Roksta autors: Artūrs Āboliņš

Rēzeknis Pīna konservu kombinats (RPKK) beja vīns nu leluokūs i atpazeistamuokūs ībīzynuotuo pīna ražuotuoju na tikai PSRS, bet ari vysā pasaulī. Kombinats sovu darbeibu suoce 1957. goda novembrī i beidze pastuovēt 2005. goda janvarī bankrota rezultatā.

Ideja par pīna konservu ražuotni Baļtejis vaļstīs roduos 1950. goda suokumā, kod beja vajadzeiba piec pīna produktu ražuošonys jaudys palelynuošonys vysā PSRS. Apsaverūt asūšūs variantus, nu vysom Baļtejis vaļstim tyka izvālāta Latveja, deļtuo ka taišni ite ir senejis tradicejis pīna puorstruodē, kai ari augsta produktu kvalitate. Par vysizdeveiguokū jaunuo kombinata atsarasšonys vītu Latvejis teritorejā tyka izvālāta Rēzekne, deļtuo ka sauszemis i dzeļžaceļa transporta teikls ite beja labi atteisteits. RPKK byuvnīceiba suocēs 1952. godā Rēzeknis zīmeļu daļā, bet 1957. goda oktobrī cehi tyka nūdūti eksplautacejā. Kombinatā dorbu suoce jauni specialisti i meistari, kurim suokumā datryuka pīredzis, vystik ar jūs naatlaideibu i dorba sporu dreiži viņ jūs dorbs nese monomus i augsti nūviertiejamus rezultatus. 

Konservu cehs (20. gs. 80 godi)

Naktī nu 5. iz 6. novembri tyka izgataveita pyrmuo ībīzynuotuo pīna parteja. Pyrmuo parteja nabeja dereiga piļdeišonai konservūs, vystik jau ar nuokamom partejom tyka atstruoduota i pylnveiduota tehnologeja, ļaunūt paaugstynuot saražuotuo pīna konservu kvalitati i apjūmu.

Pyrmais RPKK direktors beja V. Lapšovs, kurs da tam beja struoduojs Ragačovas Pīna konservu kombinatā Boltkrīvejā (dorbojās vēļ šudiņ). Juo dāls O. Lapšovs nūstruoduoja RPKK leidz pošom beigom. 1963. godā V. Lapšovs tyka aizsyuteits iz Reigys Pīna kombinata byuvnīceibu, direktora vītu nūdūdūt P. Upeniekam, kurs itymā omotā atsaroda leidz 1994. godam.

Skots iz RPKK (20. gs. 90. godi)

70. godu suokuma augšupeja

Upenieka laikā RPKK nūtyka lela mārūga modernizaceja i pasaplašynuošona. RPKK “imperejā” atsaroda ari Cesvainis i Ludzys ryupneicys, kai ari faktiski vysys Latgolys pīnuotovys i krejuotovys, kūpumā struoduoja ap 3000 cylvāku, kuri struoduoja vairuokuos maiņuos bez breivdīnu. 70. godu suokumā RPKK palyka leluoks i jaudeiguoks, izbyuvejūt jaunu, piļneigi automatizātu sterilizātuo pīna cehu, konservu skuordiņu ražuotni, administrativū āku i TEC. Kombinata jauda pīauga vairukkuort, 1989. godā sasnādzūt rekordu – 92 miljoni 378 tyukstūšys skuordiņu.

Jemūt vārā produkcejis augstū kvalitati i regulari sajimtuos bolvys i gūdolgys, RPKK beja pīmārs, kuram ceņtēs leidzynuotīs vysi puorejī PSRS ībīzynuotuo pīna ražuotuoji. Beja plaša sadarbeiba ar cytim ražuotuojim, taidā veidā boguotynojūt kūpejū pīredzi pīna konservu ražuošonā. Ite ari atsaroda golvonuo laboratoreja, kur tyka veikti vysaidi eksperimenti i tehnologeju mekliejumi, kuru rezultats beja vairuoki tehnologiski atkluojumi i sastuodeiti vaļsts standarti (GOST). Augsti kvalificāti beja na tikai meistari, tehnologi i laboranti, bet ari inženeri i tehniskī darbinīki, kuri projektēja i īvīse ražuošonys procesā sovys inovacejis i uzlobuojumus. Kai vīnu nu pīmārim var minēt konservu skuordiņu sterilizaceju ar gazis līsmu paleidzeibu, kū piečuok puorjēme ari cyti pīna konservu ražuotuoji.

Konservu skuordinis gola pūsms (20. gs. 80. godi)

Pylnpīna produkceja (20. gs. 90. godi)

Latvejis Republikys laika puormainis

Leidz ar Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonu kombinatā suocēs puormaiņu laiks, kod tam vajadzēja pīsalāguot jaunuo tierga ekonomikai i palikt par akceju sabīdreibu. 1994. godā par A/S RPKK direktoru kliva A. Tučs. Tymā pošā godā starptautiskajā puortykys izstuodē Parīzē RPKK sajēme bolvu par lobuokuo kvalitati, bet 1999. godā tyka sajimta bolva par leluokū Latvejis eksportuzjāmumu. Nasaverūt iz tū, ka piec PSRS sabrukšonys strauji krytuos ražuošonys apjūmi, sasamazynuoja slaucomūs gūvu skaits i atsadaleja pakļauteibā asūšuos ryupneicys i pīnuotovys, RPKK spēja nūsaturēt i palānam uzkruot spākus. Kombinats sovu eksporta tiergu vaira suoce orientēt iz cytom rītumu i austrumu vaļstim, pīmāram, ASV, Vuoceju, Izraelu i c.

Atseviški vēļreiz grybātūs pīminēt RPKK produkceju. Kai jau tyka saceits, kombinata produkceja palykuse cylvāku atmiņuos na tikai augstuos kvalitatis i daudzveideibys deļ. Nūzeimeigs beja ari nu konkurentim atškireigais dizains. Nasaverūt iz tū, ka PSRS laikūs vyss tyka strikti standartizāts, RPKK izlaide produkceju ar sovu dizainu, kas beja na viņ latvīšu volūdā, bet ari ar tautiskim motivim. Ir dzierdāti stuosti, ka PSRS laikūs pīna konservi beja na tikai gordums, bet ari kai reala valuta, apmaiņā pret kuru varēja dabuot cytys deficita precis.

Saldiejuma sortiments (20. gs. 90. godi)

Tyka ari paplašynuots produkcejis kluosts, suocūt jogurta, saldiejuma i kampetu “gūteņa” ražuošonu. Vyss ritēja gona labi leidz 1998. godam, kod piec krizis Krīvejā i naveiksmeigim darejumim RPKK suoka sleigt lelūs poruodūs, dasaguoja jimt kreditu. Turpmuokūs godu nūtykumi tikai vuojinuoja kombinatu i dzyna tū leluokūs poruodūs. Tyka veiktys vairuokys darbeibys, lai izītu uorā nu krizis i naradeitu jaunus poruodus, pīmāram, apturāta pylnpīna i kampetu ražuošona, izpuordūti narentablī eipašumi.

Vystik 2001. goda 23. julī RPKK īsastuoja moksuotnaspieja, dreiži apsastuoja ari konveijeri. Atlaižūt gondreiž vysus darbinīkus, Rēzeknē strauji pīauga bezdorba leimiņs. Latvejis pīna konservu tiergu puorjēme Lītova. Leidz 2003. godam kombinats tyka uzturāts “kaujis gataveibā” cereibā, ka uzarass kaids investors voi pierciejs. Vystik dažaidu īmaslu deļ RPKK tyka izpuordūts pa daļom vairuokom personom. Tys faktiski ari beja RPKK gols, jaunī eipašnīki nabeja īiņteresāti ražuošonys atjaunuošonā, bet cehūs asūšuos ražuošonys linejis i īkuortys izpuordeve par lātu naudu voi vyspuor nūdeve metallūžņūs, leidz ar tū iznycynojūt unikalū pīna ražuotni.

“Apsastuojs laiks” (2012. gods)

Na aizmierst, bet atjaunuot

Godim eimūt iz prīšku, atminis par RPKK i kombinata produkceju pamozom suoce pagaist, bet na piļneibā pazust. Kai sevkurs sens stuosts, ari itys ar laiku palyka par legendu. Slovanuo ībīzynuotuo pīna garša daudzim kliva par eistu bierneibys simbolu, izjāmums nabeja ari roksta autors. Asu dzims 1993. godā, tūmār spylgti pīmiņu tūs laikus, kod RPKK dorbuojuos i tuo produkceja beja vysapleik. Mama iz sātu nese na viņ pīna konservus zylajuos i sorkonajuos etiketēs, bet ari vysaida veida soldonūs bīzpīna sīreņus. Vosora beja saldiejuma laiks, RPKK pīvede produkceju ari munam bārnuduorzam “Auseklītis”, deļtam beja vareiba nūbaudeit vysaidus nu ībīzynuotuo pīna pagataveitūs desertus. Sleigstūt atmiņuos, atguodoju ari ībīzynuotū pīnu tūbeņuos, kuru pats sauču par “soldonū zūbu pastu”. 

Pīna konservu sortiments (20. gs. 80 godi)

Leidz 2011. godam atminis par RPKK maņ faktiski pilneibā pagaisa, leidz šaļtei, kod kaidā sapynā pasaruodeja spylgtuokuos bierneibys atminis, tymā skaitā ari par RPKK. Pasamūstūt pasaruodeja vielme vēļ koč reizeiti redzēt sorkonū etiketi ar Rēzeknis gierbūni. Nedeļu vāluok draugi pasauce mani vyzynuotīs ar ritinim, atrypojūt leidz Zīmeļu rajonam, suocem runuot par pamastom teritorejom i ākom, cikom vīns nu draugu pīduovuoja apsavērt vīnu lelu, pamastu laboratoreju ar vysom kolbom i reagentim, suokumā es cīši pīsaredzeigi atsatīču pret itū ideju, vystik, nūbraucūt iz vītu, saprotu, ka asu tics RPKK laboratorejā. Itei gasteišona iz mani atstuoja spieceigu īspaidu, maņ palyka žāļ izmātuotūs etikešu, īpakuojumu i fotografeju, i es suoču tuos laseit. Izeimūt nu ceha, maņ roduos iņterese par RPKK i sova veida apziņa, ka itei viesture ir juosagloboj. Veicūt vacūs darbinīku aptauju, tyka sakruots vasals privatmuzejs. Asu gondareits, ka sovā dzeivē spieju padareit kū tik nūzeimeigu kai viesturis saglobuošonu.

Pīna konservi (20. gs. 90. godi)

Vystik nagrybu apsastuot pi jau sasnīgtuo, partū ka saprūtu, ka tai sauktais RPKK gors i tūs darbinīku spors arviņ ir dzeivs. Nasaverūt iz vairuoku cylvāku kritiku, slovanuo ībīzynuotuo pīna ražuošonu Rēzeknē ir varams atjaunuot.

Konservu kombinats kai kulturys centrs

Izjemūt puortykys ražuošonu i dorba vītys, RPKK beja nūzeimeiga Rēzeknis kulturys dzeivis sastuovdaļa. Taišni kombinata kulturys nomā (niu “Ziemeļblāzma”) roduos slovanī tautys danču kolektivi “Dziga” i “Vadži”. Kombinats aktivi atbaļsteja vysaidus pasuocīņus i svātkus, regulari reikuoja ekskursejis, gostus gastejūt ar vysaidim gordumim, tik daudz, cik viņ poši var apēst.

Atsaverūt iz slovanuo RPKK viesturi, rūnās skuma apziņa, ka agruok cylvāki prota nūviertēt eistuos vierteibys i, dorūt dorbu, dūmuoja par kūpejū, na personeigū lobumu. Storp bejušajim kombinata darbinīkim ir jiutams naatlaideigs dorba spors, kas īdvasmoj.

Saldiejuma plakats (20. gs. 90. godi)