Roksta autore: Gunta Nagle

Pyrma 20 godu Preiļu rajona Pelieču pogostā nu meža izguoja pādejais Ūtruo pasauļa kara mežabruoļs Latgolā i Latvejā – Juoņs Pīnups. Juo sliepšonuos dzymtajā pusē, Pelieču pogosta Vātraiņūs, ilga vasalu pusgodsymtu aba 50 godus. Juoņam Pīnupam beja 70 godu, kod piec dzeivis mežā vairuoku godu garumā i sliepšonuos nu padūmu varys īspiejamom represejom jis varēja nūjaukt bunkuru i atsagrīzt sovā sātā.

Juoņs Pīnups dzims Pelieču pogosta Kotļeru sādžys Vātraiņūs 1925. goda 10. majā, saimē kūpā jī beja četri bārni – treis dāli i meita. Pīnupu saime bejuse tureiga, jim bejs apmāram 23 hektari zemis i meža.

Ūtrais pasauļa karš izmaineja saimis kasdīnu. Juoņa Pīnupa vacuoki smogi saslyma i nūmyra. Pavysom dreiž, 1944. goda 27. augustā, Juoni Pīnupu kai Jaunaglyunys lauksaimnīceibys školys studentu īsauce Sorkonajā armejā.

Aivīkstis upis krostūs jaunīsauktajim vuiceja, kai apsaīt ar īrūčim, bet jau septembrī pasādynuoja viļcīnī i nūsyuteja iz froņti, sokūt, ka teik vasti iz apvuiceibom Modūnā.

Froņtē Juoņam Pynupam i puorejim jaunajim karaveirim rūkuos īlyka īrūci i jūs kai dzeivu sīnu syuteja pretī vuocu tankim. Pats Juoņs froņtē paspieja pīsadaleit tikai treis uzbrukumūs – vīnu reizi iz teiruma, forsejūt Ūgris upi i Madlīnys mežā.

Pādejā ceiņā Madlīnys mežā, 1944. goda 19. septembrī, Juoni Pīnupu kontuzēja. Pasamūds ceinis laukā, jis ilgi navariejs apjiegt, kas ar jū nūtics i cik ilgi jis bejs bez samanis. Apleik nav bejs nivīnys dzeivys dvēselis – ni vuocu, ni krīvu, tikai puora granatu i automats. Juoņs Pīnups devīs iz tivejū meža bīzūkni, kur jū piec laika pamūdynuojušs vuocīšu bolsi. Puori krytušūs mīsom guojuši vuocu soldoti, sperūt i šaunūt iz myrušajim. Juoņs Pīnups asūt guliejs iz zemis i gaidejs sovu liktini, bet palics vuocu karaveiru napamaneits.

Nuokamajā dīnā jis redziejs krīvu karaveirus i bruņu mašynu, bet izdūmuojs nivīnu paleigā nasaukt, pīsacieļs i guojs iz prīšku. Natuoli nu Kūknesis tics pi kaida saiminīka, kas īsacejs namekleit sovu kara daļu, bet dūtīs iz sātu. Kab cytim acīs nakrystu juo karaveira forma, lobi ļauds Kūknesē Juoņam Pīnupam īdavuši cytys drēbis.

Ceļš iz sātu bejs gars i gryuts. Juoņs Pīnups nūguoja apmāram 250 kilometru i 1944. goda 7. oktobra naktī tyka da sovai sātai. Nu tuo laika Juoņs Pīnups suoce slieptīs nu padūmu varys īstuodem i svešim ļaudim, partū ka par dezertiešonu nu Sorkonuos armejis jū varēja nūsaut ci izsyuteit iz Sibiri, kai ari varēja sūdeit juo saimis lūcekļus.

Ustobā jis īreikuoja sliepņus, kurūs brīsmu šaļtīs nūsaglobuot. Kod kaids tyvuojuos, jis varēja nūsaglobuot pagreidē, pyunē, pogrobā ci klāvā. Jam bejs izrokts bunkurs ari aiz klāva māslu gubys. Tīpat sātys apleicīnē beja mežs i pūrs, kur Juoņs Pīnups sev beja sataisejs taidu kai zemneicu. Tū gon nūjauce izreizis piec izīšonys nu meža. Kab izdzeivuotu, mežā laseja ūgys i sieņs, bet piec ādamuo iz sātu guoja tikai naktīs.

Kaidu reizi mežā jū pamūdynuojs vylks, kurs beja nūsastuojs pi golvys. Byudams godūs jauns i spieceigs, Juoņs Pīnups nu vylka nūbiedzs. 1959. godā bejs gadīņs, ka iz Juoni Pynupu suovuši, bet suoviejs jam natruopiejs. Pats Juoņs Pīnups skaiteja, ka itymā gadīnī jū pasarguojušys lyugšonys.

Pīcdasmytajūs godūs Pīnupu saime izciele jaunu sātu i vacuo sāta palyka par lobu patvārumu mežabruoļam Juoņam. Da myusu dīnom sāta gon nav sasaglobuojuse.

Gryuotuoki laiki Juoņam Pyupam suocēs sešdasmitajūs godūs, piec bruoļa Stanislava nuovis, kod muosa Veronika palyka vīna poša. Kolhoza laikūs Juoņs Pīnups raudzeja naktīs paleidzēt muosai, kura kūpe kolhoza zyrgus Vātraiņu staļļūs. Jis lobuoja aplūkus, nese iudini zyrgim, pļuove sīnu. Molku škaļdeit pa naktim gon beiduos, deļtuo ka škaļdeišonu varēja sadzierdēt sābri i jū nūdūt.

Juoņa Pīnupa liktiņs cīši ītekmēja ari muosys Veronikys i bruoļu dzeivi. Tikai vīns bruoļs izguoja nu saimis i izveiduoja sovejū. Veronika Pīnupa jauneibā bejuse šmuka i gudra sīvīte. Daudzi dūmuoja, ka jei aiz lapnuma naizguoja pi veira. Eistineibā jei beiduos atstuot vīnu bruoli, kurs sliepēs nu padūmu varys. Kab mozynuotu laužu aizdūmys, jei vīna nu pyrmajim īsastuoja kolhozā. Kotru dīnu jei dzeivuoja bailēs, ka juos bruoli kaids atrass.

Eipaši uzmaneigi Juoņs Pīnups globuojuos pyrmūs 25 godus. Vāluok smogi saslyma i beja spīsts īt da uorstim, brauce iz Preilim i uorstējuos kai Stanislavs Kurmis, sokūt, ka sovus dokumentus aizmierss sātā. Nu tuos reizis jis palics drūšuoks. Jau pādejūs globuošonuos godūs Juoņs Pīnups dzeivoja dīzgon breivi – guojs iz bazneicu, braucs iz Daugovpili, Rēzekni, Preilim. Jis bejs svešais sovejūs vydā.

1991. godā, Latvejai atjaunojūt sovu vaļstiskumu, Juoņs Pīnups nasasteidze atkluot sovu personeibu, partū ka Krīvejis karaspāks vēļ beja Latvejā i jis beiduos. Tys nūtyka tikai piec dažim godim – 1995. goda 9. maijā Juoņs Pīnups grīzēs Pelieču pogosta policejā. Dreiž piec tam jam pīškeire Latvejis piļsūneibu i pasi. Nu tuo laika Juoni Pīnupu naskaiteja par myrušu ci bez viests pazudušu. Eisā laikā ar sovu dzeivis stuostu jis palyka atpazeistams na tykai dzymtajā pusē, bet arī vysā Latvejā i pat uorzemēs.

Kai 1997. goda 27. novembrī intervejā gazetai „Diena” atkluoja pats Juoņs Pīnups: „Dīvs mani nu vysa ir pasorguojs (..) Es zynu, kas nūtyka ar biedziejim. Divejus taidus dezertīrus nūsuove munu ocu prīškā. (..) Lai Dīvs svietej tūs Kūknesis zemnīkus, kas maņ īdeve civilū apgierbu, kod beju tics da turīnis nu Madlīnys.” Pats Juoņs Pīnups atziņs, ka jam iz nūsaveics, partū ka karā jam nav bejs juoizsaun nivīnu reizi, i jis ari naspātu nūdareit puori cylvākam.

Puortraucūt slapanū dzeivi i slapsteišoūs, Juoņs Pīnups jutuos laimeigs, ka beidzūt varēs dzeivuot mīreigi i saimnīkuot sovā zemē. Bet dzeivis gryuteibu taipat jam natryuka ari naatkareibu atjaunuojušajā Latvejā.

Piec pasis sajimšonas jam īdūtais socialais pabolsts mienesī beja 25 lati. Saskaņā ar lykumdūšonu jam nabeja dorba staža, kai ari jis nabeja īsaisteits bruņuotā pretuošonuos kusteibā. Dokumentali navarēja ari pīruodeit juo daleibu pretuošonuos kusteibā, partū vaļsts finansialais atbolsts beja tik nīceigs.

Piec 2004. goda, kod myra Veronika Pīnupa, Juoņs Pīnups palyka vīneigais saiminīks sovūs Vātraiņūs.

Latgolys i Latvejis pādejuo mežabruoļa Juoņa Pīnupa dzeiveiba izdzysa 2007. goda 16. junī. Taidys personeibys kai Juoņs Pīnups iz myužu palīk īraksteitys na viņ Latgolys bet ari vysys Latvejis viesturē.

Kartenis: Vātraini 2009. godā; Juoņs Pīnups 2006. godā sovā sātā; kartenis nu latvijaslaudis.lv.