Muna Latgola. Juoņs Unda

Vīnu vokoru ituos nedelis suokumā, eimūt caur Vacreigu garom Svātuo Pītera bazneicai, iz afišu stoba pamaneju vuordu „Latgale”, kas lyka apsastuot i pīvērst viereibu afišai, kas viesteja, ka Svātuo Pītera bazneicā leidz ituos nedelis beigom – 16. janvarim – apsaverama latgalīšu muokslenīka Juoņa Undys pīminis izstuode „Mana Latgale”. Lai cik ari jūceigi nabyutu stuosteit par tū izstuodis pādejā nedeļā, bet da itam cytaidys najaušeibys rezultatā informaceja sasnīguse adresatu. Vysmoz mani.

Ka ari vēļ kaids palics naziņā, aicynoju aizīt i apsavērt muokslenīka dorbus. īejis moksa 1,00 LVL (školānim 0,50 LVL), izstuodis dorba laiks nu 10:00 – 18:00.

Nazynuotuojim drupeit vaira par izstuodi i muokslenīku:

Juoņs Unda (1928 – 2000) ir dzims Ludzys apriņča Pildys pogostā, bet nu agrys bierneibys dzeivuojs Rēzeknē i bejs zynoms na viņ kai izcils akvarelists, bet ari kai pedagogs i aktiers. Unda ir vīns nu spylgtuokajim sova laika akvaleristu paaudzis puorstuovim. Juo gleznīciskajam mantuojumam ir izcila vierteiba latvīšu akvaraeļgleznīceibys kūpainā.

Juoņs Unda vuiciejs zeimiešonu i rasiešonu gon Rēzeknis, gon Ludzys, Nautrānu i Bieržgaļa školuos. Kod 1959. godā Rēzeknē atsataisieja Reigys lītišķuos muokslys vydsškolys filiale, Unda kliva par tuos vadeituoju i pedagogu. Piečuok, kod filiali puortaiseja par Rēzeknis lītišķuos muokslys vydsškolu, struoduoja tymā kai gleznuošonys i kompozicejis pasnīdziejs.

Muokslys izstuodēs pīsadalejs jau nu 1963. goda, sareikuojs daudzys personalizstuodis (Rēzeknē, Daugovpilī, Modūnā, Ludzā, Reigā, Gulbenē, Preiļūs i.c.), juo akvareli eksponāti ari uorpus Latvejis – Viļņā, Moskovā, Londonā, Brēmenē i.c. Unda bejs sabīdriski aktivs, Rēzeknis Tautys teatrim taisejs gon dekoracejis, gon ari pots pīsadalejs īstudiejumūs.

Reigys Svātuo Pītera bazneicā apsaveramajā izstuodē „Muna Latgola” eksponāti dorbi, kas darynuoti vysa muokslenīka radūšuo myuža garumā nu 1963. leidz 2000. godam.

Muokslenīka temu lūks bejs dzymtuo nūvoda ainovys goda laiku nūskaņuos – nu liriskom nūskaņu niansem, simbolim i līneju ritmim leidz dramatiskam kruosu pīsuotynuojumam Latgolys dobys tāla atkluošonā. Izstuodis ekspozicejā ītvarti ari akvareļu cikli „Munys bierneibys īlys”, „Pamastuos sātys” i „Muokuli”.

Latvejis Radejis sižets par izstuodi:

http://www.latvijasradio.lv/zinas/32966.htm

Tim, kas navar paspēt iz izstuodi, varu tik pīminēt, ka Latgolys Kulturys centra (LKC) izdevnīceiba 2008.godā izdeve gruomotu – Juoņa Undys gleznu albumu, kurā īvītuots autora pašportrets i 65 gleznu reprodukcejis. Albums nūpārkams ari Latgolys Studentu centra Reigys birojā.

Kad itūnedeļ vēļ izadūd sagiut gabaleņu Latgolys muokslys ari Reigā!

Edeite

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juoņa Undys pīminis albums – Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba, 2008

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juoņs Unda – Latgalē (1988)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juoņs Unda – Rāznas krastā (1998)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juoņs Unda – Saulei noejot (2000)

Kalenders

Jan
8
Tre
18:00 Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Jan 8 @ 18:00 – 20:00
Andris Keišs: “Jau divdesmit ostoitū godu es i iz skotivis, i kameru prīškā izdzeivoju svešys dzeivis. Tys aizjam lelu daļu munys dzeivis. Ka vokorūs, izruožu laikā, tuos svešuos dzeivis teik dzeivuotys, tod nu reitu mieginuojumūs[...]
Jan
9
Cat
18:30 Izruode “Melnais piens/2024” @ Jaunais Reigys teatris
Izruode “Melnais piens/2024” @ Jaunais Reigys teatris
Jan 9 @ 18:30 – 20:15
Paguojuši 15 godi, kai JRT roduos izruode “Melnais piens”. Itei izruode paruoda, ka teatram nav obligati vysod juobyut baļsteitam iz destrukceju i konfliktim. Tys var byut ari par harmoneju i skaistumu, koč i skumeigu. Vizuali[...]
Jan
10
Pīk
15:00 Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jan 10 @ 15:00 – 16:30
Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē nu 2025. gods 10. janvara byus apsaverama izstuode “Robežu difūzija” ar ostoņu muokslinīku dorbu izlasi nu Rotko muzeja gleznīceibys kolekcejis. Laikā, kod teik puorsavārtys muzeju funkcejis i puorvārtāts muzeju kruojumūs asūšais[...]