Par līvu volūdu. Vaļsts volūdys lykumā līvu volūda teik saukta par autohtonu volūdu. Autohtoni ir svešvuords. Latgaliski pareizuok byut pyrmīdzeivuotuoji, kuru ite beja jau seņ pyrms izaveiduoja valstiski veiduojumi i īkleida svešys tautys.

Par tū ir jūceigi skaiteit: “Latvejis vaļsteibys teritorejā atsaroda i nūsaformēja viņ treis nu niule dzeivojūšūs volūdu: latvīšu (vaļstiskuo volūda), juos regionaluo forma – latgaļu (regionaluo volūda) i līvu volūda (senejuos pamattautys volūda).”

As skaitu, ka latgaļu volūda nav izacālusīs nu latvīšu volūdys i par tū latgaļu volūda nav latvīšu volūdys regionaluo porma. Nū suokuma jau beja latgaļu volūda, a latvīšu volūda izaveidoja tikai vāluok. Par tū – latgaļu volūda ari ir senejuos pamattautys volūda, kas dzeiva na tikai vīnā pogostā, bet dzeiva vysā Latgolys etnograpiskajā nūvodā iz kura leluokuos daļis izaveiduojs Latgolys regions.

I Zylupē ari runoj latgaliski – nazaverūt iz propogandu, ka tī 90% asūt par krīvu volūdu. Pyrms 4 godim satyku cylvākus i cylvākbārnus, kuri runuoja latgaliski.

Aicynoju zynuotnīkus, gon LU, RA, DU – beidzūt nūskaidrot par kū ap 1941.godu cylvāki, kuri sevi pyrms tam sauce par latgalīšim, suoka sauktīs par latgalim i pat vāluok nūdybynuoja “Latgaļu druku”.

Voi tys par tū, ka atdzyma etniskuo pošapzina (latgaliski sovpateiba?) voi par tū, ka vuocīšu nacisti speciali raudzēja saškelt latvīšu tautu i raudzēja latgaļus pretnūstateit baltīšim? Par kū tī, kuri pēc 1945.goda palyka dzimtinē turpynuoja sevi saukt par latgalīšim, bet tī, kuri devas trymdā – par latgalim?

A te nalels Reigys čangaļa Bordāna intervejis pragments ar leišu kulturologu Vidmantu Daugirdas:

“Un visbeidzot, jāapzinās arī to, ka etnoss nav nemainīgs. Gluži otrādi, tas pastāvīgi mainās un pārveidojas. Bet nezūd. Mainās valoda, reliģija, zūd valstiskums, bet etnoss paliek.”

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/janis-bordans-geopolitika-un-kaimini-saruna-ar-lietuviesu-kulturologu-vidmantu-daugirdas-fragmenti.d?id=42143986

Etnoss palīk. Daži jū sauc par latgalim, a daži par latgalīšim. Runojūt par 18.pebruara reperendumu – laikam beidzūt žurnalisti i politikāni saprotuši, ka latgalīši laikam tūmār nav vysi Latgolys īdzeivuotuoji. Nikur naasu da šam dzierdiejs, ka kaids saceitu: “Latgalīšu vairuokums nūbolsuoja PAR krīvu volūdu.”

Ite to na taisneiba. „Mōras Zemis” raksteibā irā lelys atkuopis nu Stroda ortografejis par lobu niulenejai oficialajai ortografejai.

Nazy deļkuo ļaudim ruodīs, – ka īraksteišu “Ō” tī, kur vajag “UO” (t. i., raksteišu na “tierguotovys”, a “tiergōtovys”), to ite par reizi jau byus “Stroda ortografeja”. Ha, ha, ha! No, nu glupuma jau zuoļu navā.

Maņ pateik itī apkūpuojumi par “Boņuka” nominacejom – kai Zīmyssvātkus gaidūt, kai Adventa svecis. Sasagataviešona svātkim.

Vladislavs Lõcs nabeja latgalīšu gruomotizdeviejs. Lõcs beja LATGAĻU gruomotizdeviejs!