dūmu pylni pogolmi / juņs

Kaids īsvīde ar akmini ruodeituojam. Vairs naruoda laiku. Es mynu. Sprīžūt pēc saules atsarašonys vītys – varātu byut nakts.
Otkol man bezmīgs. Bezgaleigs bezmīgs. Ceļūs, aju, apsastuoju, aju otkol, apsagrīžu, puordūmoju, aizadūmoju… pajemu klausuli rūkā, tai kai zvaneit taisūs. Kaidam, kurš varbyut ari naguļ. Bet, ka nu itamā reizē guļ? Es otkol palīku vīna, vīna i vīntuļa. Salauztais ruodeituojs klusai īsačierkst. Laikam nu caurvieja. Varātu byut pus divi naktī.
„Ku-kū?”
„Kas tī ir?”
Vyspuor jau es parosti beistūs. Šūreiz gon man ir pat nadaudz vīnolga. I varbyut ari nadaudz interesej, kas tī ir.
„Es”
„Kas tys ir „es”? Es ari asu „es”!”
Nav atbiļdis. Bet es radzu, ka naz kas ustobys pretejā styurī pīsaceļ. Gara i kruosaina āna. Man – satraukta sirds. Tu tyvojīs. Pa lūgu īspeid mieness. Caurviejs īskrīn Tev motūs.
„Kai tu tyki īkšā?”
„A nūslāpums”
„Nu pasoki tak!”
„Ir vajadzeiba?”
Tova standarta atbilde- vaicuojums. Aicynuot apsasēst? Syuteit paceli? Vēļ naz kū pavaicuot? Man golvā tyukstuša dūmu. Ļaušu vaļu tam, kas iz sirds.
„Es laikam otkol…”
„Kas otkol?”
Mēness nūsagloboj aiz muokūņa. Tymss. Tu mani pajem rūkuos i aizved apsasēst.
„Nu stuost, kas iz sirds!”
Nu tai i es stuostu. Daudz. Plaši i gari. A pi beigu jau saprūtu, ka eisti nikuo tai ari naasu pasciejuse. Tai mes klusejam. Naguļam. Veramīs tukšumā – tymsa. Klausamēs tukšumā – klusums. Čeikst ruodeituojs. Mieness speid ustobā. Laikam pus treis. Voi bez pīcu treis. Magiskō stuņde.
„Es laikam otkol…”
„Nu soki tak!”
Muna satrauktuo sirds. Kaidā naziņā nūnuokuši mes, kur naatškiert ni laiku, vītu, ni sevi.
„Es laikam otkol…”
Tu verīs man acīs. Es zynu, ka es naaizbiegšu. Čeikst ruodeituojs. Laikam treis. Tev tik kruosaina āna! Man tik satraukta sirds! Tu verīs acīs. Nasoki nikuo, bet acs vaicoj. Varbyut, ka man tev tū nasceit. Varbyut, ka tei otkol byus klaida. Bet tu verīs acīs. Verīs i gaidi.
„Ir vajadzeiba?” Es raugu ar Tovu pajiemīni.
„Ir!”
Nasagō pajiemīņs. Es asu sprūstā. Es jiutu, ka Tu mani nalaissi vaļā. Bet es ari nagrybu. Es dūmoju tikai, ka bez vuordim ari var runuot. Es Tev tū pascieju.
I tai mes sasarunuojom vysu nakti…

Komentari

Kalenders

Dec
1
Svā
16:00 Literari muzykals koncertizvadum... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Literari muzykals koncertizvadum... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Dec 1 @ 16:00 – 17:30
Pasuokumu serejis “Mūzika un vārds” nūslādzūšais pasuokums, kurā literari-muzykalā koncertizvadumā sasatiks dzīduotuoja Ieva Parša, literate Ilze Sperga i pianists Rihards Plešanovs. Izvadumā prozys teksti meisīs ar Rutys Paideris, Jura Kulakova, Imanta Zemzara, Ievys Paršys, Alisis[...]