Latvejis vaļdeiba šudiņ (4.janvarī) nūlāmuse tautys skaiteišonys anketā precizēt vaicuojumu par latvīšu volūdys zynuošonom, paredzūt īspieji nūskaidruot latgalīšu volūdys pratieju skaitu.

Juoatguodynoj, ka Latvejis regionalūs i mozuok lītuotūs volūdu savīneiba (LatBLUL) jau 2009.goda pavasarī aicynova izdareit grūzejumus Ministru kabineta nūsacejumūs, lai tyktu nūskaidruoti latgalīšu volūdys, kai “viesturiska latvīšu volūdys paveida” lītuotuoju skaits atbylstūši Vaļsts volūdys lykuma 3.panta 4.daļai.

Tūlaik na izreiz tyka itais prīšklyms izprosts i augustā pījimtuo MK nūsacejumu galeiguo redakceja radeja naizpratni. Vaicuojums skaneja tai: “Vai Jūs protat arī kādu latviešu valodas izloksni?” ar atbiļžu varinatim: Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales.

29.oktobrī LatBLUL atkuortuoti sovā viestulē Ekonomikys ministrejai (EM) aicynova puorsavērt itū vaicuojumu i tagad redzīs, ka Ministru kabineta nūsacejumu lobuojumim tyka pīduovuota taišni LatBLUL sagataveituo vaicuojuma redakceja.

Ari rudinī parauga tautys skaiteišonā (2009.gods septembrī i oktobrī tyka saskaiteiti ļauds Preiļu, Rībeņu i cytūs atsevišķūs Latvejis nūvodūs – kūpumā 2700 cylvāki) atsakluoja, ka ļauds itū vaicuojumu nasapratuši, tū atzynuse ari Ekonomikys ministreja (EM) i informieja vaļdeibu sovā sagataveitajā ziņuojumā. Parauga skaiteišonys rezuļtati līcynoj, ka 13,3% dzeivuotuoju atbiļdeja, ka nasaprūt ituo vaicuojuma, 63,1% atbiļdeja, ka izlūksnes namok, bet tikai 22,3% atzynuši, ka muok kaidu nu latvīšu volūdys izlūksnem.

Kūpumā ituo vaicuojuma skaidruošona palelynovuse kūpejū intervejis garumu, naplanavuotai palelynojūt tautys skaiteituoju slūdzi. Ari īgiutī rezuļtati napuorlīcynoj, ka sajimta kvalitativa informaceja par visim latvīšu volūdys izlūkšņu pratiejim, tai saceits EM ziņuojumā.

Ministreja pīmyn, ka latgalīšu volūdai kai viesturiskam latvīšu volūdys paveidam ir eipaša vīta Latvejis volūdys vidē. “Tās lietotāju skaits ir vērā ņemams, taču līdz šim nav precīzi apzināts, tādēļ tautas skaitīšana ir atbilstošs pasākums, kurā šo aktīvo latgaliešu valodas lietotāju skaitu būtu iespējams noteikt,” saceits EM ziņuojumā. Pret latgalīšu volūdys eipašu izceļšonu tautys skaiteišonā nav ībylduse ari Kuļturys ministreja.

Deļ tam vaļdeiba uzdavuse leidz 14.janvaram Ekonomikys ministrejai (EM) precizēt 2011.goda tautys skaiteišonys programu, papyldvaicuojumu par latvīšu volūdys izlūkšņu prasmi izsokūt itaidā redakcejā: “Vai Jūs ikdienā lietojat latviešu valodas paveidu – latgaliešu valodu?“.

EM sovā ziņuojumā atzeist, ka latgalīšu volūdys lītuotuoju skaits ir vārā jemams, bet da šam tys nav precizai apzynuots, deļ tam itaids vaicuojums tautys skaiteišonys anketā ir attīceigi vajadzeigs pasuokums.

Tuo aktualitati nūsoka ari deklaracejis par Valda Dombrovska vadeituo Ministru kabineta paredzamūs dorbu aizdavums Nr.8.3.: „Veicināsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīsim latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.”. Tys sasasauc ari ar „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts” (apstyprynuotys ar Ministru kabineta 2006.gods 18.apreļa reikuojumu Nr.264) atzeimātū virzīni saglobuot i atteisteit latvīšu volūdys boguoteibu i daudzveideibu.

Teksts nu Ekonomikys ministrejis sagataveituo ziņuojuma vaļdeibai:

(..) Viens no izmēģinājuma tautas skaitīšanas uzdevumiem bija pārbaudīt, kā iedzīvotāji izprot un attiecas pret Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta sēdē apstiprinātajām (2010.gada 17.augusta noteikumi Nr. 787) izmaiņām 2011.gada tautas skaitīšanas programmā, tai skaitā – papildjautājumu: „Vai Jūs protat arī kādu latviešu valodas izloksni?”.

Tautas skaitītāju sniegtā informācija liecina par ļoti dažādu un visai atšķirīgu šī jautājuma izpratni un atbildēm uz to. Tā, piemēram, Mazsalacā lielākā daļa cilvēku neizprata šo jautājumu – gandrīz vienmēr tika pārjautāts, kas ar to ir domāts. Skaidrība radās tikai tad, kad kā piemērs tika minēta Latgales izloksne. Saulkrastu novadā gandrīz neviens nezināja Vidzemes izloksni. Visi uzskatīja, ka tā ir latviešu literārā valoda. Iedzīvotāji, kuri zināja dažus Latgales izloksnes vārdus, norādīja, ka ar dažiem vārdiem nav pietiekami, lai varētu teikt, ka prot attiecīgo izloksni. Turpretī Riebiņu novadā cilvēki pārsvarā atbildēja, ka prot Latgales izloksni, tomēr arī šajā novadā dažiem šis jautājums nebija saprotams.

Kopumā šī jautājuma skaidrošana palielināja kopējo intervijas garumu, tā neplānoti palielinot tautas skaitītāju slodzi. Arī iegūtie rezultāti nepārliecina, ka saņemta kvalitatīva informācija par visiem latviešu valodas izlokšņu pratējiem.

Priekšlikumi turpmākai rīcībai

Ekonomikas ministrijai precizēt 2011.gada tautas skaitīšanas programmu, ņemot vērā izmēģinājuma tautas skaitīšanā iegūtos iedzīvotāju un tautas skaitīšanas personāla ieteikumus un priekšlikumus. Attiecībā uz papildjautājumu par latviešu valodas izlokšņu prasmi, tiek piedāvāts to labot, izsakot šādi: „Vai Jūs ikdienā lietojat latviešu valodas paveidu – latgaliešu valodu?”.

Tādēļ Ekonomikas ministrijai tiek uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā līdz 2011.gada 14.janvārim kā Ministru kabineta lietu grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumos Nr. 384 „Noteikumi par 2011. gada tautas skaitīšanas programmu”, precizējot 2011.gada tautas skaitīšanas programmu atbilstoši informatīvajā ziņojumā norādītajai redakcijai, un grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 6.novembra noteikumos Nr. 922 “Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi”, apstiprinot 2011.gada tautas skaitīšanas veidlapas.

Arī Kultūras ministrija kā atbildīgā valsts pārvaldes iestāde par kultūras politiku un sabiedrības integrācijas politiku atbalsta augšminēto jautājuma redakciju, lai 2011.gada tautas skaitīšanas anketā jautājumu par latgaliešu valodu iekļautu tādā formulējumā, kas būtu nepārprotams un neaizņemtu arī daudz tautas skaitītāju laika (skatīt pielikumā Kultūras ministrijas 2010.gada 15.decembra vēstuli Nr.1.13.-3/3566).

Latgaliešu valodai kā vēsturiskam latviešu valodas paveidam ir īpaša vieta Latvijas valodas vidē. Tās lietotāju skaits ir vērā ņemams, taču līdz šim nav precīzi apzināts, tādēļ tautas skaitīšana ir atbilstošs pasākums, kurā šo aktīvo latgaliešu valodas lietotāju skaitu būtu iespējams noteikt.

Jautājuma aktualitāti nosaka arī Deklarācijās par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību uzdevums Nr.8.3.: „Veicināsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīsim latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.”. Tas sasaucas ar „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264) iezīmēto virzienu saglabāt un attīstīt latviešu valodas bagātību un tās izteiksmes daudzveidību.