Latgolys Radeja i latgaliskuo informaceja
Voi ir īspiejis nūdrūšynuot “Latgolys Radejis” kvalitativu tuoluoku darbeibu i atteisteibu?
Tai pat daudzejim ir vaicuojumi par bīdreibys “LR” darbeibu i tuoluokajim planim, deļ tam Latgalīšu Kulturys gazeta lyudze skaidruojumu nu bīdreibys “LR” vaļdis puorstuova Gunta Rasima.
Ja atguodojit, tod bīdreiba sovulaik tyka izveiduota lai savuoktu leidzekļus “Latgolys Radejis” kapitaldaļu atpierkšonai, kod beja draudi pyrmū i vīneigū latgaliskū staceji zaudēt pavysam. Paļdis visim zīduotuojim par atsauceibu! Dīvamžāļ, savuoktuo nauda nabeja ni tyvai tik lela, tūmār beiguos atsaroda pavysam cyts rysynuojums radejis atgiušonai – sovā eipašumā tū gondreiž piļneibā puorjēme katuoliskuo bazneica.
Jaunajam eipašnīkam tyka pīduovuota sadarbeiba – bīdreiba beja gotova īsaguoduot nūteiktu skaitu kapitala daļu – atbylstūši sovom īspiejom. Taidā veidā varātu ītekmēt radejis saturu i formatu, nūturēt latgalisku radiosaceji ilgtermiņā. Jaunais eipašnīks napīkryta itaidam nūsadejumam kai ari navarie dūt garantejis kvalitativys latgaliskys programmys izveidei iz prīšku. Jaunais eipašnīks gribie vīnpersonisku kontroli. Tagadejim radiostacejis eipašnīkim ir 99 % kapitala daļu i Aņss Atalos Bierzeņš ar 1 %, kū jis napīkryta puordūt koč i par lelu pīsūleitū naudu.
Bīdreiba pīduovuoja finansēt latgalisku raidejumu veiduošonu i skaneišonu “Latgolys Radejā”, bet nu radejis puses itaidim raidejumim tyka praseita samoksa atbylstūši reklamys laika izcenuojumim, kas ir nasamiereigi duorgi nūsacējumi! Deļ tam bīdreiba tim navarē pīkrist i skaiteja, ka atdūt sazīduotū naudu tagadejai “Latgolys Radejis” vadeibai bez jebkaidom garantejom, byutu bezatbiļdeigai.
Tai kai suokūtnejam mierkim naudu eisti vairs navarē izlītuot i bīdreibai “LR” naizadeve atrast kompromisu ar jaunū radejis vadeibu, tod tyka lyktys golvys kūpā i tyka maklāts īspiejami lobuokais variants.
Tai paguojušā godā bīdreibys “LR” sapuļcī tyka nūlamts – naatbaļstēt vīnkuoršu naudys atdūšonu tagadejīm radejis eipašnīkim (bez jabkaidim nūsaciejumim i garantejom par naudys izlītuojumu konkretim mierkim). Taipat bīdri naatbaļstē prīšklykumu duovynuot naudu tīši kaidys aparaturys vīneibys īguodei – par radejis tuoluokū darbeibu pamatā tūmār juoryupejas pašreizejam stacejis eipašnīkam. Natyka atbaļsteita i naudys atdūšona kaidim citim labdareibys mierkim.
Tyka izlamts, ka pruoteiguokī rysynuojumi, kai izlītuot naudu ir apmāram itaidi:
1. Finansēt konkretus raidējumus tagadejai “Latgolys Radejai” (kai īprīšk atzeimāts, tam napīkryta tagadejuo radejis vadeiba, pīprosūt par tū naadekvatus finansialūs nūsacejumus),
2. Izveiduot īspiejamū alternativu radiostaceju “Latgolys Radejai” ci
3. Organizēt projektu konkursu latgalisku raidejumu finansiešonai nu sazīduotuos naudys, kurā varātu pīsadalēt kotrs, kam ir konkreti prīšklykumi latgaliskuos informativuos telpys atteisteibai.
Taipat juoizstuosta, ka tyka izveiduota dorba grupa, kurai beja juoizpietej visi itūs variantu plusi i minusi. Dorba grupa, kurā beja ļauds dasasaciejuši breivpruoteigai, nikuo konkreta lobuoka navarē pīduovuot.
“2011goda 16.janvarī nūtyka bīdreibys “LR” vaļdis sēde. Saprūtams, ka kotrs mes asom aizjimts cylvāks, taipat juoatzeist, ka itei dzela ir aizavylkuse iļguok, kai vajadzātu. Deļ tuo, i nu sovys puses, kai vaļdis lūceklis raugu cik var dreiži atrysynuot piec īspiejis racionaluok. Ļauds zīdova leluoku ci mozuoku summu naudys i bīdreiba ir atbiļdeiga VYSU zīduotuoju prīškā pījemūt lāmumu par zīduotuos naudys izlītuojumu,” tai stuosta G.Rasims.
Tod nu, apsverūt pīejeamū informaceji, vaļdis saīsmī tyka nūlamts bīdreibai “LR” sazīduotū naudu izlītuot, lai finanseitu latgaliskus raidejumus ci sižetus. Jau febralī planavuots izsludynuot projektu konkursu, tiks izziņuots i izsyutāts nūlykums. Dasasacēt varēs i “Latgolys Radeja”, ka varēs paruodeit efektivu i sapruoteigu naudys izlītuojumu. Bet taida īspieja natiks līgta ari citim latgaliskuos informacejis asūšajim i potencialajim snīdziejim.
Svareigi, lai raidejumi byutu maksimaly kvalitativi, deļ tam ari teik dūmuots par konkursa izsludynuošonu. Nauda nikaidā gadejumā napaliks izlītuota ni bīdru ni bīdreibys vajadzeibom (kai tū varbyut paspiejs īsadūmuot, kaids nu molys). Leidzekļu gūdeigu izlītuojumu i īspiejami tyvuoku suokumā izvirzātajam mierkim nūdrūšynuot apsajem bīdru īcaltuo vaļde i tiks sagataveita atbylstūša atskaite par kotru sazīduotū latu i santimu. Nabyutu atbiļdeigi naudu vīnkuorši kaidam atdūt kūpeiga mīra vuordā.
Bīdreibys “LR” vaļde jūprūjom ir gotova uzklausēt jaunys idejis i vysus logiski i konkreti pamatuotus argumentus, deļ kuo niu izvālātais sazīduotuos naudys izlītuošonys modeļs nav lobuokais nu īprīšk pīduovuotajim variantim.
Dīvamžāļ, runojūt par tagadejū radiostaceji “Latgolys Radeja”, apgolvuot, ka tei ir latgaliska, byutu cīš skaļi sacāts. Ir zinis latgaliski i apmāram 20 % nu muzykys raideita latgaliski, tys ir labi, bet bez koč cik speciali veiduotim latgaliskim kuļturys, izgleiteibys ci izklaidis raidejumim dzeivojam jau vairuok kai pusūtru godu… Tys nalīcynoj par radejis dzeivuot spieju i atteisteibu ilgtermiņā, koč ari, kai augstuok stuosteits, nu bīdreibys “LR” tyka pīduovuotys īspiejis, lai itū situaceji uzlobuotu. I tys nav cik daudzi puormatums tīšajim radejis darbinīkim, bet tys ir lels akmiņs tagadejuos vadeibys, kai uzjāmuma eipašnīka, lauceņā.
Guoduosim, ka itys vaicuojums tiks atrysynuots: Latgolai byus sova kvalitativa latgaliska radeja i byus ari vierteigi raidejumi i aktualuo informaceja sovā volūdā. Veiksmi dorbūs!
Komentari