Ituo goda 8. junī Vacvuorkovā, Vuorkovys vydškolys telpuos, nūtyka Kulturys ministrejis organizāta konfereņce „Latgalīšu volūda i latgaliskuo identitate”. Pasuokumā pīsadaleja Latgolys pošvaļdeibu i Latvejis publiskuos puorvaļdis instituceju puorstuovi, eksperti, navaļstiskūs organizaceju i medeju puorstuovi. Konfereņcis mierkis beja atrast i pīduovuot rysynuojumus latgalīšu volūdys i kulturys styprynuošonai i populariziešonai, izstruoduot prīšklykumus ituo goda augustā Rēzeknē paradzātajam 3. Pasauļa latgalīšu kongresam.

Piec Kulturys Ministrejis iniciativys ir sataiseita Latgolys dorba grupa latgalīšu kulturys atbolstam i problemu apzynuošonai, kas apvīnoj vysaidu profeseju cylvākus i guodoj na tik viņ par kulturys, a ari volūdys, izgleiteibys, latgaliskuos identitatis i juridiskajim vaicuojumim. Latgaliskuo kultura nav īdūmojama bez latgaliskuos identitatis, tok tei lelā mārā ir na etniskuo voi lokaluo, a lingvistiskuo identitate – atkareiga nu volūdys lītuojuma sabīdreibā i medejūs, kai ari izgleiteibys sistemā.

Konfereņci atkluoja kulturys ministre Žaneta Jaunzeme-Grende i saceja: “Latvīšu kulturys vierteiba ir juos dažuodeiba, deļtuo varu saceit, ka latgalīšu volūda, kultura, identitate i viesture myus tik boguotynoj. Tagad ir juoizdūmoj veids, kai itū vierteigu saturu nest tuoļuok, prūti, kaidi mozi, bet konkreti sūleiši juosper, kab latgalīšu volūda i kultura varātu atsateisteit.”

Vuorkovys konfereņcē nūtyka dorbs 4 grupuos – juridiskajā, izgleiteibys, lokaluos identitatis i medeju grupā. Nu suokuma grupuos nūtyka diskusejis par īprīkš sagataveitim vaicuojumim, piečuok grupu vadeituoji vysai konfereņcei pastuosteja par grupuos lamtū.

Lakugys skaiteituojim pīduovojam Kulturys ministrejis pasyuteitū i Latgolys Regionaluos televizejis sataiseitū gola diskusejis īrokstu.

Juridiskuos dorba grupys vadeituojs beja advokats Juoņs Bordāns, golvonī vaicuojumi: latgalīšu volūdys ituo breiža juridiskais statuss, problemys i vajadzeiguos lykumdūšonys izmainis, īspieja raksteit vītvuordus latgaliski, situaceja latgalīšu rokstu volūdys lītuošonā šudiņ i veidi, kai lītuojumu sekmēt iz prīšku.

Izgleiteibys dorba grupu vadieja volūdneica Lideja Leikuma, grupys golvonais mierkis, dūmojūt par latgalīšu volūdys atteisteibu, ir latgalīšu rokstu volūdys izgleiteibys standarta i programys oficiala apstyprynuošona, tai dūdūt lykumisku pamatu volūdys i regiona kulturviesturis vuiciešonā Latvejis školuos.

Lokaluos identitatis dorba grupa Ilzis Spergys vadeibā guoduoja, kai styprynuot latgaliskū identitati Latgolā i uorpus juos vysaida vacuma socialajuos grupuos, golvonī īsacejumi – atjaunuot Latgolys regionu etnografiskajūs rūbežūs, maineit VKKF darbeibys principus, veicynojūt finansiejuma regionalū sadalejumu, veiduot mehanismus, kas lobuok ļautu pīsaisteit naudu vītejuos kulturys projektim, Latvejis mārūga pasuokumūs veicynuot regionu lūmu, mazynuot centra dominanti, ar latgaliskū kulturu īpazeistynuot Latvejis bārnus i jaunīšus.

Medeju dorba grupys vadeituojs beja Daiņs Mjartāns, golvonī grupys prīšklykumi beja Latvejis Radejis 1. kanalā reizi nedeļā taiseit pusstuņdi garu raidejumu latgalīšu volūdā par Latgolu i juos problematiku, nūdrūsynuot vysmoz 2% nu sabīdryskajam pasyutiejumam paradzātuos summys raidejumim latgalīšu volūdā,  pakuopeniski palelynojūt tū leidz 10%, sekmēt Latvejis medeju pīejameibu Latgolā.

Piec Juoņadīnys Kulturys ministrejā sasatiks vysu četru dorba grupu vadeituoji i ministrejis puorstuovi, kab tuoļuok dūmuotu par konkretim dorbim i jūs dareituojim, par mehanismim, kai lobuos idejis i īceris puorvērst realitatē. Vuordi ir spieceigi, dorbi – vēļ stypruoki.

Foto i mozī video: Edeite Husare
Teksts: Ilze Sperga
Diskusejis video: Latgolys Regionaluo televizeja