Konkursu “Zelta ābele 2011” reikoj Latvejis Gruomotizdevieju asociaceja. Deveņpadsmit godu laikā gruomotu muokslys konkurss „Gada balva grāmatniecībā” (da tuo “Skaistākā grāmata”) ir izaudzs par lelu pasuokumu, kas ceļ nūzaris prestižu, veicynoj izdevieju profesionalū izaugsmi i pīsaista plašys sabīdreibys viereibu gruomotom. Pa itim godim konkursā pīsaceita 1581 gruomota.

Itymā godā konkursā “Zelta ābele” 34 izdevieji beja pīsacejuši 95 gruomotys i kalenderus (saleidzynuojumam – pārņ 29 izdevieji ar 85 izdavumim). Gruomotys viertēja žurejis komiseja itaidā sastuovā: Austra Avotiņa, Ieva Bečere, Ingrīda Burāne, Aleksandrs Busse, Aleksejs Naumovs, Kārina Pētersone, Uldis Sosnovskis, Ojārs Spārītis, Ruta Svaža.

Nomineituos gruomotys  varēs apsavērt vairuokuos izstuodēs:

- Baļtejis gruomotu muokslys konkursā Viļņā Baļtejis Gruomotu svātku laikā, 23. februars
- Latvejis Gruomotu izstuodē Kīpsolā, 1.- 4. marts
- Reigys Centralajā bibliotekā, 5. – 31. marts (piec tam gruomotys tiks eksponātys vysaiduos RCB filialēs da goda beigu)
- Gruomotu sātā “Valters un Rapa”, 12. marts – 11. apreļs
- Latvejis Nacionaluos bibliotekys Elizabetis īlys lūgūs, 3. – 30. apreļs.

Gruomotys tiks eksponātys ari Frankfurtis i Leipcigys gruomotu godatiergūs vuocu gruomotu muokslys fonda organizātajā ekspozicejā.

Tradicionalais skaiteituoju bolsuojums portalā “Delfi” nūtiks nu 5. marta leidz 9. apreļam. Apsaver ituos gruomotys i viertej pats!

Pylns nominietūs gruomotu saroksts tiks atkluots presis konfereņcē 29. februarī 11:00 stuņdēs Bazneicys īlā 37 – 3, Reigā.

Konkursa nūslāguma ceremoneja byus 11. aprelī 17:00 stuņdēs.

Konkursu atbolsta Kulturys ministreja, VAS “Latvijas dzelzceļš”, Vaļsts kulturkapitala fonds, Jelgovys tipografeja, Arctic Paper Baltic States, SIA “Anatalis”, Iļģucīma maizneica konditoreja. Informej “Delfi”, “Diena”, radeja “NABA”.

Ka Tev vēļ nav ituos gruomotys, pasasteidz! Breivūs eksemplaru vaira nav daudz.

Kaidu nu pādejūs gruomotu vareisi nūpierkt LgSC gruomotu goldā latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2011″ laikā Rēzeknē ituo goda 26. februarī i “Latvejis gruomotu izstuodē 2012″ Kīpsolā nu 1. da 4. marta.

.

Nominacejā „Lobuokuo alternativuo (ci underground) stila dzīsme” izvirzeiti (alfabeta seceibā):

Cieradryvu ansamblis „Cieradryvu polka”

EguceiC „Tuoli prūm”

Inlay „Gaisma kai dīnā”

Kapļi „Baby Vizma”

Valdis Metlāns „Virāžys”

Cieradryvu ansamblis „Cieradryvu polka”

Juoņu dīnys projekts, kurymā pīsadola daudzu latgalīšu muzykys grupu dalinīki Arņs nu „Dabasu Durovom”, Alvis nu „Green Novice”, Jurs nu „L.P.I.V.”, Uģis nu „Inde Indive” i cyti.

.

EguceiC „Tuoli prūm”

EguceiC (eistajā vuordā Edgars Bikse) ir puiss nu Drycanu pusis, kas ar muzyku saisteits jau paseņ, koč ari suokumškolys laikūs iz kori īt nagribieja i muzyka nainteresēja – vīneigi klauseitīs patyka. Piečuok suoca spielēt gitaru, pamatškolys beiguos ar klasisbīdrim beja izdūmuojuši kliut par lelim muzykantim, nu vyss tai ari palyka pi idejom. Ar laiku EguceiC apgiva muzykys taiseišonys programu FL Studio, pīsadalieja ar muzyku saisteitūs projektūs, uzlobojūt muzykaluos īmanis i vokaluos prasmis, taipat ari suoca radeit originaldzīsmis ar sovu muzyku i vuordim, kai ari taiseit remiksus cytom dzīsmem. Boņukam” izvirzeituo dzīsme „Tuoli prūm” īraksteita 2010. goda beiguos sadarbeibā ar Normundu Zušu („Galaktika”), nu radejis viļņus īraudzejuse 2011. goda martā.

.

Inlay „Gaisma kai dīnā”

Grupys „Inlay” pyrmssuokumi meklejami i atrūnomi jau ap 2006. godu. Grupys sastuovā dorbojās pīci jaunīši: Arita (vokals, teksti i meldejis), Ilze (vijūle), Viesturs (gitara), Arturs (bass) i Mārtiņš (ritms). Īvārojamuokī grupys sasnīgumi – “Okartis” simpateju bolva Latvejis Universitatis reikuotajā jaunūs grupu konkursā (2011) i uzvara konkursā “100 i 5 grami veseleibys i muzykys” (2011). Dzīsme „Gaisma kai dīnā” topuse eipaši muzykys festivalam „Muzykys Skrytuļs” i ir pyrmuo grupys „Inlay” pošsacarātuo dzīsme latgaliski. Dzīsmis teksta autors – Valentins Lukaševičs, muzyka – Arita Strode. Grupa car, ka dreiži saīs īraksteit ari dzīsmis studejis verseju.

.

Kapļi „Baby Vizma”

Literari-muokslinīciskys projekts. Bet klausīs, kai beja – jauns literats (Raibīs Suņs) i jauns muzikis (Arņs Slobožaņins) sasatyka plus, pīsadolūt Almai, kas ir vibraceju meistars, tyka izveiduoti “Kapļi”… Piečuok par itū vysu dazynuoja Koijōt (Kristaps Kaļiņins), i beja kluot ar sovim “Pareizajim Akordim”. Pyrma vaira kai četru godu projektam „Kapļi” roduos video klips dzīsmei „Pelis danci grīž”, kas pagaidom ir pyrmais i vīneigais.

.

Valdis Metlāns „Virāžys”

Bundzinīks nu Preilim, kurs bungys suocs spēlēt apmāram 4 godu vacumā i leidz školys pyrmajai klasei beja pasamajiejs kūpā ar tāva grupu (iz maiņom ar vacuokū bruoli) pi bungom nūspēlēt puora jubilejis, kuozu ūtruos dīnus i pat Leigū nakts balus. Izsuokūt školus gaitys, vysaida veida muzykaluos aktivitatis tyka pamastys. Atsagrīzšona pi bungu nūtyka 11. klasē, kod kūpā ar draugim Valdis sataiseja školus grupu. Vys tik izsuokūt studejis RTU, bungys okton iz kaidu šaļti tyka pamastys, bet 2006. godā bungu spēle atsuokta i bungys aktivi teik spālātys vēļ arviņ. Valdis spēlej grupuos „Green Novice”, „Inde Indive” i „Zemes Mala”, kai ari ir bejs vīneiguos latgalīšu emo/folk grupys „Gatavi Rudzi” gitarists. Gitaru gon saeimūt spēlēt rešuok, nu reizem rūnuos dažaidys muzykaluos idejis, lobuokuos nu kurom pīdzeivoj īrokstus i publisku atruodeišonu. Par dzīsmis „Virāžys” topšonu Vaļdis soka lelu paļdis sovim bīdrim nu grupom „Green Novice” i „Inde Indive” – par moralū i tehniskū atbolstu, Uģim Vylcānam par skanis piecapstruodi i pīsadaleišonu īrokstā i Kristapam Rasimam par īraksteišonys īspieji.

Nazcik politiku (T. Ždanokys, A. Bartaševiča, Ž. Kulakovys) pādejom dīnom paplateitais paviestejums ap vajadzeibu Latgolā daškiert regionaluos volūdys statusu krīvu volūdai īskaitoms par promoskovyskuos stuojis spāku aileigū provokaceju.

Krīvu volūdu ar pasauku „regionaluo volūda” jī sasīn bez kaida pamata, partū ka regionaluos volūdys statuss Latvejā juridiskai var zeimuotīs viņ iz latgaļu volūdu, a na migrantvolūdom.

Regionaluos volūdys sapratīņa korektums

Koč praktikā šaļtim i redzīs nakonkreteiba termina „regionaluo volūda” lītuošonā, vys tik Europys volūdzineibys i juridikys specialisti irā izgaļdejuši golvonū princypu, pa kuram regionaluo volūda izaškir nu nacionaluo minoriteta volūdys:

1) regionaluos volūdys runuotuoji īskaita sevi par sovpateigys volūdys runuotuojim, a tymā pošā laikā jī īskaita sevi i par vaļsteibys golvonuos volūdys daļu;

2) nacionaluo minoriteta volūdys runuotuoji īskaita sevi par sovpateigys volūdys runuotuojim, tok tymā pošā laikā jī naīskaita seve par vaļsteibys golvonuos volūdys daļu.

Zeimojās, ituo vaicuojuma vajag vērtīs styngrā sasiejumā ar vaļstiskū volūdu. Kod 18-tajā februara dīnā, pateicūt Latvejis vaļščuonu vīneibai, ekstremistim nasalūbe dasnēgt krīvu volūdys oficialys pīzeišonys par vīnu nu Latvejis vaļsteibys golvonūs volūdu, to krīvu volūda (sevkurā juos dialektalajā voi literarajā pasaruodejumā) Latvejā var byut viņ nacionaluo minoriteta volūda.

Vajadzeiba Latvejis lykumūs atškiert regionalū volūdu nu migrantvolūdu

Cytu ES vaļsteibu, pīvadumam, Puolejis, lykumūs skaidrai īraksteits formuliejums, ka „regionaluos volūdys statuss „nasazeimoj iz migrantvolūdom”. Par migrantvolūdu juridiskai pīzeistama taida volūda, kura navā viesturiskai atsaroduse i nūsaformiejuse tuos vaļsteibys teritorejā.

Latvejis vaļsteibys teritorejā atsaroda i nūsaformēja viņ treis nu niule dzeivojūšūs volūdu: latvīšu (vaļstiskuo volūda), juos regionaluo forma – latgaļu (regionaluo volūda) i līvu volūda (senejuos pamattautys volūda). Vysys cytys volūdys Latvejā īskaitomys par migrantvolūdom, i jom jau itamā šaļtī Latveja puordrūsynuojuse vysys tīseibys, kurys pīdar turēt nacionalūs minoritetu volūdom.

Krīvu volūda navā rodusēs i nūsaformiejuse kurymā naviņ konkretā Latvejis regionā, a Krīvejis teritorejā, tai tod, krīvu volūda Latvejā irā migrantvolūda aba nacionaluo minoriteta volūda. Kai paruodeja 18-tuos februara referendums, krīvu volūdai Latvejā navajadzeigs vēļ leluoks atspaids nu vaļsteibys pusis, nakai tys niule, kam krīvu volūda jau tān irā vaļstiskuo volūda Krīvejā ar miļža lelu oficialū finaņsiejumu, par kurū radeitī produkti (krīvvolūdeigī drukadorbi i audiovizualī dorbi) miļža lelā skaitā īīt i Latvejā.

A regionaluos volūdys statuss dyžan vajadzeigs latgaļu volūdai, kam itūšaļt latgaļu volūdys lītuotojim Latgolā mozuok tīseibu kai krīvu volūdys lītuotuojim. Kab Rēzeknis i Daugpiļs mīsta vierseiba bejuse eistyn aiziņteresāta iņtegracejā, jei ryupynuotūs ap latgaļu tīseibu paceļšonu da Latgolys krīvu tīseibu leidzīņam. A praktikā redzim, ka nūteik taišni ūtraiži.

Izškireiba iz vyds regionaluos volūdys I migrantvolūdys (nacionaluo minoriteta volūdys) vītrunu Latvejā

Publiskajūs debatūs ļauds cieški valk klaideigys paralelis iz vyds latgaļu volūdys i kaiba ekzistejūšuos „staraveru volūdys”. Zeimojās, nak jau diskusejuos vajag otkon i otkon atkuortuot i seviški pastreipuot, ka „staraveri” apzeimoj pīdareibu religejai, a na volūdai, i ka itymā koņtekstā korekti var byut viņ itaidi saleidzynuojumi:

staraveri~katuoli;

krīvu volūda~latgaļu volūda.

Latgaļu volūda nanūstuoja tik vītrunu leidzīnī (pogostu leidzīnī). Latgali nūformēja sovu regionaluos subetniskuos grupys pošatmani i radeja sovu standartizātū raksteituos volūdys formu, kurei izaškir nu Latvejis vaļsteibys golvonuos volūdys i kuramā izdūts vaira kai 2000 gruomotu i vaira kai 100 periodiskūs izdavumu, kuramā ļauds roksta reklamys paviestejumus, kuramā kas dīnys atsarūn jauna literatura i rakstīni škārsteiklā. Regionalajā latgaļu valodā gatavejami taipoš televizejis laidīni i translej radeja.

Preteimā, tom krīvu volūdys vītrunom, kurys runoj Latgolys staraveru soluos, navā pasadarejuse kaida seviška regionaluo leidzīņa forma. Latgolys staraveru piecguojieji izdūd sovys guomotys tamā pošā Krīvejis vaļstiskajā volūdā, skaita presi tamā pošā Krīvejis vaļstiskajā volūdā, verās televizejis i klausuos radejis tamā pošā Krīvejis vaļstiskajā volūdā, a na kaidā seviškā „Latgolys krīvu volūdā”. Nikur sovā komunikacejā Latgolys staraveri narunoj ap kaidu naviņ regiona leidzīņa standartizātū „Latgolys krīvu literarū volūdu”, kurei varātu byut izškireiga nu tuos krīvu literaruos volūdys, kur jau pīzeita par vaļstiskū volūdu vysā Krīvejā i par nacionaluo minoriteta volūdu vysā Latvejā.

Vysi kūpā – pret iudiņa mūrduošonu

Vēļ reizi atguodynojūt pyrmuok saceitū, ka:

a) sadareibā ar definiceju, regionaluos volūdys pīstuovi irā tī, kurī sevi īskaita par sovpateigys volūdys runuotuojim i vīnulaik sevi īskaita i par vaļsteibys golvonuos volūdys daļu;

b) regionaluos volūdys statuss nasazeimoj iz migrantvolūdom (ni literarajā, ni vītrunu formā);

c) naekzistej nikaida atseviška Latgolys regiona leidzīņa krīvu literaruo volūda, kurei byutu izškireiga nu Krīvejis vaļstiskuos volūdys;

latgalīšim vajag aileigū reizi aicynuot Latvejis vaļsteibys, kab jei:

1) nūstyprynuotu latgaļu volūdys kai vīneiguos regionaluos volūdys statusu Latvejā;

2) Latvejis lykumūs pa cytu ES vaļsteibu paraugam skaidrai atškiertu regionalū volūdu nu migrantvolūdu aba nacionalūs minoritetu volūdu (īskaitūt jūs vītrunys);

3) i tuoļuok paturātu vysu Latvejā lītojamūs vītrunu (tymā vydā i latgaļu, i Latgolys krīvu vītrunu) ziniskū tiemiešonu i kulturviesturiskuos vierteibys pastreipuošonu;

4) naīskaiteitu par objektivu informaceju prokrīvyskūs politiskūs spāku publiskuos spekuļacejis ar volūdu i kulturu sapratīnim, kab tuo rezultatā latgaļu volūdys lykumeigūs tīseibu sovā zemē nadaītu aizalīgt viņ deļtuo, ka Latvejis puorkrīvuošonys entuziasti rauga ļaudeibā īsēt jukumu.

Palnu trešdinē Bazneicys lykums nūsoka atsaturiešonu nu galis iedīnim i styngru gavieni (trejs iedīnreizis dīnā, kurā tikai vīna reize da seitam). Lai gon šamā dīnā obligati navajag īt da bazneicai, tūmār ticeigī labruot pīsadola gondareišonys dīvkuopuojumā i īīt Leluo gavieņa nūskaņā kupā ar vysu Bazneicu.

Viesturiski Palnu trešdine ir pazeistama kai publiska grāku nūžāla. Šis īrodums, golvu apkaiseit ar palnim kai zeime nūžālai i gondareišonai, kuru sviņ Palnu trešdinē, ir pazeistams daudzuos kulturuos i tradicejos, kai, pīm., Senajā Egiptē, pi arabim, Grīkejā ari Senajā Izraelā.

Bibliskajā skaidruojumā palni nūzeimej cylvāka trauslumu i tū, ka cylvāks ir jimts nu zemis – tys ir, pakļauts nuovei. Palnu zeime ir ari uoreja apsajimšonuos zeime tam, kurs nūžāloj sovus slyktūs dorbus i veic atsagrīsšonuos ceļu pi Dīva.

Gavieņa suokumā mes bīži pījamam lobus nūdūmus, ka vairuok pīsavierssim sovys veseleibys stuovūkļam – mozuok ēssim, nalītuosim gali, soldumus, styprūs dzierīņus i napeipēsim, vairuok sportuosim, lobuok sakūpsim sovu uorejū izskotu. Taitod dūmojom vyspyrms par mīsys sakuortuošu.

Kas tod ir patīss gavieņs? Tys ir saisteits ar patīsu grāku nūžālu. Izmeklejūt pruotu i sirdsapziņu, cylvākam bīži vīn juoatsatur na tikai nu koč kaidim iedīnim voi iedīņreizem, bet juoatsatur nu grākuošonys i vairuok juoīmīļoj Dīvs i tyvuokais cylvāks. Pāvests Benedikts XVI sovā viestejumā šuo goda gavieņam aicynoj „ryupētīs, byut atbiļdeigam par sovu bruoli, uzmaneigi vāruot, nabyut vīnaldzeigam. Ari šudiņ Dīvs myusus aicynoj byut par sova bruoļa «sorgu», veiduot sirsneigys attīceibys i ryupētīs par kūpejū lobumu. Dīva dūtuo mīlesteibys bausleiba līk apsazynuot, ka asam atbiļdeigi par cytim, kuri, taipat kai mes, ir Dīva pījimti bārni.” Viestejumā pāvests nūruoda ari iz pīnuokumu izsaceit aizruodejumu bruoļam, kas grākoj. Bazneica vuica, ka «aizruodeit griecinīkam» ir vīns nu žālsirdeibys dorbim. Mes nadreikstam klusēt ļaunuma prīškā. Aizruodejuma mierkis nav pazamuot, nūsūdeit voi apvainuot. Tam vysod ir juoizplyust nu mīlesteibys i žālsirdeibys. Ļūti svareigi ir atkluot patīseibu pošim par sevi. Šei atkluošona paleidzēs pylnveiduot dzeivi i reikuotīs saskaņā ar Dīva vaļu. Deļtuo ir vajadzeigs kaids, kas myus mīļoj i korigej, zyna i atzeist, pījem i pīdūd, taipat kai tū dora Dīvs attīceibā iz kotru nu mums. Eists gaviens – vairuok dūmuot, lyugtīs i ryupētīs par sovu bruoli i muosu.

Parkū Bazneica mums šamuos dīnuos stuosta par gaviešonu? Šudin ir eistais Cīsšonu laika suokums. Mes gatavojamēs kūpā ar Jezu dūtīs iz Jeruzalemi, cīsšonu, krysta i nuovis piļsātu. Kaida tod ir pareiza sasagatavuošona? Tys nūzeimoj atguoduot, ka Jezus tū vysu dareja myusu deļ, par myusu grākim. Ja Dīva vuords Svātuo Gora spākā roda myusūs satrīktu sirdi, tod nūteik patīsa nūžāla.

Drycanu draudzis prāvests Māris Laureckis

Nominacejā „Radejis Hits”, piec radeju staceju īsnīgtim datim, teik izvirzeitys itaidys latgalīšu dzīsmis (alfabeta seceibā):

A.Auzāns & Daugpiļs Oranžais kors – Kur gaismeņa
Bez PVN – Nazynu
Borowa MC – Vysskaistuokajai meitiņai
Inga i Normunds – Vuolyudzeite
Patrioti.LG – Dzeiveite

Puorejuos nominacejis apsaveramys ite: BOŅUKS 2011

Latgalīšu kulturys Goda bolva „Boņuks” nūtiks 26. februarī Rēzeknis Kulturys nomā i, kai ziņoj organizatori, pasasokūt kulturys noma atbolstam, īeja iz pasuocīni vysim interesentim byus bez moksys!

A.Auzāns & Daugpiļs Oranžais kors – Kur gaismeņa

Bez PVN – Nazynu

Borowa Mc – Vysskaistuokajai meitiņai

Inga i Normunds – Vuolyudzeite

Patrioti.LG – Dzeiveite

Pasuocīņa suokys 16:00, LU Humanitarūs zynuotņu fakultatē (Vysvalža īlā 4a, Reigā).

Programā:
•    Stefanejis Uļanovskys dorba „Pūļu Inflantejis latvīši, i seviški Rēzeknis apriņka Viļānu pogosta: etnografiskys tāluojums” faksimilizdavuma prezentaceja.
•    Latgalīšu gruomotizdevieja Vladislava Lõča izdeviejdarbeiba trymdā (1945-1980)

Starptautiskuo Dzymtuos volūdys dīna teik atzeimuota, kab izceļtu  volūdu kai kotrys kulturys pamatelementu, kas nu paaudzis paaudzē veiduojs gon materialū, gon namaterialū tautys kulturys montuojumu i kūpeigū pīmini.

Vaira par ituos dīnys pasuocīnim verīs: http://unesco.lv/lv/jaunumi/latvija-ipasi-plasi-atzimes-starptautisko-dzimtas-valodas-dienu/

Karikaturys vērtēs žureja divuos kategorejuos: amatīri i profesionali. 1. aprelī 13:00 muzejā tiks atkluota konkursā īsnīgtūs karikaturu izstuode.

Karikaturys dreikst byut ari īprīšk publicātys. Dorbi leidz 27. martam juoīsyuta Bolvu Nūvoda muzejam: pa postu iz adresu Breiveibys 46, Bolvi, Bolvu nūvods, LV 4501 ci e-postu muzejs@balvi.lv

Žurejis sastuovs:

Karikaturiste Gaļina Gruziņa,

Muokslineica, karikatūriste Niola Nagaine,

Muokslineica, Bolvu muokslys školys direktore Elita Teilāne,

Muokslineica Astra Ločmele – Ambarova,

Muokslineica Eva Vinogradova.

Vaira dazynuošonai interesētīs pa teleponim 64521430 ci 26191243 (Gaļina Gruziņa)

Lobuokais muzykys albums 2011

Patrioti.LG „Latgaleite”

2011. goda pavasarī sovu ūtrū albumu ar nūsaukumu „Latgaleite” izdeve grupa „Patrioti.LG” nu Daugpiļs. Grupys pyrmais albums „Daugaveņa”, kas izguoja 2009. godā, dabuoja nominacejis gon „Boņukā”, gon Latvejis Muzykys īrokstu Goda bolvā, taipat ari dzīsmis nu albuma īkliva 2008. goda Latvejis šlageraptaujis finalā. Jaunuokū albumu, kura īkļautys 11 kompozicejis, var saukt par na mozuok veiksmeigu – albuma dzīsmis taipat veiksmeigi pīsadaliejušys Latvejis šlageraptaujis finalā, dzīsmis vēļ arviņ skaņ Daugpiļs teatra izruodē „Klepernīku pogosta zvaigzne”, kai ari tautā guojušys pa cytim celim – ari dzīdūšūs saimu TV šova dalinīku izpiļdiejumā.

Patrioti.LG – Dzeiveite

Ilža „Rūtoj, kaladoj”

Ari Ciblys nūvoda folklorys kūpai „Ilža” „Rūtoj, kaladoj” ir ūtrais albums piec 2007. godā izguojušuo albuma „Ilža”. „Rūtoj, kaladoj” īkļautys 16 gon vaira, gon mozuok zynomys godskuortu īražu dzīsmis – latgalīšu Lendīņu, Juoņu i Zīmyssvātku dzīsmis. 2011. godā vēļ kaida „Ilžys” dzīduotuo dzīsme tykuse albuma formatā – „Skaista, skaista tei muižeņa” ir īkļauta myusdīnu tautys muzykys izlasē „SVIESTS IV”. “Ilžys” albums “Rūtoj, kaladoj” pretendej ari iz Latvejis muzykys īrokstu Goda bolvu par 2011. godu – nominacejā “Lobuokais tautys muzykys albums 2011″.

Ilža i Valērija Satibaldijeva – Skaista, skaista tei muižeņa

Vīteri „Samovars”

Atškireibā nu puorejim kolegim, Rēzeknis folklorys kūpys i kapelys „Vīteri” 2011. goda pavasarī izguojušais albums „Samovars”, jim ir debejis albums, nu iz reizis izguojs kai dubulalbums – gon ar dzīsmem, gon dzīšmu video versejom. „Vīteru” „Samovarā I” īkļautys šmukuokuos „Vīteru” jaunīšu dzīduotuos latgalīšu tautysdzīsmis, bet „Samovarā II” – animacejis kina dzīsmei „Kundzeņš” i diveji foto stuosti dzīsmem „Samovars” i „Atīdami Zīmassvātki”. Ar albuma dzīsmem „Vīteri” uzastuojuši daudzūs koncertūs, sareikojumūs, taipat radeju i TV raidejumūs.

Vīteri – Samovars

Sovvaļnīks „Bolts susātivs”

2010./2011. goda mejā pi klauseituojim nūkliva Sovvaļnīka ūtrs albums ar nūsaukumu „Bolts susātivs”, kas tyka veļteits latgalīšu nūvodnīka, ailinīka Ontona Kūkuoja pīmiņai. Albumā īkļautys 10 dzīsmis i albumā ir vaira akcenta likts iz gitarspieli i tam ir smagnejuoks skanejums, kas kontrastej ari Sovvaļnīka melanholiskū, mīreigū debejis albumu „Sūpluok”, kas izguoja 2009. godā.

Sovvaļnīks – Nikas nav najaušs (Viereibu, video klipā ir vardarbeibys skoti!)

ŠKOLUOTUOJS – daudzim i idaudzim bārnim jis beja školuotuojs, audzynuotuojs. Vāroju gaumeigū školys ustobu nūformiejumu, nu atminis aizvad tuolajūs 70. godūs, kod vestibiļs pi trešuos klasis, i na tik, rūtuojuos ar školuotuoja zeimuotajim stendim, – Reigys siluets, kaligrafisks rūkroksts, – NŪFORMIETUOJS.

Tādinejai paaudzei sveša tei nasavteiguo saticeiba ar sābrim i cylvākim sūpluok, tei labesteiguo daleišonuos mozumeņā, tei saskarsme i prīca, par kuru skaitam gruomotuos: „Aizīt muna Asinova” i par skorbuoku laiku „Gunkurs Kakarvīšu pilskolnā”. Bārni pazeist lugu kruojumu „Kaču jūki”. RAKSTNĪKS.

„Kai bolta sudobra dzeiteņa” vejīs vyss Ontona Matvejāna myužs. Pyrmais skaiteitais  „Tāvs myusu”, pyrmuo drebūšūs rūceņu raudzeituo krysta zeime, pyrmuo Svātuo Komuneja školys bārnim. KATEHETS.
Steidzeigu guojieju sūli svātdīnu reitūs bazneicys kolnā, kur dzieržamys vargaņu stabulis, – i tai gods nu goda, prīceiguos i skumuos drycanīšu dzeivis šaļteņuos Otnona Matvejāna rūkai klausejuši vargani. VARGANISTS.

Ļusteigys i lieneigys dzīsmis dzīduojuši školuotuoja O.Matvejāna vadeitī kori i ansambli, kūpā pīdzīduota gon Mežaparka estrade lelajūs Dzīšmu svātkūs, gon klubi, školys i kulturys nomi vysā Latvejā. DIRIGENTS.
Daudzi puori, kas nūsvietejuši sovu kuozu 30., 40., i 50. godadīnu pīmiņ, ka pyrmū īsapazeišonys vaļsi doncuoja, kod balu spēlēja Ontona Matvejāna ansamblis, kuozu ceremoneju muzykants, amatierteatra akteri klauseja režisoram Ontonam. Kotra drycanīša  svātku pasuocīņa naajamama sastuovdaļa – komponists, režisords, dirigents, muzykants, dzīduotuojs – Ontons Matvejāns.

Vysu suotnuokuo dorba daļa ir dzīšmu komponiešona. Atseviškūs lasejumūs apkūpuotys laiceiguos i gareiguos dzīsmis dzīduošonai bazneicā. Kaids nu myusu itū cylvāku pīmiņ kai prasmeigu saiminīku ar sakūptu sātu i dzeivisbīdris Annys kruošņom pučem, kas cieški rūtuojušs bazneicys oltorus.
Šudiņ mes asam pasuocīnī, kab pasakavātu atmiņuos par školuotuoju, katehetu, rakstnīku, dirigentu, režisoru, komponistu, saiminīku, – kab ar kuru nu itim titulim myusim sīnās dūmys par jū – Ontonu Matvejānu.”

…Klusa muzyka, latgalīšu volūdys puļceņa „Pyrmī osni” školuotuojis Veltys Adijānis īvodvuordi, gruomotu i cytu materialu izstuode. Gaiši dag svece i bolta zīd mārteņrūze darbeiga cylvāka pīmiņai. Bārni skaita daiļdorbu fragmentus, vēļreiz izdzeivojam zvejis laiku ar „škūbri biksēs” i bezkauneigū brīža bārnu, izdzeivojam mozuo Ontona catūrtū dzimšonys dīnu. Školuotuoja Ināra, sovulaik Ontona Matvejāna audziekne, i školuotuoja Inguna doluos atmiņuos par laiku, kas puorbyuts kūpā ar darbeigū ŠKOLUOTUOJU, par laiku, kas puorbyut kūpā ar dzīsmi. Kai skaists sirsneigs sveicīņs školuotuojam jubileja reize, izskaņ ari Ingunys i Inārys dzīduotuo dzīsme.

Atmiņuos doluos dzeivisbīdre Anna, kas vysu myužu bejuse sūpluok gon boltuos, gon ryugtuos dzeivis dīnuos, ar sovu redzīni i kūpā byušonu paleidzējuse topt dorbim, byut svātkim, skanēt dzīsmei, zīdēt duorzam…

Prīceigai dīna radejā skaņ O.Matvejāna dzīsme „Kubula dybyns”, kas pasagūzejuse ari iz Ventspiļs skatuvis.

Kas gods Drycanu školys absolventi dadzynuos „Atmiņu guņkuru”, godu godim lapna i stolta stuovēs „Drycanu bazneica boltuo”, klusajūs maja vokorūs meldejis veisīs pi krucifiksu lelceļu moluos i solu vydūs, nu Ontona Matvejāna sacarātuo gareiguo muzyka katuoļu bazneicu veļmēs bolsuosīs godu symtus!

Napīlyudzams atskaņ školys zvons iz pyrmū stuņdi, laiks dorbim.

Piecpušdīnē, kai sveicīņs jubilejā, nu školys kolna iz kopim aizceļoj boltys krizantemys i nūguļstiz syltā snīga sagā īteituos Matvejānu dzymtys kūpenis.

Vēļ šaļteņu atmiņuos var pasakavēt leidz martam Drycanu pogosta bibliotekā īkuortuotā, nūvodnīkam Ontonam Matvejānam veļteitā gruomotu i nūvodpietnīceibys materialu izstuodē.

Teksts i kartenis: Drycanu pogosta bibliotekys vadeituoja J.Pavārnieka

Inga i Normunds “Kubula dybyns”

Vysod prīcojamīs, ka LaKuGa ir vīta, kur sovys pyrmuos publikacejis pīdzeivoj jaunī ailinīki, kas uzadreikst i nasabeist raksteit ari latgaliski. Pyrmudīnis reitā pīduovojom jaunuos ailineicys Ingys Zepys goradorbus latgaliski.

Inga Zepa dzymuse 1989. goda 21. martā Ūgrē. Ir dzeivisprīceiga, aizraun dažaidys nūdarbis. Kai poša atzeist – vīns nu meilim hobejim ir mokšoruošona, kas paleidz izceineit dūmys i izkruot jaunus spākus dorbim iz prīšku. Inga ailis roksta nu 2004. goda i latviskūs vydā ir ari pa kaidai latgaliskai, kas niu ir ari nūdūtys puorskaiteišonai LaKuGā. Īdvasmu raksteišonai jaunajai ailineicai roda nūteiktys godalaiku dīnys, reizem ari kaids meils draugs ir īdvasmys olūts, taipat goduos, ka jaunys ailis rūnuos piec lobu gruomotu puorskaiteišonys. Inga roksta na viņ ailis, nu jai pateik izapaust dažaidūs raksteišonys veidūs, daži nu kurim ir publicāti ari vairuokuos gazetuos.

Es byušu

Es byušu viejs,

Kas Tevi atdzesēs korstā dīnā.

Es byušu uidiņa molks,

Kas remdēs Tovys sluopis.

Es byušu zīds,

Kas rūtuos Tovus motus.

Es byušu putyns,

Kas atness tev viesti.

Es byušu Tovs dečs ,

Kas sasiļdeis Tevi soltā naktī.

Es byušu jebkas,

Kū viņ Tu vieliesīs,

Lai es asu.

Es byušu Tovs,

Ka Tu tū vieliesīs.

Es byušu gluosts,

Kas Tevi maigai gluosteis.

Es byušu viestule,

Kas Tev liks pasmaideit.

Es byušu daļa nu Teve,

Kas Tevi papyldynuos.

Es byušu Tova ūtruo  puse,

Kas Tevi atbaļsteis ik dīnys,

Lai kū Tu ari padareitu.

Es byušu…

Osrys pērle rūkā

Tei beja tik gleiša,

Ka tū ir gryušai izsaceit vuordūs.

Tei beja tik zyla,

Kai plašī dabasi vysapleik.

Tei beja moza i opola,

Opola kai saule dabasūs.

Tei beja osru pērle munā rūkā.

Munā rūkā,

Tei izaviere tik breineiga,

Ka gribejuos tū turēt myužeigi,

I nalaist tū vaļā,

Ni par kū.

Lai voi kur tu byutu reit!

Jo itei osru pērle,

Kas gulieja munā plaukstā.

Izstaruoja syltumu,

Kas lyka maņ justīs lobuok,

Bet bez šuo syltuma,

Itei osru pērle munā plaukstā

Izstaruoja ari skumis i bādys,

Jū tei tok beja osru pērle

I kai jau osru pērlei pīsanuok,

Tei pauda tū,

Kū cyti reizem palaiž garom.

Voi ari nagribieja tū izruodeit,

Voi pījimt tū,

Ka ir ari suopis.

I nu suopem,

Kū tei roda,

Rūnās ari ituos osru pērlis,

Kas ir tik zylys kai dabasu mola.

Tik zylys,

Ka spiej aizkustynuot pat vysnūslāgtuokū sirdi.

Tik zylys,

Kai naktineicys teirumā.

Tik zylys,

Ka pat nasaprosa nikuo vaira saceit.

Deļ tam es nūglobuošu šū osru pierli-

Sovā plaukstā,

Jo te jei ir drūšeibā,