Viļaka »
Kū Vilekī dareja mūki ar kapucem?
Kapucini beja katuoļu mūku ordiņs ar cīši styngrim statutim, kura pyrmsuokumi meklejami XV–XVI gs. mejā. Svātuo Franciska ordiņa īkšīnē nūbrīde reforma, kura paredzēja atsagrīst pi Sv. Franciska sludynuotajim idealim: galejis nabadzeibys, gondareišonys i kontemplativys lyugšonys
Skaiteit vaira »
Vileks nūvoda muzejā izstuode „Vēstures atmiņu apcirkņos”
Kotra cylvāka liktiņs saistoms ar tautys viesturi, bet kotram ir sovs paguotnis skatejums i viertiejums, kotram sova paguotnis izjiuta. Vileks nūvoda muzejs aicynoj uzklauseit i izjust tū nūvodnīku pīredzi, kuru dzeive krosi mainejuos 1949. goda
Skaiteit vaira »Akreditāts Viļakys nūvoda muzejs
Ituo goda 11. februarī Viļakys nūvoda muzejam Latvejis Republikys Kulturys ministreja izsnīdze akreditacejis aplīceibu, kas nūzeimej, ka muzejs nūdrūsynoj kvalitativu, profesionalu, iz sabīdreibys interesem i vajadzeibom orientātu muzeja darbeibu. Viļakys nūvoda muzejs atsarūn piļsātys kultūrviesturei
Skaiteit vaira »
Viersmežziņam, kulturys darbinīkam, dirigentam Kārlim Jozuum – 125
Kārlis Jozuus dzims 1888. goda 18. februarī Aumeisteru draudzis školuotuoja saimē. Piec videjuos izgleiteibys īgiušonys suoce studēt kimeju Moskovā, bet kars studejis puortrauce. Kai viersnīkam dasaguoja karuot Kaukaza frontē, kur tyka smogi īvaiņuots. Piec
Skaiteit vaira »
Čenstohovys Dīvmuotis obrozs gastieja Vilekī
Svātdiņ, 29. julī, Vileks pīdzeivuoja breinumu. Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Breinumdareituojis – Čenstohovys Dīvmuotis obrozs atceļuoja iz Vileks Jezus Sirds Ruomys katuoļu bazneicu. Ituo svātceļuojuma „Nu okeana da okeanam” mierkis ir grīzs pasauļa viereibu dzeiveibys
Skaiteit vaira »
Latgalīšu rokstu volūdys seminars „Roksti!” jau reitu!
Reitu, 26. julī Vileks nūvoda Škilbanu pogosta Balkanūs suoksīs latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis seminars „Roksti!”, kurā da 29. juļam pīsadaleis 15 interesenti nu dažaidu Latvejis vītu, ar mierki izlobuot latgalīšu rokstu volūdys zynuošonys,
Skaiteit vaira »
Pīteram Apšinīkam 125
Šudiņ, 29. junī, pyrma 125 godim dzims katūļu goreidznīks i rakstnīks Pīters Apšinīks. Jis beja na tikai prīsters, bet kotrā nu sovom kolpuošonys vītom padareja daudz sabīdriski svareigus dorbus – atjaunuoja bazneicys, cēle tautys
Skaiteit vaira »
Latvejis Banka īprīcynoj Vileks piļsātu
Vileks piļsātys īdzeivuotuoji sajiemuši viesti par Latvejis bankys jaunū vīna lata monetu ir klivuši divejis reizis lapnuoki, deļ tuo ka jaunuo moneta ir ar piļsātys simbolu – ezi. 18. majā Vileks nūvoda dūme izdeve
Skaiteit vaira »
Skanūšuo sastdīne Vilekī
2. junī 19:00 iz tradicionalajim nūvoda dzīšmu i dzigu svātkim „Skanūšuo sastdīne” aicynoj Vileks nūvods. Ari itymā godā iz koncertu – izvadumu „Sapyni vosor’s vokorā” Vileks estradē sasatiks Vileks nūvoda pošdarbeibys kolektivi. Nu Vileks
Skaiteit vaira »
Vilekī nūstuoj i īdvasmoj „Litanejis” ceļš
18. majā pyrmū reizi Vileks katuoļu bazneicā koncertieja Latvejis Radejis kuors i orkestris „Sinfonetta Rīga”, par kū vilecuoni ir cīši lapni. Taipat koncerti beja ari Viļānūs i Rēzeknē, nu niu vaira par “Litaneju” Vilekī.
Skaiteit vaira »
Maja vokorā atej pi krysta…
20. maja dīna Drycanūs paīs Ontons Matvejāna zeimē. Iz tradicionalū maja mieneša pasuokumu Ontona Matvejāna pīmiņai aicynoj drycanīši. Programā: 9.00 – aizlyugums pi kopa 9.30 – Sv.Mišs Drycanu R.K. bazneicā pēc Sv.Miša – koncerts
Skaiteit vaira »
Koncertprograma “Litaneja” Vilekī, Viļānūs i Rēzeknē
18. i 19. majā treis Latgolys bazneicuos Vilekī, Viļānūs i Rēzeknē Latvejis Radejis kuora i kamerorkestra „Sinfonetta Rīgazpiļdejumā dirigenta Sigvarda Kļavys vadeibā skanēs programa „Litaneja”. Koncertprograma, kas pārnuo goda beiguos pyrmatskaņuota jaunuos muzykys festivalā
Skaiteit vaira »
Mikeļa Bukša 100. jubilejam veļteiti pīminis pasuocīni
Ituo goda 1. junī latgalīšu literaturys, kulturys viesturnīkam i volūdnīkam Mikeļam Bukšam byutu 100. Par gūdu itai dīnai Vileks nūvods aicynoj iz Mikeļa Bukša dzimšonys dīnys pīminis nūtikšonom nūvodā. 8:00 Svātais Mišs Škilbanu Suopju
Skaiteit vaira »
