25.novembrī Daugovpilī studenti tykuos ar eipašū gostu – ailinīku Juoni Ryučānu. Pasuokuma tema vysnūtaļ nūpītna – globalizacejis bubuļs i latgalīši, kuri molti godu symtim iļgi i ari niule daudzi davušīs iz cytom zemem. Kai saceit juosoka – optmismam nav pamata, bet vysod jau var dastuot molā i pasavērt, kaidys ir īspiejis, kai sovā, latgalīšu i Latgolys kūpejuos dzelys lobā izmontuot myusudīnu tendencis.

Pasauļs ir palics mozs, pasasokūt transporta atteisteibai piedejuo godu symta laikā – attuolumi vīgļuok i dreižuok puorvarami. Ej, brauc i verīs, kai cytur ļauds dzeivoj, viertej, kas lobs, kas nā, brauc iz sātu i gols golā suoc apsazynuot tū, kas sātā ir vierteigs i īviereibys cīneigs (ja iz sitīni navari suokt ar sevis apsazynuošonu)! Pasauļs ir klivs atvātuoks – informacejis tehnologejis, internets i socialī teikli – roksti i byus skaiteituoji, meklej i atrūd dūmubīdrus tivuokā voi tuoļuokā pasauļa molā.

Bet na vyss ir tai, kai pyrmajā breidī ruodīs – taipoša ari ar nūpītnū vokora temu i diskuseju praksē. Sarunys gaitā atsakluoja dažaidys pīredzis, kas saisteitys ar latgaliskuos identitatis apsazynuošonu, saskarsmi ar dažaidim stereotipim par Latgolu i latgalīšim. Var jau vaicuot – cik ta iļgi vēļ par tū runuosim? Bet paaudzis mainuos i sarunuos rūnās jaunys atzinis voi ari vīnkuorši kaids naviņ pūsmys i temats teik slāgts. Vysmoz attīceigajā grupā. Paraleli tyka generāti dažaidi vierzīni, kaidūs var pieteit latgaliskū. Īs laiks i byus radzams, kai studenti rass īspieju sovā studeju laukā atrast latgaliskū dimenseju pietejumim, struoduot i sajimt sova dorba augļus ari materialā veidā.

I vysam pa vydu Juoņs Ryučāns deve īspieju īsavērt personeiguos gruomotu kolekcejis latgaliskuokajā daļā.

stuosteja par sovys literaruos darbeibys aizsuokumim i skaiteja sovys ailis.

A moš beja pavysam cytaižuok nakai ite pīraksteits – cik ļaužu, tik i vīdūkļu. Ka gribīs sova vīdūkļa – juoīt i juosaver pošam. Ir nūtykumi, kur ir vārts byut kluot.