Ticiejumi, saisteiti ar pavasari

1. Kas bezdeleigu perekļus jauc, tam raibi vaigi
2. Jo māslu vabalem pavasar daudz kuopuru, byus agra sieja.
3. Kas pavasar pyrmū reizi dzierd naiedis dzagūzi, tys vysu godu byus olkons.
4. Kas cereņu zīdā atrūn vairuok kai četrys zīdlapenis puorā – tod taids atrodums ness laimi, bet napuora – nalaimi.
5. Pavasar, kod apsis lopa treis, tod zyrgim bareibys pītiks.
6. Gūvis pyrmū reizi gonūs dzanūt, tom ap rogim juoaptyn teiklu, tod gūvs navarēs apbūrt.
7. Gūvs pyrmū reizi gonūs dzanūt, vajag nu kūkim atnest kaidu kūceņu i īspraust laidara (dīnduorza) vydā: – tod gūvs vosor nabyzuos.
8. Jo gryb, lai vuškys nanūkleistu oa mežu, pyrmū reizi gonūs dzanūt juogona ar vīnu reiksti.
9. Kod oruojs izīt pyrmū reizi ortu, juonūzūg drusku nu juo aportuos zemis i tū zemi juopakaisa pa ustobu, tod ustobā vysu vosoru nabyus blusu.
10. Seipulus beidzūt stuodeit vogys golā juoīsprauž slūta – tod seipuli byus kupli kai slūta.
11. Pi kuopustu stodeišonys juonūveļ nu vogys molys akmini – tod kuopustu golvys augs cītys kai akmini.
12. Jo gribi izdzeit raibumus nu vaigim, kod pyrmū reizi bezdeleigu īraudzeisi, tiuleņ juosamozgon iudinī.
13. Arūt pavasari pyrmū reizi teirumu treis vokorys muojuos navajag degt guņs – tod goni naizganēs siejumu.
14. Jo kūrmuļs zemi rūk – nabyus loba raža.
15. Kod pyrmū reizi lūpus dzan gonūs, juoaizdadz gromneicys sveci i klāvā juoīt puosakristiejs – tod vosor ar lūpim labi īs.
16. Pyrmū reizi teiklu iudinī laižūt, tū pyrma laisšonys juoīkiupynoj ar leidakys zūbim.
17. Pyrmai sakartai zivei juoīspļaun treis reizis acīs, tod zivis labi kersīs.
18. Jo rasādu siej tymā dīnā, kurymā rudiņ beja pyrmuo solna, tod pavasara solna rasāda nanūmaituos.
19. Kod puiss gryb, lai jū meita mīļuotu, jam pādejā pīktdīnā pyrma vosorys Svātkim juoaizīt iz avīšuoju, juosalosa tī speidūšūs tuorpeņus, tūs juoizkolta i tai dabuotū puļveri juodūd kai naviņ meitai īdzert.

Piec vacuokūs mameņu nūstuostim izraksteja M. Apeļs

Olūts: Jaunais Võrds. – Reiga, 1932. g. 12. majā. – Nr. 17. – 3. pl.

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

„Mis i Misters Rēzekne 2012” dalinīku atlase byus 26. majā 18:00 „Party Club” ustobuos (Rēzeknē, Atbreivuošonys alejā 97). Nūsacejumi daleibai – juobyut vysmoz 18 godu vacam, leidza juopajam personu aplīcynūšs dokuments i sovs portfolio ar karteņom, juosagatave 2 minotu prezentaceja par sevi.

Kas „Mis i Misters Rēzekne 2012” kandidatim piečuok byus juodora? Juopīsadola sporta turnirūs, labdareibys akcejuos i cytūs pasuocīņūs. Taipat byus daudzi juosafotografej, juosportoj, juosavuica doncuot i vēļ, i vēļ. Vysys nūdarbeibys i treneņus vadeis profesionali pasnīdzieji, konkurss dalinīkim var byut kai atspierīņa punkts ari modeļa karjerai.

Konkursa finals paradzāts Rēzeknis piļsātys svātku laikā.

Vaira dazynuošonys pa telefonu 26650344 ci e-postu mmrezekne@inbox.lv

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Festivala programa:

Dobys parks „Daugovys lūki”, Slutišķu sādža
Nu 11:00 Sveicīņs vosorai – puču kompozicejis taiseišona
11:30 gleznu izstuodis „Pļovys pučis” atkluošona

Dobys parks „Daugovys lūki”, Latgolys sāta
12:00 Festivala atkluošona „Nāc nākdama, vasariņa!”
Omotnīku i ražuotuoju tierdzeņš, omotu i prasmju ruodeišona, darbneicys, tiergavuošona. Špoģu Muzykys i muokslys školys Lītišķuos muokslys studejis „Pyupūli” prasmju demonstriejumi. Sviļpaunīku darbneica.
13:00 – 16:30 Aktivitatis bārnim „Pa gona stidzeni”
13:00 – 16:00 Deju kolektivu koncerti
16:30 Vyslatvejis iudiņa turistu saīta „Lelais plūsts” dalinīku pavadeišona
17:00 Lelkoncerts. Projekta „The Joy of Mobility” laikā topušais Latvejis, Lītovys i Boltkrīvejis etnomuzykantu kūpkoncerts.

Dobys parks „Daugovys lūki”, Slutišķu vacticeibnīku sāta
Nu 12:00 Zuoļu sīvys padūmi „Trejdevenis zuolis plyucu…”
Ganeņu spāka zupa, nīdru stabuleišu darbneica.
12:00 Daugovpiļs nūvoda muzeju rodūšūs darbneicys: mazgluošona, kūka stabuleišu i leluo musturdeča taiseišona
13:00 Bukleta „Slutišķu novelis” prezentaceja i fotomuokslineicys A. Meirānis fotokarteņu izstuodis atkluošona
13:30 Folklorys kūpu i vokalūs ansambļu koncerts „Ganeņs beju, gonūs guoju”.
15:00 Garuokuos bizis konkurss „Augšdaugovus kūšuo bize”
Izstuodis: Naujenis nūvodpietnīceibys muzeja izstuode „Sirdsdaugava”, fotošaļts nu „Augšdaugovys 2011” nūrisem

Sporta aktivitatis pi Latgolys sātys
13:00-16:00 Braukšona ar laivom, kanoe i smaileitem, pļovys volejbols, tautys sporta spieļu sacenseibys (akmiņu mešona tuoļumā, pretinīku vilkšona, bosūs pādu stafete i c.)
13:10 Bosūs pādu skriejīņs (Latgolys sāta – Slutišķu vacticeibnīku sāta)

Cytys aktivitatis
Izjuodis ar zyrgu sātys „Klajumi” zyrgim (Ls 2,00)
Naujenis nūvodpietnīceibys muzeja ekskursejis „Slutišķu vacticeibnīku sādža” i „Markovys izzinis taka” (ekskursejis grupai ar vadeituoju Ls 5,00) (Īprīškeja dasaceišona ekskursejom i muzeja apmekliejumam pa tel. 29468988)

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Fotoizstuodis pamatā ir drūsmeigi portreti i žanra foto kartenis. Kruosainuo Eiropa tei ir Eiropa, kurymā ir kruosainī ļauds i kruosainī zīdi. Autors izstuodē pīduovoj īsapazaiet ar karteņuos īmyužynuotom šaļtim 2011. goda ceļojuma laikā Francejā, Vuocejā i Nīderlandē.

Vladimirs Nikonovs (dzims 1955. godā) ir Rēzeknis Gūda pilsūņs, Rēzeknis vacticeibnīku kopu draudzis padūmis prīšksādātuojs, pietnīks, vairuoku gruomotu, albumu i atkluotņu komplektu par Rēzeknis i Latgolys vacticeibys viesturi autors, Saeimys deputāts.

Ar fotografiešonu Valdimirs suocis nūsadorbuot jau agrā bierneibā, beidzis Reigys Politehniskū institutu kai inžiners-mehaniks, nu muokslys karteņai pīsaviersis nu 1980. goda. Kai fotokluba „Rēzekne” bīdrs pīsadaliejs daudzuos izstuodēs i da itai saļtei sareikuojs ari 10 personalizstuodis. Vladimirs Nikonovs ir klasiskuos fotokartenis pīkritiejs, deļtuo, koč ari izmontoj digitalū fotokameru, rauga tik pavysam drupeit izmontuot datorapstruodis īspiejis.

Vladimirs ir styprs, talanteigs cylvāks, kurīs ir pamonoms i pazeistams ar sovu pīeju dzeivei i sovu puorlīceibu. Juo osais skatīņs i dziļais pruota kotrā dorbā īlīk eipašu nūzeimi, nūdūd nūskaņuojumu, kūši paruoda fotografa attīksmi pret radzātū.

Lelajā fotografa karteņu kolekcejā ir lauku i piļsātu ainovys, klusuos dobys, nu vys tik par eipašu objektu fotografa skatīņam Vladimirs Nikonovs atzeist cylvāku.

Sagatavieja Ilona Butjankova

Kartenis:
Vladimirs Nikonovs. Puču jiurā, 2011.
Vladimirs Nikonovs. „Panos”, 2011.
Muokslenīks Vladimirs Nikonovs. A.Bondarenko foto

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Laura na viņ šmuki dzīž, nu ari kotru mienesi LaKuGā skaitomi juos “Dūmu pylni pogolmi”. Vaira par jū skaiti ITE.

„Muzyka munā dzeivē ir bejuse pošsaprūtama, ari īdvasma raksteit muzyku atguoja pošsaprūtama. Taipat ari gitarspielis apgiušonu i pyrmuos dzīsmis pīraksteišonu pyrma ostoņu godu.”

Laura Bicāne sovom dzīsmem melodejis i vuordus roksta poša. Koč ari vysu bīžuok Laura uzastuoj vīna, jei ari prīcu muzycej kūpā gon ar draugim nu grupys „Dabasu Durovys” i sovom muosom – Jacintu i Agnesi. Muzykys školā Laura apgivuse akordeona spēli, nu tai kai juos mama Marta Bicāne ir muzykys školuotuoja, tod sātā instrumentu gona, kurūs vydā atsaroda ari gitara. Dzīsmineica da itam vysvaira pīsadaliejuse latgalīšu muzykys koncertūs i festivalūs (Muzykys Skrytuļs, Made in Latgola, La-La-Dra), kai ari reikuojuse poša sovus autorvokorus. Paguojušā nedeļā Laura veiksmeigi pīsadaleja jaunūs dzīsminīku festivalā „Bardu pavasars” i īgive ari simpatejis bolvu i īlyugumu iz Vyslatvejis Dzīsminīku Saīta nūslāguma koncertu.

„Piec munu dūmu dzīsminīks ir muokslenīks, eipaši rodūša personeiba, juo syuteiba ir atkareiga nu poša dzīsminīka dzeivis vierteibom. Munā gadejumā tei ir miseja sludynuot Patīseibu, par Dīva Mīlesteibu i Lobū.”

Gatavejūtīs sovom dzīšmu vokoram, Laura atkluoj, ka dzīduos sovys originaldzīsmis sešuos volūduos, kurūs vydā byus ari latgalīšu, nu byus ari dažys dzīsmis nu cytu izpiļdeituoju repertuara. Muzykali Lauru atbaļsteis gitarists Romāns Sladzis Dzīsmineica stuosta, ka izmontuos īspieju naformalajā dzīšmu vokora gaisūtnē nūskaiteit ari kaidu sovu literaru daiļdorbu. Laura soka: „Byus lela deva latgaliskuo, patīsuma i vīnkuoršeibys. Dūšu tū nu seve, cik viņ spiešu i nu sirds.”

Īejis moksa – zīduojums.

Dzīšmu vokoru reikoj Latvejis Muzykys atbolsta fonds sadarbeibā ar Latvejis 1. Rokkopejneicu i SIA RJK.

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Sirsneigai sasatikšonai nikuo daudzi navāga – tik Raiņa atbolsta placu aiz mugorys, Evitys Zuoleitis dzīduotys dzīsmis, sirsneigus vuordus nu leidzcylvāku i pošys Annys Rancānis skaiteitus dzejūļus. Kaida rindeņa lai teik ari LaKuGys skaiteituoju ausej.

Par tū – kai kruojums topa i par tuo divejuodū dobu varit nūsaklauseit Latvejis Radejis pyrmuos programys raidejumu „Kulturys Rondo”, kurymā gasteja poša dzejneica i kruojuma latgaliskuos dalis redaktore Ilze Sperga.

Karteņos – zibšni nu dzejūļu kruojuma atvieršonys svātkim, foto LaKuGa

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Programā:
9.00 – aizlyugums pi kopa
9.30 – Sv.Mišs Drycanu R.K. bazneicā
pēc Sv.Miša – koncerts

Koncertā kotru godu pīsadola cyti dzīšmu draugi i itymā reizē tī byus gosti nu Vileks nūvoda Škilbanu pogosta – Škilbanu draudzis kuors. Koncertā pīsadola ari sīvīšu kuors “Taunadze”, soliste Ilze Grēvele, ansamblis “Almus” i Drycanu KN veiru ansamblis.

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Īeja iz koncertu bez moksys.

Vaira dazynuošonys: Inga Grīnbauma(20260263)

Grupa “Rikši” izaveiduojuse 2011. goda 14. janvarī, kod kūpā saguoja 5 Rēzeknis jaunīšu folklorys kūpys „Vīteri” veterani. „Rikšu” sastuovā muzicej: Zane Dukaļska (bubyns, bolss), Ēriks Zeps (akordeons, bolss), Madara Leglere (vijūle, bolss), Mārtiņš Arbidāns (gitara), Ivars Utāns (basgitara).

Vaira par “Rikšim” skaiti ITE

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Ceļā tyka teisteits atmiņu komuļs par īprīškejūs izbraucīņu tematiku, kod „Almus” vadieja Maestro Ontons Matvejāns i tyka atzeits, ka īseiksteit navar i koncertdarbeiba i ilgstūšuo draudzeiba ir juoturpynoj. Buseņš pīstuoja pi jaunuos prāvesta I. Babra vadeibā izcaltuos Škilbanu bazneicys i atbrauciejis syltai sveice sagaideituoju komanda ar varganisti Anastasiju Ločmeli i Ainu Slišāni prīškgolā. A bazneica naseņ pasvieteita, gaiša, skaista, teira, pi sastdinis dīnys teiri labi apmaklāta. Goreigūs dzīšmu koncertā dzīduoja Škilbanu kuora gon senioru, gon junioru sastuovs, ari „Almus” turieja O.Matvejāna kanti i naatpalyka skaniejumā nu škilbanīšim. Gaškom beja tys gūds dzīduot Sv.Mišu, kuru celebrieja naseņ draudzē īcaltais prāvests I.Vigulis, kurs ari demonstrieja teiri voi operetiskys plaša spektra bolsa īspiejis. Kai zakristijans pīkolpuoja nivīns cyts kai Vileks nūvoda pašvaļdeibys vadeituojs S. Maksimovs… Melodejis i lyugšonu burveibu deve izbaudiet bazneicys izcyluo akustika, kas ari na vysod jaunajuos bazneicuos ir sateikama. Piec pādejuos dzīsmis akordim „Almus” dāmys tyka aicynuotys bazneicys pībyuvē, kur telpys apdzeivoj svātdinis škola, religiskuos literaturys biblioteka, ari atpyutys styureits. Īeimūt nu uorīnis teic taiduos kai izstuodis sinceitēs, kuruos puordūmuoti izlykti liturgiskī prīkšmati ar paskaidruojumim nu vacuos bazneicys. Tys otkon īprīškejuo prāvesta S. Ivanova nūpalns. Ak, bolta skaudeiba īgula gašku sirdīs, itūs vysus lobumus verūtīs i pi čaja kruškys muojinīku sasnāgumus kvālejūt.

Ar tū vieļ gasteišonuos nasabeidze. Buss paripinieja drusku atpakaļ i nūstuoja pi atjaunuotuo Škilbanu kulturys centra. ES naudeņa īlykta lītdereigi – otkon myusus vyss sagaidieja jauns, sprišs, gaišs – oi, jau i dzaltona skaudeiba suoce mestīs! „Almus” izbraukumbrigade tyka atsādynuota gūda vītā i škilbanīši otkon dzīduoja tikai gostim. Kai pyrmīs ruove vaļā jauktīs kuors, a piec tuo seviški sprigonai  folklorys kūpa „Rekavas dzintars” .

Folkloristi ari paduovynuoja kotram gostam sovu pyrmū CD ar nūsaukumu „Iz vacuo okys sukruma” . Myusu pusē tū sukrumu sauktu par syrūbu. A tuoļuok beja „gaveišona” pi garšeigu ruletu (kai nu Rogovkys!), pošcaptys upiņmaizis i vysaidu cytaidu „prištyku” golda. Tyka sarunuota nuokušuo sasaskrīšona. Itū reizi škilbanīši gostūs brauks iz Drycanim jau 20.majā.

Atpakaļ liduoja buss kai viejputnis  i emocionalā pīpacālumā tam leidza grīzēs braucieju dvieselis. Pīpacaltys, nūvierteitys, ar jaunu energejis davu „Almus” meitinis otkon gotovys jaunim varūņdorbim!

Itū vysu redzieja, leidza prīcuojuos i jiusim pastuostieja
fotografeituoja Silvija

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Koncertā pīsadaleis:
Pyutieju orkestris, vadeituojs Aldis Kise
Flautu kvartets, vadeituoja Vija Orinska
Vijūlnīku ansamblis, vadeituoja Olga Gaile
Varganiste Guna Kise

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu