Roksta autore: Vineta Vilcāne

Sorkonboltsorkonais karūgs – Latvejis vaļsts simbols rodīs leidz ar latvīšu naceju. Karūgs kai latvīšu simbols pasaruoda jau ap 1870. godu, kod sorkonboltsorkonuos kruosys suoce lītuot latvīšu studenti Tērbatā, niulinejā Tartu, taidā veidā pastreipojūt sovu latviskū izceļsmi. Latvīši sova simbola kruosom īsadvesmuoja nu Atskaņu hronikys.

Rēzeknē globojās vīns nu senejuokūs zynomūs Latvejis karūgu

Svareiguos i zeimeiguos nūtikšonuos tys plivinēja vēļ pyrma Latvejis proklamiešonys 1918. goda 18. novembrī. Ar sorkonboltsorkonajim karūgim ļauds guoja ari Latgolys kongresā pyrma 100 godu, kurā tyka nūlamts – Latgolys latvīšim juoapsavīnoj ar puorejūs nūvodūs dzeivojūšajim latvīšim. Ar itū nūtikšonu aizasuoce ceļš iz naatkareigu Latveju.

Karūgs nu 1917. goda kongresa globojās Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē. Tys tics speciali šyuts itai nūtikšonai i ir vīns nu senejuokūs zynomūs Latvejis karūgu, stuosta muzeja viesturnīks Kaspars Strods.

Simtgadeigais karūgs pastateits gūda vītā muzeja izstuodē par Latgolys kongresu. Iz vaira kai metru plotuo i divarpus metru garuo karūga boltim burtim izšyuti uzroksti “Brīva Latvija” i “Zemkopības skola”, izšyuts ari datums. Da myusu dīnu karūga sorkonuo kruosa ir pabaliejuse i boltuo streipe palykuse nadaudz īdzaltona.

Karūgu darynuojušs Jelgovys zemkūpeibys školys školuotuoji, Pyrmuo pasauļa kara laikā itei škola beja puorcalta iz Rēzekni. “Školys puorstuovi kūpā ar orkestri pīsadaleja Latgolys kongresa svineigajā guojīnī. Beja nūlamts, ka školai vajag sovu karūgu. Pādejā vokorā tyka šyudynuots itys karūgs,” stuosta Kaspars Strods. Kara laikā audums beja deficits, nu karūga šyudynuotuojom Lavīzei Putniņai i Alīdai Freimanei-Libertei izadeve tikt pi sorkonuo auduma. Karūga burtus izzeimiejs školuotuojs Ozoliņš.

Latvejis vaļsts simbolu Ūtruo pasauļa kara laikā i okupacejis godūs pi seve globuoja Viduleju saime, i dīnys gaismā tū izcēle Latvejai atjaunojūt naatkareibu.

Karūga pyrmsuokumi Atskaņu hronikā

Nacionaluo apziņa veidojās ap simbolim, tī var byut karūgi, eipašys vītys, personys. Parosti itūs simbolu atrasšona nūteik paguotnē, skaitūt senejus tekstus, viesturis olūtus, nūruoda Latvejis Universitatis Viesturis i filozofejis fakultatis asociātais profesors Andris Levāns.

19. godu symta ūtrajā pusē latvīši sova simbola, vāluokuo Latvejis vaļsts karūga, pyrmsuokumus atroda Atskaņu hronikā, viesturiskā dokumentā, kas radeits 13. godu symta beiguos i aproksta nūtikšonys Latvejis teritorejā. Hronikā, aprokstūt kaidu kauju, mynāts karūgs i tuo kruosys. Hronikā mynāts, ka sorkonuo karūga lauks ir daleits ar boltu streipi, nu nav mynāts kaidā veidā tam puori īt boltuo streipe – horizontali, vertikali ci diagonali, soka A. Levāns. Pietnīks stuosta, ka hronikā raksteits, ka karūgs veiduots saskaņā ar vendu parodumim, i itymā gadīnī ar vendim dūmuoti vendinīki (Cāsu senejais nūsaukums ir Wenden), ciesinīki, kas dzeivoj Cāsu pilī i ap tū, i hronikā mynātais karūgs ir Cāsu piļs karūgs. Zam ituo karūga militarajā akcejā pret zemgalim guoja ari latgali, kas tūlaik apdzeivuoja Cāsu apleicīni i beja palykuši par Vuocu ordiņa sabīdruotajim.

Atskaņu hronika ir tulkuota vairuok reižu, dažaidi tykušs tulkuotys ari rindys, kuruos apraksteits karūgs. Kaidā nu tulkuojumu sorkonais karūgs ar boltū streipi saukts par latvīšu karūgu, koč i tymā laikā par latvīšu tautu eisti runuot navar, tei veiduojuos vāluok. Viesturnīks A. Levāns nūruoda, ka kotrs nu tulkuotuoju-atdzejuotuoju teksta rynduos ir īlics koč kū nu sevis, atdzejojūt originalteksta saturs tics upurāts par lobu pantmāram, lobskaņai, taidā veidā sagrūzūt tekstu.

A. Levāns ari uzsver, ka tys ir normals process, kod politiskuos nacejis veiduošonuos procesā, karūga aproksta vītai hronikā daškeire eipašu nūzeimi. Koč i karūga izceļsme ir saisteita ar Vuocu ordini, tys myusu dīnuos namazynoj i namaina sorkonboltsorkonuo karūga – Latvejis vaļsts karūga vierteibu. Tys ir sevkura vaļsts dzeivuotuoja naatkareigi nu tauteibys pīdereibys simbols Latvejai.

Kaidā nu stuostu Latvejis karūga izceļsme saisteita ar latgalim, prūti, Latvejis karūga kruosys rodušuos, kaujā īvainuotu latgali guldynūt iz bolta auduma, tam viersā sateciejs ašnis, tai rodušuos sorkonuos streipis, kur audums dasaspīds mīsai – tī paykuse bolta streipe. A. Levāns nūruoda, ka itys stuosts ir rodīs 19. – 20. godu symtā i tam nav viesturiskys izceļsmis, tei ir romantiska interpretaceja par attīceigū Atskaņu hronikys vītu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar Latvejis Radejis Latgolys studeju. Audio formatā klausams 18. novembra “Kolnasātā”.

Karteņa: 1917.g. Latgolys kongresā izmontuotais karūgs, kartenis autors Aleksandrs Bondarenko