“Kolnasāta” 20. aprelī – Marks Rotko i dzāslans

“Kolnasāta” 20. aprelī – Marks Rotko i dzāslans

2013.04.20_Inga.KrekeleItūnedeļ iz „Kolnasātu” gostūs atguojuse Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra projektu vadeituoja Inga Krekele, kas ir bejuse ari centra tapšonys projekta vadeituoja.
Centra atkluošona 24. aprelī byus nūtykums na viņ Daugovpiļs voi vysys Latvejis, a pat pasauļa mārūgā. Niu Latgolā byus apsaverami Marka Rotko dorbu originali, kū centram iz nūteiktu laiku deponiejuši juo bārni. Veiksmeiguos sadarbeibys rezultatā ekspoziceja tiks regulari maineita.
Kai stuosta Inga Krekele, lai itei sadarbeiba i originaldorbu atvesšona iz Latgolu byutu īspiejama, beja juoiztur pamateigys drūšeibys puorbaudis. Tok centra ļaudim tys izadeve – deļtuo jau jaunnedeļ Daugovpilī tiks atkluots unikals laikmeteiguos muokslys centrs, kur bez pasaulī slavanu daugovpilīšu muokslys dorbu izstuodem byus radzama ari latgalīšu myusu dīnu muokslinīku dorbu izstuode.
Centra atkluošonys pasuocīņūs pīsadaleis kai vītejuos amatpersonys, tai gosti nu uorzemu. Byus īspieja apsavērt izstuodis i ekspozicejis vaira kai 2000 kvadratmetru plateibā. Taipat byus pīejami vysi centrā paradzātī pakalpojumi – konferenču sektors, rezidenču programys i kopejneica.

25. aprelī centrs attaiseis durovys vysim apmaklātuojim. Leidz ar atkluošonu Daugovpiļs Marka Rotko centrā byus apsaveramys vairuokys izstuodis:
– Latgolys regiona Muokslys dīnu izstuode,
– Storptautyski atzeituo i Daugovpilī dzymušuo keramiķa Pītera Martinsona dorbu kolekceja,
– Daugovpilī dzymušuo gleznuotuoja i slavanūs muokslinīku Marka Šagala i Kazimira Maleviča škoļnīka Solomona Geršova izstuode.

Marka Rotko centra atkluošonys pasuokumā 24. aprelī 20:30 stuņdēs sentra vokorā pogolmā nūtiks suomu akardeonista Kimo Pohjonena (Kimmo Pohjonen) koncerts. Koncerts ir par breivu vysim piļsietnīkim i piļsātys gostim. Kimo Pohjonens teik saukts par pasauļa bezbaileiguokū akordeonistu i ir vīns nu slavanuokūs suomu myusu dīnu muzykantu. Jis akardeona spēli apvīnoj ar vokalu i vizualajim efektim.
Ite var nūsavērt Kimmo Phjonnen izpiļdeituo skaņdorba “Keko” video.

Reportažā nu Latgolys dzierdēsim par Rēzeknē gaidomū kinu festivalu „Open Place”.
Austrumlatvejis koncertzāle voi, cytim vuordim, Latgalīšu viestnīceiba GORS kūpā ar NVO kinematografejis atteisteibai “KINOFORUM” i Rēzeknis piļsātys vadeibu gatavejās itamā vosorā gaidamajam eisūs kinu festivalam „Open place”. Tys byus na viņ Rēzeknē i Latvejā, bet vysā Baltejā nabejs pasocīņs.
Vaira par juo ideju, saturu i mierkim klausitēs Gunys Zvīdris reportažā. Tymā dzierdēsit intervejis ar GORA vadeituoju Diānu Zirniņu, pasuocīņa golvonū organizatoru Sergeju Novožilovu, kai ari kinofestivala idejis autoru Sergeju Lihodkinu.

Raidejuma turpynuojumā runuos vēļ vīns cylvāks nu Daugovpiļs.
Valentins Lukaševičs itūnedeļ vuordineicā gotovs stuosteit par „dzāslanu”. Koč varbyut kaids tū dzierd pyrmū reizi, izaruod, tei ir kotram latvīšam labi zynoma līta.

Zinis eisumā

  • Nu 15. apreļa Lauku atbolsta dīnasts suocs pījimt īsnīgumus par plateibu moksuojumim 2013. godā. Aizpiļdeits īsnīgums i lauku bloku kartis ar precizi īzeimuotom plateibom dīnastā juoīsnīdz da ituo goda 15. maja.
  • Dagdys nūvodā veiduos atbolsta vītu krizis situacejā nūnuokušim bārnim i jaunīšim. Atbolstu tam snīdz Eiropys Lauksaimnīceibys fonds lauku atteisteibai. Paradzāts īkuortuot psihologa telpu jaunajā Dagdys jaunīšu iniciativu centrā „Parka rozes”, nūpierkt mebelis, tehniku, terapejis i sporta apreikuojumu. Mierkis ir radeit taidu vidi, kab krizis situacejā nūnuokušī jaunīši varātu īsasaisteit grupu psihologiskajuos nūdarbeibuos, atsabreivuot nu stresa, satureigi pavadeit breivū laiku i uzlobuot fiziskū stuovūkli. Projektu paradzāts eistynuot leidz 8. novembram.
  • Loba ziņa par Ludzys īlom. Ar ERAF atbolstu paradzāts rekonstruēt īlu pūsmus Tālavejis īlā, Bazneicys īlā i Latgolys īlā. Projekta izmoksys sastuoda kai ERAF finansiejums, tai  pošvaļdeibys i vaļsts budžeta dotaceja. Rekonstrukcejis dorbus varātu pabeigt novembra beiguos.
  • Annys Rancānis kruojums “Pylni kārmani dabasu. Bezdelīgu pasts” sajiems Latvīšu literaturys goda bolvys „Laligaba” specialū bolvu. Ceremoneja nūtyka 18. aprelī Reigā. Annys Rancānis kruojums īgiva žurejis specialū bolvu, partū ka žureja jū navarēja īlikt nivīnā ramā, leidzeigi kai jaunū Beibelis tulkuojumu i cytus unikalus dorbus.
  • Leivuonūs tyka organizāts konkurss „Leivuonu nūvoda firmys iedīņs”. Par konkursa uzvarātuoju tyka atzeits kopejneicys „Sipres” iedīņs „Dubnys i Daugovys akmini”. Tuos ir reivātu guļbu kļockys, piļdeitys ar bīzū pīnu i pasnīgtys svīksta i kriejuma mērcē. Nu vysu konkursā īsnīgtūs iedīņu „Dubnys i Daugovys akmini” vysvairuok atbylda Leivuona nūvoda i Latgolys regiona iedīņu gataveišonys tradicejom.
  • Lai veicynuotu sabīdreibys interesi par goreigom vierteibom, Jura Soikāna Ludzys muokslys škola izsludynuojuse konkursu Latvejis i cytu vaļstu bārnim i jaunīšim “Tovys sirds mīleisteibys sāta 13”, kas veļteits šiupeļa dzīsmem. Organizatori leidz 15. juņam gaida dažaiduos tehnikuos izpiļdeitus vizualuos muokslys dorbus, kas paruoda šiupeļa dzīšmu tālus, sižetus, ritmu i senejūs prīkšstotus par lobū i ļaunū.
  • Leidz 26. apreļam ir īspieja pīsasaceit jaunīšu vokalūs, instrumentalūs, deju grupu i individualūs izpiļdeituoju konkursam “Mans akorc 2013”, kas nūtiks 10. majā Rēzeknē. Anketu meklej Rēzeknis nūvoda sātyslopā pi „Zeimuļa” ziņu.
  • Nu 22.leidz 27.apreļam Rēzeknis augstškolā nūtiks Inženīru dīnys. 22.aprelī vīnūs dīnā pi rodūšūs pakolpojumu centra „Zeimuļs” nūtiks Inženīru dīnu atkluošona i kugeišu saceņseibys pa Rēzeknis upi. Gaidoma ari konfereņce, sporta dīna, absolventu sasatykšona i Rēzeknis nūvoda školānu inženīrtehniskū dorbu demonstriejumi.
  • Sastdiņ, 27. aprelī, 2 stuņdēs dīnā Dagdys nūvoda tautys nomā nūtiks 10. dzīdūšūs kolektivu i gveļžu saīts „Auni kuojis, laksteigola!”, kurs itūreiz izskanēs tikai i vīneigi latgalīšu volūdā. Pīsadaleit aicynuoti dažaidu paaudžu dzīduot i stuosteit grybātuoji kai pa vīnam, tai grupuos. Daleiba juopīsoka leidz 22. apreļam.
  • Sovu 60 godu jubileju atzeimoj vīns nu vacuokūs Latvejis etnografiskūs ansambļu „Naktineica”. Reizē ar jubileju ansamlis ir tics ari pi jauna muzykys albuma „Seju, veju, rallalā”, kas 27. aprelī tiks īskandynuots Preiļu Kulturys nomā.
  • Sastdiņ, 27. aprelī, Rēzeknis 1. vydsškolā nūtiks ari latgalīšu skotuvis runys konkurss „Vuolyudzāne” Latgolys školu audzieknim i 1. atkluotuo latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade vydsškolānim.

Raidejumu taisa – Aigars Runčis, Daira Kokoreviča i Ilze Sperga.
Ka raidejums nasuok skanēt automatiski, tod klausīs ITE.

Ingys Krekelis fotokarteņa nu sātyslopys llf.partneribas.lv

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]