Roksta autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Augusts Smagars (1910–1985) ir latgalīšu literats i žurnalists. Myusu dīnuos aizmiersts, nasaverūt iz tū, ka gondreiž kotrs zyna juo sovulaik saraksteituos dzīsmis vuordus. Tei ir Raimonda Paula komponātuo dzīsme “Zied ievas Siguldā”. Sovys publicista gaitys Augusts suoce žurnalā “Zīdūnis” i laikrokstā “Latgolas Wōrds” 1927. godā. Juo dzeivis guojums ruodīs cīši sarežgeits i navīnnūzeimeigs – taipat kai 20. godu symts, kura tehnologiskuos atskanis bīži viņ pasaruoda juo dzejā. Sovys radūšuos darbeibys suokumā Augusts sekuoja leidza laikmata teņdencem dzejā, asūt par modernuokū 30. godu latgalīšu dzejnīku, tok tys na vysod beja pa pruotam pošim latgalīšim.

(Augusts Smagars (trešais nu kreisuos pusis) folkloristu 15.zynuotniskajā ekspedicejā iz Līpuoju.
Karteite nu Latvīšu folklorys kruotivis digitaluo arhiva.)

Nu dzeļžaceļa Lītovā leidz īvom Siguldā

Augusts Smagars ir dzims neicgalīšu saimē Lītovys teritorejā. Juo tāvs beja dzeļžaceļa remontstruodnīks. Pyrmuo pasauļa kara laikā saime devēs biegļu gaituos iz Smoļensku i Brjansku. Latvejā atsagrīze viņ 1923. godā, apsamatūt iz dzeivi Vuorkovā. Augusts vuicejīs Sūmugola i Kuorsovys pamatškoluos, piečuok īsastuoja Bolvu komercškolā, bet absolvēja Rēzeknis komercškolu. Taida svaideišonuos rakstureiga ari vāluok – Latvejis Universitatē suokūtneji studēja dobyszineibys, bet 1936. godā puorguoja iz tīseibu zynuotnis studejom. Paraleli struoduoja Tautys lobkluojeibys ministrejā i Hipoteku bankā. Jam vysod asūt patics sports, eipaši futbols i škāpa mesšona.

Vuocu okupacejis laikā Augusts Smagars beja sakaru viersnīks Reigys radiofonā. 1944. godā jū apcītynuoja i nūtīsuoja iz desmit godim izsyutejumā Sibirī. Suokūtneji Augusta izsyutejuma vīta beja Čeļabinska, piečuok – Karaganda. Atbreivuoja jū 1954. godā, i piečuok Augusts struoduoja Siguldys ryupnīceibys kombinatā, vadeja Siguldys jaunūs autoru apvīneibu.

60. godūs Augustam Smagaram beja vairuokys publikacejis periodikā. 1967. godā jis saraksteja autobiografisku stuostu par dzeivi Sibirī, kas tai ari palics naizdūts. Paraleli dorbam pīsadaleja folklorys vuokšonā. Itamā laikā Augusts Smagars uzturēja kontaktus ari ar školuotuoju i rakstnīku Steponu Seili – obi ir sasatykuši i syutejuši vīns ūtram viestulis.

Augusts Smagars ir tautā īmīļuotuos Raimonda Paula komponātuos dzīsmis “Zied ievas Siguldā” vuordu autors. Dzīsme īkļauta Gaujis fondā kai vīns nu tekstu, kas veļteits Gaujis senlejai.

A. Smagars izdevs dzejis kruojumu bārnim “Dzintras dziesmu kamoliņš”, 1970. godā – dzejis izlasi “Laika lokā”, jam bejušys ari cytys publikacejis. Myužeibā dzejnīks aizguoja 1985. godā, paglobuots Siguldys kopūs. Piec juo nuovis 1992. godā izguoja dzejis izlase “Ezerzeme”.

Laikmata temperaturu mierejūt

Latgalīšu kulturā A. Smagars ir pazeistams ar sovu bilingvalū debeja dzejis kruojumu “Laikmeta termometrs” (1932).

1942. goda periodikā atrūnams dzejnīka i žurnalista Ērika Raistera roksts par tū laiku Augusta Smagara dzeivē: “Tas bija ap 1933. gadu. Sekodams tā laika noskaņām un dzejnieku modēm, Augusts Smagars paša izdevumā bija laidis klajā dzejoļu grāmatiņu, kas saturēja viņa pirmos brēcienus pēc īstas mīlestības un cilvēcības. Lai vēl vairāk pasvītrotu faktu, ka tagad viņš ir kļuvis dzejnieks, Smagars nēsāja cieto “okstiņa” platmali, dzeltenus cimdus un monogrammām aplipinātu niedras spieķi, reprezentēdamies katrā spožākā ballē lakkurpēs un frakā. (..) Un pēc dažiem gadiem jaunais literāts kļuva nopietnāks un sāka vairāk pievērsties novadam, no kura viņš nāca, sniegdams periodikā rakstu virkni par Latgali.”

(Žurnala “Straume” reikuotais literatu vokors Reigā, Kalpaka bulvarī 8, 1933.goda majā.
Karteite nu tuo laika presis.)

Mikeļs Bukšs gruomotā “Latgaļu literaturas vēsture” Augusta Smagara daiļradi viertej gona skorbi, puormazdams jam puormiereigu gribiešonu byut modernam: “Smagaram beja tendeņce piec pādejuo mūdis saucīņa. Kod 30-godūs mūdē beja breivais ritms pat leidz jūceigam vuordu vuorstejumam, A. Smagars taiseja tam pakaļ. Taidu ultra modernismu pylns ir juo kruojums “Laikmeta termometrs” – 1932. g. Kod vāluok ar režimu maiņu šys dzejis veids palyka namoderns, Smagars puorguoja iz normalim dzejis leidzeklim un raksteja dzejis ar lobim panuokumim. Pīmāram, skaists ir juo veļtejums “Tāvam, zemnīkam”, kas darynuots piec klasiskim paraugim.” Juopīzeimoj, ka pats Mikels Bukšs beja īgivs izgleiteibu klasiskajā filologejā, i acimradzūt jaunu dzejis formu meklejumi jam nasaruodeja aktuali. M. Bukšs roksta ari, ka piec 1934. goda 15. maja apvārsuma “kod vyss latgaliskais kliva namoderns, A. Smagars latgaļu rakstnīceibys dryvu atstuoja iz vysim laikim”.

Ari Stepona Seiļa publicātajuos dīnysgruomotuos var skaiteit, ka jam naasūt patics, ka Smagars jauc latgalīšu volūdu ar latvīšu literarū volūdu, i vyspuor juo dzeja asūt puoruok moderna.

Deļkuo Augusts nūsavērse nu latgalīšu literaturys?

1935. godā Augusts Smagars laikrokstā “Straume” Nr.10 publicēja rokstu “Latgaliešu rakstniecības 30 gadi un tās uzdevumi nākotnē”, kurā jis aktualizej daudzejis latgalīšu volūdys i literaturys problemys: latgalīšu iņteligeņcis mozskaitleigumu i naspieju rast sovstarpiejū kompromisu, latgalīšu literaturys skaiteituoju mozū skaitu, uzskotu, ka latgalīšu rakstnīceibai tryukst tradiceju, nav sovys eipatnejuos sejis, nav literariskūs školu, izdevieju, kritikys, apstuokli, ka literarūs dorbus nalosa puorejūs nūvodu īdzeivuotuoji. Ruodīs, ka taišni atpazeistameibys tryukums beja vīns nu golvonūs īmaslu, deļkuo Augusts Smagars naturpynuoja sovus dorbus raksteit latgaliski. Taidys teņdeņcis vārojamys ari myusu dīnuos.

Vystycamuok, A. Smagara bilingvalais dzejis kruojums “Laikmeta termometrs” beja protests pret tradicionalū latgalīšu dzeju, kam tamā laikā beja rakstureiga sentimentala jiusma par zemi, teirumim i naīspiejamu mīlesteibu voi, taišni ūtraižuok, – eksistencialys suopis ci viersšonuos pi Dīva. I, prūtams, latgalīšim beja galeigi napījamama Augusta Smagara gribiešona izaceļt ci atsaškiert. Kai zinim – kū napījam, tū i nalosa… I deļ sevkura muokslinīka tei ir miļzeiga suope.

Pīduovojam īskotu Augusta Smagara bilingvalajā dzejā (saglobuota originaluo raksteiba)

 

Myusu dzeive
pasauļ’s telpā
kosmosa
spāku rezuļtāts
un cylvāks dzymstūt
zyna,
ka jis nōves
kandidāts – – –

Ciļvēces eksistence,
ir saules riņķojūšū spāku
kvadratūra –
laiks storp
šyupēli un kopu,
myusu dzeives
temperātūra – – –

Myusu gors –
ireāla byutne:
loba un ļauna,
laimes un lōsta
termometrs;
kod satryud mīsa,
izērst kauli
dvē’slē vyzuloj
vēļ dzeives spektrs…

Optimisms un pesimisms
ir termometra grādi
vai dzeivi sveic,
vai neisti:
vyss vad
pi vīna
gola –
pi kopa…
…………..

 

Modernā ironija

Modernie laiki pasaulē valda
Eros un Amors tik smej’
ķīnieši Eiropai malku jau skalda
ļaudis uz Marsu jau skrej.

Latgalē arī modernas lietas
“burlakos” nabagi steidz:
Rīgā meklē fabrikās vietas,
kur “diploma” karjēru beidz.

Tango skaņas tik pasauli pilda
dejās un priekos gaist laiks:
sirdis šīs skaņas tik mīlīgi silda,
dzīve mums izgaist kā tvaiks…

Mode jau visu pasauli vada,
visiem tā savu varu spiež:
āži viens otru moderni bada,
jaunkundzes frizūras griež…

 

Vosoras vokors

Lāni, lāni
saule grymst,
klusi, klusi
dīna rymst.
Tymsa zūgās –
vysi klus,
burvu sapnī
doba dus…
Mežus, sylus
ānas klōj,
pusnakts gori
dusēt mōj…

 

Maiņas

Mīla – dzeive,
dzeive – ērkški:
ērkški munas kōjas dur,
mīla jaunu dzeivi bur –
Vara – nauda,
nauda – bauda,
bauda munā mīsā kveļ,
vara dyuri gaisā ceļ…
– Sīvīte – veikals,
veikals – omots;
omots dzeivi garantej,
sīvīte tū ūtrupej…

 

Dzeives šachs

Mes pasaulē nōcem
spēlēt dzeives šachu;
nu šyupeļa sōkam
partiju sovu.

Ar vyltu, ar ļaunu
mes uzvarai smaidom;
nu sovas dzeives
mes laimi gaidom.
Mes slēpjamīs aiz kūkim
kai īnaidnīki –
naudas un mīlas
mes bruninīki!

Mes liktini sovu
gribom pīviļt un krōpt;
nu dzeives mes vālamīs
dimantus grōbt –

Mes malōt prūtam –
cytus krystā sist;
pret skanūšu latu,
varom ceļūs krist.
Arī ar mīlu
gribom bogōti byut
un boltōki par eņgēlim
vālamīs klyut…

Bet dzeives svori dreiž
myusus sver
un sūgis prosa:
“Kam jī der?”
– – – Un nōve smaida
un soka mums šachs! –
kops atsaver –
sengaideitais mats!…
…………………………….

 

Mana otrā dvēsele

Es pasaulē klīdu
bez mērķa;
es tālē gāju
bez ceļa,
bez mīlas –

Es zinātnei neticēju –
filozofus par muļķim saucu,
ka viņi galvoja:

“Sievietē slēpjas
laime un lāsts,
lāsts un mīla,
mīla un dzīve,
dzīve un kaps…”
– Bet dzīve ir maiņa,
maiņa un illūzija.
Un cilvēks ir elastīga
gumijas bumba
un nokrīt tai vietā,
kur liktens to sviež…
Un mīla saldi kaira mīla,
ir ētera vilns,
ko uztver dvēsele mana
………………………………..

Nejauši, negaidot,
lēnām nemanot,
maigi un liegi
kā lidojošs zieds
maija vēsmā –
pie manis nāca
meitene – mīla…

Es dzimu no jauna,
savu “es” pazaudēju,
skumjas un sāpes,
es cerībās pārkausēju – – –

Es izrāvu sirdi
no krūtīm
un iemetu maldu ugunī:
es dvēseli atstāju
pagātnes ēnās,
ēnās un tumsā
līdz tagadne to
saberzīs putekļos sīkos – – –

Viņas dvēs’le man
mājoja krūtīs,
Viņā es atradu savu
dzīves “es”…

Mēs mainījām sevi:
pret tu un es,
es un tu…
Es atradu savu
dvēseli otro
– – – –

Bet cik ilgi? –
To nespēj man mirstīgie teikt…

 

Auto maršruts

nu kōjom leidz
zūbim bruņōtīs,
nu prōta
ōrprōtā pōrvērstīs!

Un auto
Nr.1932
jūņoj pa Āziju…

Zam jō pleist pušu zeme,
jō slīdēs ašnis tak;
jō laternu gunīs
dag piļsātys, cīmi
tam aizmugurē palīk
palni un drupas…
Pret jū bailēs
treis dyžanī Himalaji
jis jūņoj par okeānim
un traucās pa gaisu…
– – – – – – – – – – –

Un dzaltonā Azijā
leist sorkons leits
un dzeļzs snīgi
klōj kulturas pādas
un tōlejūs Austrumūs
aust svyna reits:
reita stori urb
cylvāku mīsas –
tārauds un puļvers
runoj guņs vōrdus
bet auto tik jūņoj
tōļōk un tōļōk…
– – – – – – – – – – –

Eiropa breinōs
un skeptiski smīn:
lai pyrmais akters
uz skotives lein!

Amerika klusi
jau kōjas aun;
varbyut byus vajadzeigs
režisors jauns?

Tik Afrika ar Austrāliju
saules tveicē snauž,
jōs pasauļs guņsgrāku
vēļ nanūjauž – – –

Kur byus pādejō
auto pīstōtne,
kod jimā
īkōps ciļvēces
izneiceiba,
kod dzeivais pasauļs
par kopsātu klyus? – – –

***
Kurs auto Nr. atves
pādejū ciļvēces
pasažieri, tys
palīk nō-
kūtnes
?