Intervejis autore: Laura Melne

Vīglatlete Gunta Latiševa-Čudare itūgod lykuse Latvejis i Latgolys vuordam izskanēt skali. U-23 Eiropys čempionis tituls i lobuokais rezultats storp eiropītem Pasauļa čempionatā vīglatletikā 400 m distaņcē, sudobra medaļa Pasauļa Universiadē 200 m skriejīnī, vairuokys reizis lobuoti personeigī rekordi. Gunta pyrma goda atsagrīzuse Latgolā piec studejom Reigā, sovu nuokūtni saista ar dzeivi laukūs i ar sovu pīmāru paleidz graut, ruodīs, naizneidejamūs stereotipus par tū, ka piec leluom dzeivis īspiejom ir juosadūd iz lelom piļsātom. Ruodīs, ka ir cytaiž – leli panuokumi rūnās tod, kod cylvāks ir sovā eistajā vītā, kur jiutās laimeigs.

Dūmoju, ka napuorspīleišu, sokūt, ka tovi ituos sezonys sportiskī sasnāgumi daudzim ir puorsteigums. Ari tev pošai tys ir puorsteigums voi tūmār vyss nūtics lykumsakareigi?

Tagad jau siežūt i analizejūt saprūti, ka, prūtams, tam ir īmaslys, tys nav najauši nu dabasu nūkrits. Bet tymā breidī es sev tik cīši naticieju, tys maņ tūmār beja puorsteigums. Brauču na ar taidom ambicejom. Teikūt finalā, jau atguoja tei saprasšona, ka laikam tūmār varu.

Tys vaira par U-23 čempionatu?

Gon par U-23, gon Universiadi. Pasaulis čempionatā jau beja vairuok skaidrys, U-23 čempionats beja paruodejs munys īspiejis i virzīņus, īspiejamūs rezultatus. Universiadē es skrieju 200 m, tī es otkon nazynuoju, kū nu sevis sagaideit, i ari laikam tik daudz nagaideju. Bet, prūtams, vyss ir lykumsakareigi. Vīnkuorši tuo breiža emocejis beja taidys… puorsteidzūšys. Tagad jau vyss sasalīk pa plauktim.

Paguojušajā godā pabeidzi studejis Reigā i atsagrīzi Latgolā dzeivuot, studēt, kaidu laiku ari struoduot. Kai tev ruodīs – voi ari tys ir bejs ītekmejūšs faktors tovam sportiskajam progresam?

Vīnnūzeimeigi. Tys beja īmaslys taidai munai… personeigai izaugsmei. Treis godi paguoja lelā braukuošonā Rēzekne-Reiga-Rēzekne. Tagad tys nūsaslēdze, emocionalais stuovūklis nūsamīrynuoja. Sāta ir sāta. Es vīnmār asu sacejuse, parkū es naaizbrauču studēt iz Ameriku, parkū es napalyku Reigā – es asu sātys cylvāks. Tī es jiutūs pylnvierteigi i komfortabli. Te maņ ir daudz vīgļuok pasaraksteit vysaidim izaicynuojumim, daudz vīgļuok dabuot koč kū nu sevis uorā.

Atsagrīzi ari pi sova pyrmuo trenera Pītera Stripkāna. Voi ari eisti nabeji nu juo nikur aizguojuse?

Nā, mes nabejom škierti. Taipat es kotru nedeli brauču iz sātu i vīnā treneņā jū satyku, pa vosoru ari treniejūs Rēzeknē. Vysu laiku jis maņ ir paleidziejs ar padūmim. Patīseibā taipat tagad ari Reigys treners Edvīns Krūms ir ar mani attuolynuoti, jis ar mani ari brauc iz saceņseibom kai izlasis golvonais treners, organizej treneņnūmetnis. Tei distaņce Rēzekne-Reiga ir dīzgon nūsacāta – treis stuņdis mašynā voi kontaktu uzturiešona Facebook i WhatsApp.

Paguojušajā sezonā tev sportiskī rezultati nabeja tik lobi, cik varbyut ari poša gaideji. Tu atsagrīzi Rēzeknē, īsastuoji magistranturā i kaidu laiku pastruoduoji ari Latgolys viestnīceibā GORS. Varbyut beja dūma pīsavērst taišni juristis karjerai i sportu vaira palikt molā?

Patīseibā tys golvonais īmaslys, parkū es izdūmuoju, ka vajag suokt struoduot, pakruot pīredzi beja tys, ka magistrantura Rēzeknē kluotīnē beja pīktdīnēs i sastdīnēs. Puorejuos dīnys (izjamūt svātdīni, koč kod jau ari juoatsapyuš) beja nūsaceiti breivys. Es nabeju roduse pa dīnu uztaiseit tikai treneņu. Reigā maņ beja juobyut Universitatē, pyrms tam vydsškolā ari nu ostoņu da treju. Tikai piec tam varieju dūmuot, ka juoīt iz treneņu. Tymā pošā laikā es ari nadaudz beju zaudiejuse ticeibu tam, ka ar sovim rezultatim varu nūdrūšynuot sev dzeivi. Es tam naticieju. Tai ka tys beja puordūmuots i dabisks lāmums.

Bet tūmār tu vairs dorbu naturpynoj.

Bet tikpat dabiski es izdūmuoju, ka tūmār laikam vajadzātu pasportuot vairuok i nūpītnuok. Varbyut pat ni vairuok, bet tik daudz naiztierēt energeju dorbā. Partū ka beja cīši gryuši. Beja gryuši atīt iz treneņu i nadūmuot par dorbu i ūtraižuok. Tys tūmār beja cīši atbiļdeigs omots, i es saprotu, ka apzūgu i sevi, i sportu, i sovu dorba devieju. Es navarieju byut symtprocenteigi puorlīcynuota, ka vysu asu izdarejuse leidz golam.

Ruodīs, ka pavasarī maneju ziņu, ka esi pīsadalejuse Rēzeknis Tehnologeju akademejis studentu zynuotniskajā konfereņcē ar referatu taišni par sporta tīseibom. Voi sports ir jūma, kurai esi pīsavārsuse ari akademiskajā dzeivē?

Nui, muns roksts byus publicāts, bet pošā konfereņcē gon es napīsadaleju, partū ka beju prūm. Tys beja muns studeju dorbs, kuru es turpynuošu kai magistra dorbu. Tēma ir “Manipulācijas ar sporta sacensībām”, kas tagad jau ir īkļauts kriminallykumā. Precedentu tam eisti nav, norma īkļauta Eiropys direktivys dieļ. Es tymā saradzu īspieju pasavērt iz sportu ar jurista acim. (Smaida). Ari daudzi pasnīdzieji saceja, ka maņ vajag itū temu pajimt. Kotrā ziņā – itei tema maņ nav vīnaldzeiga.

Es klausejūs radejis raidejumu, kurā runuoja Latvejis Vīglatletikys savīneibys prezidente Ineta Radeviča, kura izasaceja, ka naasūt eisti normāli, ka tev nu sovim laukim juobraukoj iz treneņu 40 km, kas gon maņ lykuos nadaudz puorspīlāti. Tūlaik nūdūmuoju, ka Reigys ītvorūs jau breižim tī attuolumi ir juomāroj daudz ilguok.

Gluži munys dūmys. Jei gon nasamaluoja par kilometrim, tagad vaira dzeivoju pa Ondrupinis pusi, kas ir apmāram 45 km vīnā vierzīnī. Tys ir dīzgon daudz, vysmoz naudys izteiksmē. Bet maņ ari atmiņā labi stuov tys, kai es pavadeju 40 min Reigā, braucūt nu Purvciema da Universitatis centrā. Maņ ir cīši komfortabli īkuopt sovā mašynā, īslēgt radeju i braukt iz Rēzekni. Tei ir pusstuņdeite. Nav ni vainis! (Smaida). Lobuok tai, nakai dzeivuot piļsātā, kur varātu ari kuojom iz dorbu aizīt. Asu lauku cylvāks, seņ jau nūlāmuse, ka dzeivuošu laukūs. Partū varu pīcīst daudz kū. (Smaida).

Bīži viņ cylvāki soka, ka Reigā ir vaira īspieju na tikai studeju i karjerys, bet ari breivuo laika pavadeišonys ziņā. Sekojūt tev leidza socialajūs teiklūs, maņ radīs īspaids, ka tu cīši aktivi apmeklej vysaidus pasuokumus taišni Latgolā.

Es navaru napīkrist vīdūkļam, ka Reigā ir vaira īspieju. Studejūt Reigā, es beju korporacejā, kas beja koč kas pavysam cyts, ar tū beja daudz saisteitu pasuokumu. Ka dīnā byutu 50 stuņžu, tuos vysys, dzeivojūt Reigā, varātu aizpiļdeit. Bet ari pi myusu ir GORS, ir koncerti, reizi pusgodā atbrauc lobs teatris nu Reigys, ir vītejī kolektivi. Nav jau tai, ka nikuo nav, ir dīzgon daudz. Kai jau saceji, es ari izmontoju maksimali daudz īspieju vysu kū apmeklēt, apsavērt i izaklaidēt. Ka cylvāks cīši gryb, jis atrass, kai sevi izklaidēt. Tys varbyut nav ap styuri, kai Reigā, kur ir leluoks izvielis kluosts gon izklaidem, gon dorbam i studejom. Tys vaira ir atkareigs nu tuo, kū cylvāks gryb. Ka jis vaira gryb izaklaidēt, jam varbyut juodzeivoj Reigā, ka jis vaira gryb byut latgalīts i veiduot sovu dzeivi Latgolā, tod juo vīta ir ite.

Ruodīs, ka tova dzeive ari kūpumā ir cīši aktiva, breivajā laikā naasi sātā sādātuoja. Tikū tu beji Universiadī, bet jau nuokušajā dīnā pīsadoli koč kur tepat Latgolā…

Maņ daudzi prosa: “Kū tu tagad dareisi, kod nastruodoj?” Beja taids cīši sapryngts laiks, kod es struoduoju, treniejūs i studieju. Bet patīseibā jau es navaru ari tagad vysu paspēt! Daudz vaira ir vysaidu socialūs darbeņu, projekteņu, kas maņ cīši pateik. Maņ pateik aizbraukt iz školom. Naseņ beju Rēzeknis suokumškolā, kur pavadeju sešys stuņdis, teikūtīs ar dažaidu vacumu bārnim. Tys pajēme daudzi muna laika, bet beja cīši vierteigi. Es naradzu īmaslu, lai tū nadareitu. Taidi pīduovuojumi vysu laiku izpald, i es navaru atsasaceit. I tod otkon gondreiž navaru vysu paspēt (smejās).

Piec taidu pasuokumu jiuti ari atgrīzeniskū saiti?

Vīnnūzeimeigi. Es, prūtams, vokorā jau desmitūs nūlyuzu, gribieju gulēt. Bet es aizguoju tamā pošā dīnā iz treneņu i maņ beja taida energeja. Bārni ir vyspatīsuokī radejumi i dūd pozitivū energeju.

Atsagrīžūt nadaudz vaira pi sporta, kas tev pošai itamā sezonā ir saguoduojs vysleluokū gondarejumu?

Patīseibā jau vysi treis lelī nūtykumi. Kotrys ir atškireigs i cīši atmiņā palīkūšs. Vysvaira laikam tūmār U-23 čempionats. Tys beja pagrīzīņa punkts, kod saprotu, ka nuokušajuos saceņseibuos jau byušu cyta es. Īšu ar cytu mierki, pošapziņu, vyss byus cytaižuok. Pyrmais lelais tituls i cīši lobs rezultats – tys laikam nikod naizamierss.

Taida sportista dzeivis blokusparuodeiba ir īspieja dīzgon daudz paceļuot pa pasauli. Cik daudz tev saīt redzēt uorpus stadiona?

Gūdeigi sokūt, cīši daudz jau nasaīt. Pīmāram, Juoņūs es beju Eiropys komandu čempionatā Izraelā. Taida kontrastim boguota zeme. Tei beja vīna nu ratajom vītom, kur es grybātu atsagrīzt, pasavērt dziļuok, vairuok. Beja tai, ka mes aizliduom catūrtdiņ, pīktdiņ maņ beja treneņš, sastdiņ, svātdiņ saceņseibys i pyrmūdiņ mes atliduom atpakaļ. (Smaida). Es redzieju jiuru, kurai blokus dzeivuom, redzieju stadionu, vīsneicu, lidūstu, autobusu. Vaira nikuo. Goduos reizis, kod nikuo navar redzēt. Bet, pīmāram, Taivānā, kur nūtyka Pasauļa Universiade, mes bejom dīzgon ilgu laiku. Prūtams, tuolūs puorbraucīņūs vajag pīrast ari pi laika mainis, laikapstuoklim. Ruodīs, ka beju tī kaidys 5-6 dīnys pyrms starta i nedeļu piec starta. Pyrms starta, prūtams, ir vairuok saudzeigs režims, bet piec saceņseibom es varieju atsaļaut ari izbraukt pa piļsātu, aizīt iz kaidu templi. Bejom aizbraukuši ari iz dobys rezervatu, nadaudz pastaiguom pa vītejim džunglim. Koč kū jau redzieju. (Smaida).

Nui, tei ir nu manis vairs naškirama pīredze. Tei ir, kai tu saceji, sporta blokusparuodeiba, bet ari lela duovona. Nazynu, pīmāram, cik daudzim nu munim draugim dzeivis laikā byus īspieja redzēt Taivānu. Tys ir vyssvaiguokais, bet ari saceitu, ka vysīspaideiguokais ceļuojums. Supereigi nūorganizātys saceņseibys, dīzgon breineiga zeme i cylvāki.

Kaidus sovus nuokūtnis mierķus tu šūbreid varātu nūsaukt?

Nuokušuo sezona patīseibā nabyus tik pīsuotynuota ar saceņseibom. Byus tikai Eiropys pīaugušūs čempionats, kas maņ drūši viņ byus cīši atbiļdeigs starts. Vysi iz mani vērsīs kai vīnu nu līderem. Byus juosaver, kai es tikšu ar taidu atbiļdeibu golā. Bet nu iz tū mes ari struoduosim i koncentrēsimēs vysvaira. Ka vysu izdareisim pareizi, tod vyss i saīs. (Smaida).

Nuokušgod vēļ ir Dzīšmu svātki! Iz tim ari es asu apsajāmuse aizbraukt.

Tu jūprūjom doncoj?

(Pamuoj ar golvu). Ar “Dzigu”.

Vēļ ceru, ka byus vaira komercsaceņseibu, kur varēs nūpeļneit kaidu naudeņu, i vareišu pabraukuot iz na tik garom saceņseibom kai šūgod.

Runojūt par tū doncuošonu, zynu, ka īprīkš doncuoji Leņdžūs “Ūdzeņā”.

Tys tai dabiski saguoja. Muns draugs ir “Dzigys” doncuotuojs, beja skaidrys, ka jis iz “Ūdzeņu” naīs. (Smejās). Es puorguoju iz “Dzigu”, lai mes varātu doncuot kūpā.

Maņ treners cīši bīži aizruoda, ka maņ piec treneņa byutu juobrauc iz sātu atsapyust, na īt iz dejom. Bet es navaru nu tuo atsasaceit. Pyrmkuort, maņ ir sapyns aizbraukt iz Latvejis symtgadis Dzīšmu svātkim. Ūtrkuort, tys mani ari vīnkuorši relaksej i savuoc. Maņ ir cīši gryuši sevi pīsīt vīnai lītai. Maņ nav ticeibys, ka, asūt vīnā nišā, es variešu sevi pylnvierteigi realizēt. Navaru nūsēdēt mīrā. (Smaida). Tys ari ir lobs veids, kai pabyut kūpā ar sovu mīļuotū cylvāku. Sātā kotram ir sovys ryupis i dorbi, tys ir cytaižuok.

Maņ ruodīs, ka reši kur sportistim jiut leidza tai, kai tovūs dzymtajūs Leņdžūs, kur reikoj pasuokumus par gūdu tovim startim, tevi sagaida piec leluokom saceņseibom. Ruodīs, ka pādejā laikā tu ari intervejuos pastreipoj, ka esi na tik nu Latgolys voi Rēzeknis, bet taišni nu Leņdžim.

A kai cytaižuok!? Tai ir. (Smaida). Vysa muna leluokuo dzeivis daļa da šam ir bejuse Leņdžūs. Tei ir vīta, kur es augu, izaveiduoja muna personeiba. Tei ir vīta, nu kurīnis ir muni vystyvuokī draugi. I tys moralais atbolsts… Es jiutu, ka Leņdžu cylvāki sevi tīšā veidā saista ar mani. Es tū navaru napamaneit.

Daudzi cylvāki nu tevis ir izzynuojuši, kur Leņdži vyspuor atsarūn?

Es asu dīzgon daudzim skaidruojuse (smejās). Maņ ir taids standartteikums – storp Rēzekni, Ludzu i Kuorsovu. Pa vydu tymā treisstyurī (smejās)! A kai cytaiž paskaidruot!? Nav tik vīglai… Daudzi tī nav bejuši, pat latgalīši.

Saceji, ka paguojušajā godā, īspiejams, daudzi tev vairs naticēja. Tu poša sev ticieji?

Ai… (Nūsapyuš). Es guoju taida… pīnuokuma vadeita. Es nadūmuoju, pīmāram, ka varātu tikt Olimpiskuos vīneibys sastuovā. Maņ tys ruodejuos taids utopisks sapyns. Dūmuoju, cikom varu, es vēļ sportuošu. Tys jau ir dzeivisveids, nu tuo navar tai atsasaceit. Vīnkuorši guoju i treniejūs, baiguos ambicejis nacieļu. Laikam vaira treners ticēja. Maņ ruodīs, ka jis treis godus cīši gaideja, kod es atbraukšu atpakaļ, kod jis otkon varēs sevi realizēt caur mani. Tū, ka cyti maņ naticēja, es ari saprūtu i pījamu. Es naasu vīneigais sportists, kam natyc. Tagad leluokuo daļa latvīšu nūteikti natyc Reigys “Dinamo”. Jim vīnkuorši naīt. Ari maņ naguoja paguojušajā sezonā. I tod jau beja: “Jei tok vuicuos, jei tok struodoj! Kū jau tī…”. Navajag klauseitīs! Juoklausa sovim vystyvuokajim cylvākim, sovam sirdsbolsam. Es tod tu saprūti, ka tei ir tova vīta, ka es sovā ziņā asmu tam radeita. Es sev piec 10-15 godim nūteikti napīdūtu, ka es tai pajimtu i aizītu. Es dūmoju, ka sajusšu tū breidi, kod vairs augšuok navarēs.

Maņ par tovu sportistis karjeru radīs taids prīškstots, ka pyrms sovim panuokumim tu poša pat naasi īsadūmuojuse, ka varātu tū sasnīgt.

Jau tod, kod es suoču trenētīs i aizbrauču iz pyrmuom saceņseibom maņ beja taids mozvierteibys komplekss. Kū tod es tī!? Tī jau byus piļsātnīki, kas trenejās nu pīcu godu vacuma, jī jau byus lobuoki, jim treneri mož gudruoki, apstuokli lobuoki… Tai beja. I tei ir myusu latvīšu i latgalīšu tragedeja – mums pateik sevi nūrakt, mes poši sev natycom, mums ruodīs, ka mes poši navaram, kaidam cytam vajag myusu vītā sakuortuot i izdareit lītys. Nivīns cyts jau myusu vītā nadareis! Godu gaitā es tū saprūtu.

Es sev naticieju. Drūši viņ da gola natycu ari tagad. Treners beja tys, kas ticēja maņ. Jis tū naafišēja, jis mani nikod nalīleja, bet, redz, jam laikam lobuok zynuot. (Smaida). Es apsazynoju, ka tei ir muna problema, ka es sev natycu.

Jūprūjom?

Vairs na tik trokai (smejās), bet kaut kaidā ziņā jūprūjom. Es vāroju cylvākus, īpaši myusu vacuoku paaudzi, i radzu šausmeigi mozvierteibys kompleksu. Šausmeigu! Tod ir juonūteik breinumim, lai mums izadūtu tuos lītys, kū mes doram, ka mes poši natycam tam. Gon sadzeivē, gon profesionalajā karjerā. Nikas, gon mes izaugsim! (Smejās). Myusu bārni vaira taidi nabyus!

Tu saceji ari par tuom pyrmuom saceņseibom, piļsātnīkim… Maņ patyka jau paseņ publicātā rokstā par bobslejistu Daumantu Dreiškenu atrostais, ruodīs, juo školuotuojis citāts, ka nu lauku bārnim taišni saīt seikstuoki sportisti, partū ka jī ir pīroduši pi dorba, nagaidūt, ka iz reizis sajims par tū kū preteimā. Jī zyna, ka ir dorbi, kas vīnkuorši regulari juodora.

Tai ir. Eimūt sportā, kategoriski nadreikst dūmuot par naudu. Tev vysu laiku tev atguodynuots: “Deļkam tu tū dori!? Kas tev nu tuo!?” I tod tu siedi i dūmoj: “Teišom, kas maņ nu tuo!?” Bet navajag gaideit, kas maņ nu tuo byus. Vīnkuorši vajag dareit sovys lītys tai, kai laucinīki dora sovus dorbus. Vīnkuorši – vajag! Ej i dori! I dori piec lobuokuos sirdsapzinis, lai tev pošam ir gondarejums. I tod jau ari nūviertēs. Nūviertēs saime, draugi i ari vaļsts.

Kod pyrms gondreiž četru godu ar tevi īprīkšejū reizi veiduoju interveju LaKuGai, tu saceji, ka nuokūtnē redzi, ka tev byus “sāta Latgolys laukūs, bareņš bārnu i tonna svaiga gaisa”. Saprūtu, ka plans jūprūjom ir spākā?

Interesanti, ka es jau tod tū pasaceju (smejās). Es jūprūjom dūmoju, ka saime ir cylvāka leluokuo vierteiba. Patīseibā es jau grybātu bārnus i suokt veiduot sovu saimi, bet nu, kod Dīveņš dūs, tod tys ari nūtiks. Es naatsakuopšu nu sovys nuokūtnis vīzejis. (Smaida). Vīneigi es grybātu tai, lai varātu sovim bārnim pasaceit, ka asu vysu izdarejuse da gola, tymā skaitā ari sportu.

Kartenis: nu Guntys personeiguo arhiva