kai es guoju piec mandarinu
nu tuo laika, kod muns dīnroksts pa tīšū īt vydā Lakugā, latgalīšu kulturys sātyslopā, maņ tai bais koč kū ite raksteit. kai pret kolnu i tik tod, ka aizmierstu. nazkuo ruodīs – kū šauruoka kaida vide, tū vaira kņuobieju. tys kai saimē atsazeit, ka pa vokorim naskaiti puotoru voi esi gejs. sovejī īkūss da kaula – mīlesteibys vuordā. i tu tok iztureisi, partū ka tev tok tai labi. lobu grybādami, apēss pa ceipsleņai – kai jau lobuokajuos saimēs pījimts. tu kai privatīpašums, kai patafons, iz kura atskaņuot sovys platis – latgaliski i par boltom bierztolom, muola pūdim i bezgaleigu tāvainis mīlesteibu, ka ni ocu atraut nu ušņu teiruma i kapleicys durovu.
konteksts reizem nūsoka tekstu. tok kaida jāga sevi kastrēt – itei ir muna vīneiguo dzeive, i cytim var byut tikai vīdūklis par jū, na vara nūsaceit munus ceļus. tik saīt, ka tys taids pasyutejums raksteit latgaliski. atbiļdeiba voi pynāklys koklā. muna nūstuošona i muna aizīšona. pasakļaut ramai voi puorsalīt puori kai rauga meiklei, kas aug iz plitys. voi puorskrīt puori kai zapts kotlam i tod smirdēt ryugtu i rībeigu smuordu, ka až mutē ryugts i koklā kaš.
nazkai da ituo dīnrokstā asu labi iztykuse ar obejom volūdom – latvīšu skaiteituojim daguojs sasamīrēt, ka lela daļa tekstu ir latgaliski. kurs saprūt, tys saprūt. kurs nasaprūt, tys aizīt tuoļuok. latgaliski, gols golā, rokstu tod, ka mane ir vysā moz – nūsaglobuot vysmoz volūdā. pīsagiut pi vacu i seņ zynomu lītu, kab ītu tuoļuok.
a kod latgalīšu skaiteituojam viersā lāc teksti latvyski? jis īīt latgalīšu rezervatā Lakugā, a tī – nazkaidi privati murgi latvyski. tai var i par impotentu palikt. i raksteituojs, i skaiteituojs. tok vysam pasauļam meils nabyusi, da i voi vajag. kas pasauļam nu mane, kas maņ nu pasauļa. dzeivoj pa sovam sovā virtualajā ustobā i nasaver apleik.
deļtuo niu par svātdīnis glupuostem. izguoju pastaigā pasavērt, kai kiust. a kiust labi. kai vīna buoba, nazkur iz šaurys stidzenis raudzeidama sasameit ar mani, saceja: oi, bļaka, kad raztajalo! skoro paplyvjom uz jurmalu! dūmuota ak jau beja jiurys mola. a mož i mīsts pi jiurys. kas zyna. a vēļ tī beja snīgaveiri i vīnys stidzenis golā suleigs aicynuojums – dzirkstošie dzērieni.
i maņ tai gribīs pasaceļt spuornūs i nazkur aizbraukt. ļautīs ceļam i nadūmuot. laiks, kod naasu ni te, ni tī, a aiz kotra kilometra stabeņa speid otkon nazkas jauns. a naspeid. īdur dagunu monitorā i dzeivoj. partū ka uorā ir zīma. i dorbs. bezgaleigs i napadorams pīnuokums, nu kura naaizīsi. lai kur īsi, vysod nessi sev leidza, partū ka lītys napagaist nu tuo, ka iz jūs nasaver.
P. S. cīši atsavainoju foto estētim. tymss beja jau tod, ka es izguoju uorā. 🙂