Golda kaita īpazeistynoj ar keramikys trauka topšonys procesu nu muola rakšonys, sagataveišonys i vyrpuošonys leidz gotovam pūdam tiergā. Trauka topšonys procesa aprokstam izmontuoti Polikarpa Čerņavska, Jezupa Čerņavska i Raivo Andersona stuostejumu pīroksti. Kaitys dizainam izmontuotys fotografejis nu muzeja fotomaterialu kolekcejis i zynuotniskuo arhiva. Kaitu veiduojuse Preiļu Viesturis i lītišķuos muokslys muzeja vadeituoja Tekla Bekeša i muzeja golvonuo muokslineica Silvija Berezovska, kaitu īspīduse SIA „Latgales druka”.

Ziņu sagataveja: LaKuGa

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Jūs pādys arviņ vēļ ir jiutomys vacuos Rēzeknis leikumuotajuos īleņuos ar zamajom vīnstuova muojeņom ar lūgu apmaļu kūkgrīzumim. Pi stoltuo sorkonuo ceglu dīvanoma līvenim Latgolys īlā vai viņ ruodīs, ka paveid stolts, elegants i sviežnai gierbtais muokslinīka stuovs ar naiztryukstūšu franču bereti golvā. Ontonu Varslavānu gorā var sastapt Bruoļu Skrindu ūļneicys kolnā pi Rēzeknis kulturys noma, kur ari niu dorbojās Rēzeknis Tautys teatris. Jūs īguļdejums Latgolys i vysys Latvejis kulturā ir nanūviertejams, bet dzeivis guojums ir laikmata pretrunu i peripeteju plūseits. Nu fotografejom jī verās zīmeļnīciski šmukai i inteligentai, stoltai i veiriškeigai, dendeji i diekaini, kuri patyka sīvītem i kuri mīļuoja sīvītis.

Ziņu sagataveja: LaKuGa

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Tyvuokī grupys koncerti:
22. majs – Reiga, Četri Bolti krakli
30. majs – Daugovpils, 18. novembra īla, Olympic Kazino Vosorys terase
31. majs – Rokiški, Leitova, Festivals “Tevo gitara”
1. juņs – Latgolys viestnīceiby „Gors” Vokora koncerts
7. juņs – Daugovpils, 18. novembra īla, Olympic Kazino Vosorys terase
9. juņs – Daugovpils Pilsātys svātki, Vīneibys laukums

Ziņu sagataveja: LaKuGa

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Informativs sižets par “Mežvidu” tomatim

Reportažā Guna Zvīdre stuosta par Latgolys viestnīceibys GORS ci Austrumlatvejis koncertzālis atkluošonys prīkšdorbim Rēzeknē.
Tyvojūtīs vosorys zīdiešonai, koncertzāle gatavejās ražeigam dorba cielīņam, lai jau Vosorysvātkūs pīduovuotu plašu atkluošonys pasuocīņu kluostu – kai profesionaluos muokslys i popularuos muzykys koncertus, tai kinu demonstriešonu i muokslys dorbu izstuodis.

Par vuordineicu itūnedeļ atbiļdeigs Valentins Lukaševičs. Jis stuosta, kas ir “mugorņa” i deļkam jū sauc taišni tai.

Zinis eisumā

17. Baltejis vaļstu studentu dzīšmu i deju svātki „Gaudeamus” 2014. godā nūtiks Daugovpilī.
Daugovpiļs tyka atzeita par atbylstūšuokū vītu vairuoku īmesļu deļ: piļsātai ir pīredze i tradicejis lelu vaļsts i storptautyska mārūga svātku reikuošonā, te struodoj pīredziejuši i iniciativys bogoti režisori, koru, orkestru viersdirigenti i tautys deju kolektivu viersvadeituoji, piļsātā ir plaša infrastruktura i ārts sabīdriskuo transporta teiklys, kai ari tei ir vīneiguo piļsāta uorpus Reigys, kam ir lela breivdobys estrade – Stropu estrade, kur var sasapuļcēt vysi svātku daleibnīki i gosti.
Nūslādzūšais arguments – Daugovpiļs svātku daleibnīkim i gostim pīduovoj plašys īspiejis apsavērt kulturviesturiskus objektus i īpašus turisma maršrutus, kas ļaus Latvejis, Lītovys i Igaunejis studentim īsapazeit ar Latgolu, juos tradicejom, latgalīšu volūdi i daudznacionalū kulturu.

Latgolys regiona turisma informacejis centri taisa turisma informacejis sātyslopu.
Maja suokumā nūtyka informativais Latgolys regiona turisma informacejis centru specialistu i turisma objektu saiminīku braucīņs pa Latvejis austrumu pīrūbežu, lela daļa nu radzātuo apsaverama ari jaunajā sātyslopā.
Ka itūvosor dūmoj atbraukt cīmā iz Latgolu, īej jaunajā  sātyslopā pierobeza.lv – varbyut atrassi īdvasmu sovam ceļam iz Latgolu i kaidu skaistu ceļa mierki voi „ūdzeņu” sovai vosorai.

Rēzeknis Augstškolys apguodā izdūta Valdys Čakšys monografeja „Muzykys izgleiteiba Latvejis kulturpolitikā: tautys konservatorejis vaļsts nūvodūs”.
Gruomota stuosta par muzykys izgleiteibys īstuodem dažaidūs Latvejis nūvodūs 20. godu symta 20.-30. godūs, kod piec sovys vaļsts nūdybynuošonys Rītumeiropys i Krīvejis konservatorejuos vuicejušīs pedagogi veiduoja Latvejis muzykys izgleiteibys sistemu.

Rēzeknē Kulturys i atpyutys parkā suokta Videi draudzeigys bārnu aktivuos zonys rekonstrukceja.
Eistynojūt aizrūbežu projektu, parka atrakceju zonā taiseis guojieju celeņus nu bruģa, izliks jaunus sūleņus, kai ari veiks apzaļumuošonu i veiduos dekorativu nūžūguojumu. Paradzāts renovēt ari kasis nomu i rekonstruēt teritorejis apgaismojumu. Darbu planavuots pabeigt leidz juņa beigom.

Vysu vaira pīsacejumu Nūdarbynuoteibys vaļsts agenturys mobilitatis pabolstam sajimti Ludzys i Rēzeknis filialēs. Pusūtra mieneša laikā nu programys suokuma  sajāmuse 36 pīsacejumus, leluokuo daļa nu jim atbaļsteiti.
Jau viesteits, ka bezdarbnīki var pīsasaceit mobilitatis pabolstam transporta voi ceļa izdavumu segšonai, lai nūkliutu dorbavītā, kas atsarūn tuoli nu sātys. Atbolsta sajiemiejs pyrmajūs 4 dorba mienešūs varēs sajimt kūpā ni vaira kai 280 latu.

Kulturys nūtykumu afiša

„Jasmuižā” apsaverama ari Ontona Rancāna rodūšūs dorbu izstuode „Zem Latgales drošā spārna”. Ontons Rancāns bejs žurnalists, dzejnīks i muokslinīks. Dzims 1933. godā Rogovkā, myužeibā aizguojs 2009. godā.

Ar koncertu „Te skan!” 19. majā atkluos Latgolys viestnīceibu GORS.
4 stuņdēs vokorā GORS tiks īsvieteits, a 5 stuņdēs īskandynuoti koncertzālis flīgeli „Steinway&Sons”, kai ari byus īspieja apmeklēt Rēzeknis muzykys vydškolys i GORA simfoniskuo orkestra koncertu ar Juoni Stafecki pi dirigenta puļts. Koncerta programā byus Juoņa Ivanova Svineiguo preludeja, Jozefa Haidna Pyrmais koncerts čellam ar orkestri i Franča Šūberta Napabeigtuo simfoneja.

22. majā Reigā, klubā “Četri bolti krakli”, nūtiks grupys “Dabasu Durovys” koncerts.

Leidz 26. majam Latgolys katuoļu bazneicuos nūtiks festivals „Latgales ērģeļu dienas”. Festivals nūteik jau catūrtū godu, juo mierkis ir popularizēt vargaņu spēlis kulturu i latvīšu vargaņu muokslu, kai ari atbaļsteit vargaņu uzturiešonu i apkūpi.
Vargaņu dīnys Latgolā īcarātys kai lobdareibys pasuokums – īeja koncertūs ir par zīduojumim. Ituo goda festivalā savuoktī zīduojumi tiks nūdūti vargaņu restauracejai Višķu bazneicā.
Tyvokais koncerts jau šudiņ – 19.00 stuņdēs Vileks Ruomys katuoļu draudzis bazneicā;
24. majā 18.00 – Pušys Sv. Treisvīneibys Ruomys katuoļu draudzis bazneicā;
25. majā 19.00 – Kuorsovys Jaunovys Marejis – Rūžukrūņa karalīnis Ruomys katuoļu draudzis bazneicā;
26. majā 19.00 – Rēzeknis Jezus Sirds katedralē.

20. majā Latgolys viestnīceibu GORS suocās Latgolys kinu nedeļa. Taids pasuocīņs nūtiks pyrmu reizi i juo laikā demonstrēs profesionalys kinys, dokumentaluos kinys, amatīrkinys, kai ari pošys jaunuokuos kinys par Latgolu i juos cylvākim.
20.majā 5 stuņdēs vokorā Latgolys kinu nedeļu atkluos Juoņs Streičs, piečok demonstrēs juo kinu „Cylvāka bārns”.
21.majā 5 st. vokorā GORĀ gasteis režisore Kristīne Želve i Sūmejis viestnīceibys puorstuovi ar kinu „Fedja”.
22.majs byus veļteits režisoram Hercam Frankam.
23.majā demonstrēs Latgolys kulturmontojumam veļteitys kinys.
24.majā byus īspieja nūsavērt jaunuokuos kinys par Latgolu i pyrmizruodi pīdzeivuos Ilzes Kungys-Melgailis kina „Brāļi Varslavāni”.

Ilūkstē 24. majā piļsātys estrādē nūtiks „Šlāgerparade” i, pīsadolūt atpazeistameibu īgivušom Latgolys grupom, tiks atkluota vosorys sezona.
Vokora gaitā iz skotuvis kuops Tihovsku saime nu Ludzys, duets „Inga un Normunds”, grupa „Ginc un Es”, Irēna Ancāne, Jurs Ostrovskis nu grupys „Patrioti.lg” i grupa „Variants”. Kai eipašī gosti pīsadaleis Piļskaļnis videjuos paaudzis deju kolektivs. Pasuokuma nūslāgumā byus ļusteigs bals kūpā ar grupu „Galaktika”.

25. majā Daugovys senlejis lūkūs, Daugovpiļs nūvoda Naujenis pogostā, nūtiks vysys Latvejis iudiņa turistu saīts „Lelais plūsts 2013”. Saīts nūtiks jau 2. godu, pārņ jimā pīsadaleja 500 cylvāku iz 100 paldleidzekļu.
Iudiņa turistu saīta ideja ir baļsteita aktiva dzeivis veida populariziešonā i dobys izpietē, vīnuotā atpyutā dobā.

26. majā tīpat dobys parkā „Daugovys lūki” nūtiks tautys muokslys festivals „Augšdaugova 2013”.
Programu var apsavērt sātyslopā augsdaugava.lv, bet byus īspieja nūsavērt senejūs omotu demonstriejumus i pošam šaut ar lūku i apmaukt bruņu kraklu, nūsavērt puosoku kinys Slutišķu staraveru sādžā, pīsadaleit rodūšajuos darbneicuos, sporta i iudiņa turisma aktivitatēs.

Ir Vosorysvātki! Laiks svieteit na tikai dobys, bet ari cylvāka goreigū atdzimšonu.
Katuoli Vosorysvātkūs pīmiņ Svātuo Gora nūsalaisšonu puor Jezus Kristus muoceklim, kas, kai Beibelē raksteits, beja sasapuļciejuši 50. dīnā piec Jezus nuovis.

Nu tautys ticiejumu:
Jo pārkiuņs ryuc piec Vosorysvātkim – byus augleiga vosora.
Vosorysvātku meijis juolīk klietī zam sīna – tod sīns napelej.
Tys, kurs Vosorsvātku meijis valk pa zemi, doboj kaški.

Lai skaista Vosoryssvātku nedeļa i lai smuordeigī bārzu zori īleigoj skaistu i saulainu vosoru!

Raidejuma komanda: Aigars Runčis, Daira Kokoreviča i Ilze Sperga.
Ka raidejums nasuoc skanēt automatiski, tod klausīs ITE.

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Tūmār itim svātkim pamatā ir kaids nūtykums. Vosoryssvātki ir trešī leluokī kristeigī svātki piec Leldīnis i Zīmyssvātkim. Bībele stuosta, ka Vosoryssvātku dīnā Jezus muocekli beja sasapuļciejušs, kod puori jim tyka izlīts Svātais Gors. Apustuļu dorbūs itys nūtykums apraksteits naparostūs tālūs, t.i., ka nomā, kur jī sēdēja „guoja ryukūņa, it kai pyustu styprs viejs, (…) i pasaruodeja guņs mēlis”. Turkluot ļauds, kurus leidz tam škeire atškireigys volūdys i pat dūmuošona, pieški spēja saprast vīns ūtru. Vosoryssvātki ir Bazneicys dzimšonys svātki. Vosoryssvātku nūtykums aplīcynoj, ka Bazneica nav cylvāku veiduota organizaceja, bet gon Svātuo Gora īdvasmuota cylvāku kūpeiba, kuri īt kūpā dīvnomūs, kolpoj i līcynoj cytim par Kristu navys pīnuokuma deļ, bet deļtam, ka tei ir itūs cylvāku goreiga puorlīceiba i ticeiba.

Senejim latvīšim itī svātki beja cīši svareigi, i bīži na jau nu ticeibys vīdūkļa. Par tū līcynoj daudzi ticiejumi, kas ir saisteiti taišni ar Vosoryssvātkim. Latvīšim jau nu senejim laikim itī svātki saistuos ar meiju smaržu, kod dīnu pyrms svātkim sāta tyka sakūpta i izpušķuota. Ustobuos tyka īnasti bārzi i cereni.

Saisteibā ar itim svātkim ir atrūnami vairuoki ticiejumi. Daži nu tim: „Ka pārkiuņs ryuc pyrms Vosoryssvātkim, tod byus augleiga vosora”, „Vosoryssvātku reitā juoīt iz upi mozguotūs, kas tak pret rītim, lai nikod naaizagulātu i naītu mīgs.”

Myusdīnuos itūs svātkus ir īspiejams svieteit dažaidi, kai ari tyvuok kotra puorlīceibai i uzskotim.

Karteņa: LaKuGys arhivs
Roksta autore: Laura Keiša

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Koncerta pyrmajā daļā Saunys etnografiskais ansamblis „Naktineica‟ klauseituojim pīduovuoja sovys skaneiguokuos dzīsmis i izdzīdova eistynys Saunys pogosta sīvītis dažaiduos emocejis ― prīcu i skumis, puorlīceibu i izmisumu, kai ari cereibu, ticeibu, nūjautu, spāku, mīlesteibu i pīdereibu sovai vītai. Ansambļa daleibnīkim ari lela prīca par niule kai izguojušū jūs pyrmū aļbumu „Seju, veju, ralallā!“, kuru sadarbeibā ar Edgaru Skrāgi īraksteja jau pārnuo goda nūgalē, īkļaunūt tymā 13 dzīsmis. Nūsaukuma izvēlē lela lūma itūreiz ir folklorai par ansambli ― tautā tys tics saukts par Seju, veju ansambli aiz tuo, ka cīši bīži asūt dzīdovuši dzīsmi, kurā ir taids pīdzīduojuma suokums. Taidu humoru jau naasūt kuo turēt kai sveci zam pyura, juolīk tik lītā.

Pasuocīņa ūtrajā daļā izskanēja „Naktineicys‟ gostu apsveikumi i ansambļa draugu kolektivu prīšknasumi. Gostūs beja atbraukuši i uzastuoja Gaļānu pogosta foklorys kūpa „Vydsmuiža“, Preiļu nūvoda Kuļturys centra Folklorys ansamblis „Leiči“, Preiļu Vaļsts Gimnazejis folkorys kūpa „Rūtoj“, Rībeņu Kuļturys noma etnogrāfiskais ansamblis „Jumaleņa“, Saunys Tautys noma līnejdeju kolektivs, Vuorkovys nūvoda folklorys kūpys „Dzeipurs“ i „Vecvārkava“.

Jubilejis reizē eipaši tyka gūdynuots ari „Naktineicys‟ ilggadejais vadeituojs Juoņs Teilāns, kurš ansambļa vadeišonai veļtejs 45 godus nu 1966. da 2011. godam. J. Teilānam tyka padūts ari Latvejis Nacionaluo Kuļturys centra atzineibys roksts. Centra Tradicionaluos Kuļturys eksperte Gita Lancere ari sveice ilggadejuos ansambļa daleibnīcys ― Mariju Briņķi, Lailu Vilcāni, Aigu Anspoku, Annu Vutnāni, Eleonoru Dolģi, Francišku Luriņu, kai ari tagadejū ansambļa vadeituoju Anitu Fedotovu. „Naktineicai‟ loba vieliejumus saceja i ar duovonom īprīcynova ari Preiļu nūvoda dūmis, Preiļu Kulturys centra i Prīkuļu pamatškolys puorstuovi.

Saunys etnografiskajam ansambļam „Naktineicys‟ ir īvārojama prīškviesture, tys ir unikals kolektivs, kas jau vairuokuos paaudzēs ir saglobovs Saunys pogosta Anspoku sīvu dzeivisziņu i dzīsmis. Jubilejis koncertā beja dzierdams i radzams, ka ansambļam ir potencials i resursi restaurēt pat sešbalseigū dzīduojumu, ar kuru legendars beja pyrmais kolektīva sastuovs.

Sagataveja: Anna Briška

Kartenis:

1. Saunys pogosta etnografiskais ansamblis „Naktineica“. Foto: Gunārs Vilcāns.
2. „Naktineicys“ kapela, eipašais gosts koncertā ― ilggadejais vadeituojs Juoņs Teilāns (spielej akordeonu). Foto: Gunārs Vilcāns.
3. Centrā „Naktineicys“ dzīsmu teicieja Eleonora Dolģe, pa labi Olga Zepa. Foto: Gunārs Vilcāns.
4. Etnografiskajā ansamblī sasateik vairuokys paaudzis. Foto: Gunārs Vilcāns.
5. Saunys pogosta etnografiskais ansamblis „Naktineica“. Foto: Armīns Bernāns.
6. Iz vērtivis. Foto: Armīns Bernāns.
7. Aļbuma izdūšonys dorba grupa. Nu kreisuos: kuļturys menedžmenta centra „Lauska‟ vadeituojs Jurs Zalāns, aļbuma izdūšonys projekta vadeituojs, Saunys pogosta puorvaļdnīks Raimonds Rubins, projekta tehniskuo izpiļdeituoja Jadviga Ciša, „Naktineicys‟ vadeituoja Anita Fedotova. Lobajā pusē koncerta vadeituoji Edmunds Strods i Laila Vilcāne. Foto: Armīns Bernāns.
8. Rībeņu Kuļturys noma etnografiskais ansamblis „Jumaleņa“. Foto: Gunārs Vilcāns.
9. Vuorkovys nūvoda folklorys kūpa „Vecvārkava“. Foto: Gunārs Vilcāns.
10. Gaļānu pogosta foklorys kūpa „Vydsmuiža“. Foto: Gunārs Vilcāns.
11. Saunys Tautys noma līnijdeju kolektivs. Foto: Gunārs Vilcāns.
12. Vuorkovys nūvoda folklorys kūpa „Dzeipurs“. Foto: Gunārs Vilcāns.
13. Preiļu nūvoda Kuļturys centra folklorys ansamblis „Leiči“. Foto: Gunārs Vilcāns.
14. Preiļu Vaļsts Gimnazejis folkorys kūpa „Rūtoj“. Foto: Gunārs Vilcāns.

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Itūnedeļ raidejumā:

• Par tū, kas uztrauc Bolvu nūvoda īdzeivuotuojus, i voi itū problemu var rysynuot ar patriotisku audzynuošonu;
• Par vīnu nu Latgolys pīrūbežys nūvodim, kur vītejī īdzeivuotuoji ir ar vysu apmīrynuoti i turpmuok lelys puormainis nagrybātu;
• Latgolys vargaņu dīnu vīna nu organizatorem Guna Kīse i vargaņu spālātuoja Marta Bicāne atkluos ituo goda eipašū saisteibu ar Višķu bazneicu.

Raidejums tūp NEPLP reikuotuo konkursa “Par raidījumu veidošanu 2013. gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas” gaitā.

Raidejums „Pi myusim Latgolā!” skaņ pīktdinem 18:00 Latgolys Radejā, sastdinem 16:00 Rēzeknis radejis „Ef-Ei” ēterā, taipat tū var atrost i nūsaklauseit škārsteikla lopuos lakuga.lv, latgale.lv i i-rezekne.lv.

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Muotis dīnā sovus klauseituojus Guntra jau ūtrū godu piec kuortys īprīcynuoja ar eipašu muzykalu veļtejumu. Dzīsmis “Mozai dvēselei mozajā pasaulī” teksta i muzykys autore ir Guntra poša. Pīduovojam ari LaKuGys skaiteituojim nūsaklauseit dzīsmi.

Itys pavasars Guntrai atguojs ari ar cytim muzykalim jaunumim. Kūpā ar kolegi nu grupys “Borowa Mc” i projekta “Sovvaļnīks” Ingaru Gusānu sataiseits duets Poparts, kas apreļa beiguos atruodeja pyrmū projekta dzīsmi “Mana sirds”. Dzīsmi nūsaklausi ITE.

Taipat ar sovu īprīškejū singlu “Tik tikko nojaušams” Guntra sekmeigi turpynoj daleibu Latvejis Radejis 2. programys raidejumā “Muzykaluo banka”. Atbaļsteit dzīduotuoju var nūbolsojūt kotru dīnu par dzīsmi ITE.

Sagataveja: Edeite
Karteņa: Guntrys publicitatis materiali

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Kina „Vīna vosora deļ vysu” ir myusu dīnu drama, kas stuosta par vīnkuoršu latgalīšu saimi, taidu pošu kai daudzejis niu Latgolā i Latvejā. Kinys varūņus skuoruse itam laikam tik īrostuo i tik suopeiguo problema – izceļuošona iz uorzemem, aizīšona nu dzymtuos sātys i saimis. Nazkod tyvu cylvāku dzeivis vaira nikod naīs pa vacam, atškierteibys laikā kotram ir izaveiduojuse sova pīredze i dzymušys sovys vajadzeibys i sovys nuokūtnis cereibys. Kinys centrā ir palicieju i aizbraucieju sasatikšona Latgolys sātā, tei ir atškireigu pīredžu i vajadzeibu sasadūršona. Kotram ir sova dzeive i sovs redzīņs iz lītom, tok, kab varātu sadzeivuot, ir juopījem cytu cylvāku izvēlis i tys par reizis nimoz nav tik vīglai i izdorams. Kotram sova dzeive, tik vosora deļ vysu vīna – laiks, kod raudzeit sasatikt i naizaškiert iz myužu.

Kinys režisors ir Edgars Blinovs (Latgolys entuziastu grupa BIĻDIS), vaira zynoms kai kinys „Latgolys laikadečs” (2011) režisors. Kinys filmiešona nūtyka aizvadeitajā vosorā Rēzeknis nūvoda Ūzūlainis pogosta Pauliņūs, Ruņču sātā, īsaistūt golvonū lūmu atveiduošonā gon Latgolā jau zynomus cylvākus, gon atkluojūt pavysam jaunus talantus. Kinā golvonuos lūmys atveidoj Daila Ekimāne, Diāna Bernāne, Ilmārs Dreļs, Andrejs Rudzinskis, Santa Seržante i daudzi cyti.

Ziņu sagataveja: LaKuGa

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu

Slejis autori ir dažaidi Latgolys ļauds — kotru reizi cyts autors, cyta aktualitate, cyts stuosts. Autori teik aicynuoti eisā rokstā izsaceit sovu redziejumu par latgaliskū pasauli i latgaliskuo vītu pasaulī, pastuosteit par sovu pīredzi voi izsaceit sovu redziejumu par aktualim vaicuojumim i nūtykumim.

Anna Vizbule stuosta par krystim i dzīduošonu pi jūs, par maja dzīduojumu tradiceju Latgolā, kas gon ir dzeiva i šudiņ, tok laika gaitā izamainejuse. Jei aproksta sovu pīredzi, kod kai bārns guoja leidza lelajim i pīsadaleja značku viļkšonā, ciparu saukšonā i pīdzeivuoja ari tradicionaluos kulturys izneikšonu Latgolā.

Kod vysi dīnys dorbi beja apdareiti, apsejom boltus skustus, pajēmem rožoncys i guojom dzīduotu pi krysta. Babeņai beja malnūs vuokūs īšyutys gruomotys, es varieju pajimt kaidu nu jūs. Dzīduoja puorsvorā sīvītis, reizem ari veirīši. Es beju vīneigais bārns lelūs vydā.

Dzīduojumi nūtyka vysu maja mienesi – kod leja leits, vysi sasaspīde mozajā krucifiksa nameņā voi saguoja kliets prīškā. Koč dorbs kolhozā beja gryuts, cylvāki vysleidza atroda laiku. Dzīduoja daudzbaļseigai, vuordus i melodejis vairums zynuoja nu golvys.

Annys Vyzbulis rokstu skaiti ituos nedelis (16.05.-22.05.2013.) žurnalā “Ir” voi ari škārsteiklā ite.

Izmontuotys Edeitis Husaris fotografejis nu maja dzīduojumu, kas 2010. goda 2. majā Nūvodu dīnys laikā nūtyka Latvejis Breivdobys muzejā i kur pīsadaleja bīdreibu “Trešō zvaigzne” i “Latgolys Studentu centrs” dzīduotuojis. Centrā muzeja krucifikss, calts 1887.godā Kapeņu pogosta Gutu cīmā.

Pastuosti cytimTweetNūsyuteit iz e-postu