīžu laikā gostūs gaideis Lelais latgaļu tiergs

Pošā Juoņu laikā itymā godā īkreit ari Leluo latgaļu tierga laiks Ludzā. Iz tradicionalū tiergu Ludzys pilskolnā 22. i 23. junī aicynoj „Ludzys amatnīku centrs”.

Pyrmū reizi Lelais latgaļu tiergs nūtyka 2009. godā i niu ir klivs par svareigu Ludzys i Latgolys nūtykumu. Itymā godā tierga apmaklātuoji aicynuoti dorbuotīs dzeivuos arheologejis vidis darbneicuos kūpā ar latgalim i gostim nu Vuocejis, Boltkrīvejis i Lītovys – keltim, krivičim, leišim i suomugrim, apsavērt paraugdemostriejumus, puorbaudeit sovu izveiceibu karaveira orūdā, varēs izzinuot jaunu informaceju par sovim seņčim – kai dzeivuoja, kū zynuoja, kū prota i ar kū nūsadorbuoja senī latgali. Taipat varēs pīsadaleit saulgrīžu tradicejuos. Juoņus īleiguos folklorys kūpys „Egle”, „Isnauda”, „Rīkšova”, „Atvasītes” i c.

Tierga programa:

22. juņs

12.00 – LIELUO LATGAĻU TIERGA atkluošona
12.10 – Svātkus īkandynuos mozī doncuotuoji i dzīduotuoji nu kūpys „Atvasītes”
12.30, 13.30, 14.30, 15.30, 16.30,17.30 – senejūs orūdu paraugdemonstriejumu – dzejs kruosuošona, dīgu apgieba izgataveišona, laivu, zvejis teiklu, karūšu, trauku izgataveišona, karaveira i mednīka īrūči i bruņu izgataveišona, veikleibys saceņseibys i īspieja paraudzeit sovu rūku lūku šaušonā i c. veiru cīneiguos nūdorbēs
13.00,14.00,15.00,16.00, 17.00 – folklorys kūpu Saulgrīžu dzīsmis i stuosti par senejūs latgaļu tradicejom
18.00-19.30 – senejūs latgaļu ceiņu paraugdemostriejumi „Kroma kolna brolistes” izpiļdiejumā
19.30-20.00 – senejuos kūka piļs ījimšona – šovs
20.00-22.00 – Saulgrīžu sagaideišona piec senejuo Guņs rita Medņevys folklorys kūpys „Egle” izpiļdiejumā

23. juņs

10.00 – svātku īleiguošona ar Ņukšu folklorys kūpu „Rīkšova”
10.30, 11.30 12.30 – vidis darbneicys, Dobys školys stuosti
11.00, 12.00 – leiguošona kūpā ar muzykantim i folklorys kūpom
13.00 – svātku nūslāgums

Vaira dazynuošonys – Ludzys amatnīku centrā, pa telefonu 29467925, pa epostu ligakondrate@inbox.lv i www.ludzasamatnieki.lv

Karteņa – nu Ludzys nūvoda sātyslopys

  • http://www.facebook.com/vineta.vilcane Vineta Vilcāne

    Žēl, ka sabiedrībai tiek radīts nepareizs priekšstats par jēdzieniem “latgaļi” un “latgalieši”. Visi latgaļi jau vairākus gadu simtus dus kapu laukos, tad jau laikam darbnīcās būs skeleti :D Katrs jēdzies apzīmē pilnīgi atšķirīgas lietas un paredz dažādas pretenzijas. Pēdējā laikā tie abi salikti vienā kaltā ķīšmiš ar un bez rozīnēm.

  • Armands Kocins

    Vinetai: 
    Tikpat labi varētu teikt, ka “latvieši” dzīvo šodien, bet “latvji” jau dus kapos.

    • http://www.facebook.com/vineta.vilcane Vineta Vilcāne

      Nē, tā apgalvot nevar, jo “latvji” apzīmē to pašu veidojumu, ko “latvieši”, tikai vecāka vārda forma. 

    • Armands Kocins

      “Latgaļi” un “latgalieši” arī apzīmē to pašu veidojumu. To var uzzināt, gan meklējot lapās caur Google”, gan pārskatot grāmatu un avīžrakstu nosaukumus bibliotēku katalogos un bibliogrāfiskajos rādītājos (un, protams, arī lasot pašas grāmatas un rakstus), gan arī, pievēršot uzmanību praktiskajam lietojumam. “Latgaļi”  un “latgalieši” patiešām ir sinonīmi.

      Bet, nu jā, to es arī zinu, ka pret latgaļiem vērstā etnocīda atbalstītāji un kultūru nonivelēšanas ideoloģijas sekotāji ir mēģinājuši mākslīgi nošķirt šos terminus, cenšoties sabiedrībai iestāstīt aplamo domu, ka mūsdienu latgaļu valoda it kā neesot seno latgaļu valodas mantiniece. Tā ir bijusi tīrā etnocīda ideoloģija. Paldies Dievam, šis mākslīgais nošķīrums nav uzvarējis, un praktiskajā lietojumā “latgaļi” un “latgalieši” ir tādās pašās sinonīmiskās atiecībās kā “latvji” un “latvieši”.

    • http://www.facebook.com/vineta.vilcane Vineta Vilcāne

      Tad jau arī daļa mūsdienu Vidzemes iedzīvotāju jāsauc par “latgaļiem”, jo līdz viduslaikiem latgaļi apdzīvoja šīs teritorijas. Protams, ka google.com un presē tie parādīsies kā sinonīmi, jo tur pilns ar rakstiem, kuros cilvēki aiz savas nezināšanas lieto šos vārdus kā sinonīmus, tāpēc tas nav arguments. Cilvēki neatšķir daudzas elementāras lietas un nezina daudzu jēdzienu skaidrojumu un lieto šos vārdus vietā un nevietā.
      Ieskatieties akadēmiska rakstura izdevumos, kaut vai konversācijas vārdnīcā, kur ļoti plaši ir izskaidroti šie abi jēdzieni.

    • Armands Kocins

       ”Tad jau arī daļa mūsdienu Vidzemes iedzīvotāju jāsauc par “latgaļiem”. 
      Lielā daļā Vidzemes vēl līdz 19.-20. gs. mijai cilvēki patiešām runāja diezgan līdzīgi Latgales latgaļu valodai. Atteikšanās no šīm latgaliskajām īpatnībām Vidzemē visstraujāk notikusi 20. gadsimtā, bet sākusies jau agrāk – luterticības ietekmē (atšķirībā no Inflantijas jeb Latgales, kuru luterticības nivelējošais spēks tikpat kā neskāra). Vairums vidzemnieku (kuru vecvecāki vēl runāja ar visām latgaliskajām īpatnībām valodā) paši sevi negrib saukt par latgaļiem, bet Latgales latgaļi grib gan, un tas ir būtiski.

      Konversācijas vārdnīca šai ziņā nav objektīvs avots, jo tieši tā sējuma sagatavošanas laikā bija īpaši populāra melīgā ideja par to, ka Latgales latgaļu valoda esot radusies poļu ietekmē, bet nevis pastāv kā senās latgaļu valodas turpinājums. Melīgo teoriju par Latgales latgaļu valodu velo izcelsmi tā īsti izdevās apgāzt tikai 20 gs. otrajā pusē, kad pret latgaļiem vērstajam etnocīdam valsts atbalsts vairs nebija tik izteikts kā pirmās Latvijas Republikas laikā.

  • Armands Kocins

    Maņ dreižuok acīs īkryta kas cyts – kai latgali, tai latgalīši tradicionali svietej JUOŅA DĪNU i folklora kūpys var jū ĪRŪTUOT.  ”Juoņi” i “ļeigū” navā latgaļu tradicionaluo vierteiba.