“Latgalīšu Gazetā” interveja ar Guntu Mežuli

Festivals jau proguoja i portals LaKuGa.LV par tū ir gona daudz stuostejs, bet pyrma teik apkūpuoti visi materiali (foto, video) par 16.juļa nūtykumim, pīduovojam laikroksta “Latgales Laiks” pīktdiņ (15.julī) ūpublicātuo pīlykuma “Latgalīšu Gazeta” rokstu, kura autore ir Egita Tereze Jonāne.

Trokai lobu cylvāku projekts – „Muzykys Skrytuļs”

Kod leiksnītei Guntai Mežulei prosa, par kū jei pīsadola latgaliskuos muzykys festivala „Muzykys Skrytuļs” reikuošonā, jei izstuosta stuostu par tū, kai treis draugi – Jurs Viļums, Anna Briška un jei, puorbraucūt nu Rēzeknis iz Daugavpii, sarunova, ka ari ite vajag taidus pasuocīņus, kur var sasatikt sovejī.

Tys beja 2005. gods, — „Muzykys Skrytuļa” dzimšona, bet itymā vosorā 16. julī festivals Leiksnys parkā skanies jau caturtū reizi, un Gunta soka, ka i tagad trokai lobu cylvāku projekts ir saguojs gona lobs.

Pateik muzykys skrytuļs, na kompaktdisks

„Mes ar Annu Brišku beidzem Rēzeknis augtškolu, Jureits (Jurs Viļums) – LLU, un visi sabraucem Daugavpilī. Tod nūsprīdem, ka vajag „pasuokumu”, kur sabraukt sovejīm kūpā pabyut, bet pyrmajā festivalā atbrauce tyukstūša ļaužu, ūtrajā godā – divtik vairuok, trešajā godā – jau pīci tyukstuši,” tū atguodojūt, Gunta nagloboj gondarejuma prīku.

Saguo tai, ka jai un Jureišam projekts beja juoroksta slimineicā, kur Gunta uorsteja acs, i tī roduos ari festivala nūsaukums. Tū najaušai īraudzeja kaidā dzeivulī, a tod obeji nūsprīde, ka tai labi ir latgaliski nūsaukt CD jeb kompaktdisku. Disks ir opols kai skrytuļs un tymā roksta muzyku, taitod saīt muzykys skrytuļs. Tagad jau daudzi muzykanti un grupys sovā leksikā lītoj tikai itaidu nūsaukumu, na CD.

Bet latgalīšu dzejnīks Valentins Lukaševičs atļuove par festivāla saukli pajimt teicīni „Kruot var na tikai naudu”. Sauklis rūtoj festivala krekleņus, i tys ir populars moto. Pīvadumam, jēkabpilīši, kas „Muzykys Skrytuli” apskaņuos jau ūtru reizi, vaicoj, voi byus jauni krakli, vacī trejūs godūs ir nūsanosovuš. Muzykys grupys ari navalk nūst kraklus ilguoku laiku piec pasuocīņa, tai festivalu reklamiedami godu nu goda. Itūreiz krekleni byus malni ar dzaltonu apdruku.

Jau pyrmajā festivalā Anna, Jureits un Gunta pasaceja sev un citim, ka pasuokums byus bez īejis moksys. Deļ tuo kotru reizi teik maklāta nauda caur projektim, pi sponsorim.

Par jaunū festivalu aizguojušuo goda decembrī īsarunova Daugavpiļs nūvoda dūmis Kulturys puorvaļdis vadeituoja Inara Mukāne, atguodynuodoma, ka „Muzykys Skrytuļs” nav bejs jau treis godus, vajadzātu tū nūorganiziet. Vāluok Kulturys puorvļde uzraksteja projektu „Vosora laukūs”, tū atbaļsteja Lītovys-Latvejis pīrūbežys sadarbeibys programa un Daugavpiļs nūvoda dūme. Gunta īstarpynova: „Tagad Jureits, kurš ir Dagdā i Rēzeknē, Anna, byudama projektā Lītovā, un es ar lelu Daugavpiļs nūvoda dūmis un Leiksnys pogosta puorvaļdis, kai ari leiksnīšu atbolstu „Muzykys Skrytuli” „capam” jau caturtū reizi.”

Projekta nauda paleidzēs daleji nūsegt ceļa izdavumus un apmoksuot pušdinis muzykantim, taipat samoksuot par skaņu. Pasasokūt projektam, koncerti nūtiks iz eistys skatuvis. Golvonais, lai nav leita, a tod muzykantim otkon daīs smītīs, ka, spielejūt gitaru, volti syt pa pierstim. Nauda īguļdeita ari afišuos, reklamā.

Juoposoka tys, ka festivala režisore ir Ilga Šuplinska, nūformejumu roda Daugavpiļs nūvoda kulturys centra muokslineica Olga Gžibovska, leigumus formej tuo poša centra vadeituoja Inta Uškāne, bet vadeibys grūži ir Inarys Mukānis rūkuos.

Lelu dorbu dora poši leiksnīši – jaunīši, pogosta pourvaļde ar Birutu Ūzūleņu prīškgolā, aktivūs sīvīšu kūpa „Saules taka”, stipendiati un daudzi, daudzi citi. Gunta ar lelu lapnumu paslaveja nūvadnīkus: „Leiksnā ir tik pretīm ajūši un dareit grybūši ļauds, ka jim par tū nikuo navajaga, jim dūd tik dareit. Kotrs zyna un muok sovu dorbu, nivīnam nav juosoka, ka Tu dariesi tū un itū. Laiksm latgaliskuo mentalitate ir taida, ka nav juovaicoj desmit jautuojumi, vajag vīnkuorši dareit.”

Festivalā byus pazeistami vadeituoji – vokora koncertu vadeis jautrais Arņs Slobožaņins nu „Dabasu Durovu” un nūpītnais bīdreibys „Latgolys Saeima” liders Juris Viļums. Obi piec leiguošonys salasejuši līpu zīdus kuļuos, sagataviejuši bārzu slūtys i varēs nūvadeit festivalu.  Nakts koncertā grupys pīsacies veļ vīns Latgolys patriots Māris Susejs, jam Leiksna ir īraksteita sirdī, deļ tam ka juo senči ite ir dzymuši un struodovuši.

Spielēs i jauni, i zynomi

Vokora koncertā, kas suoksīs pīcuos stundēs vokorā, uzastuos Leiksnys videjuos paaudzis deju kūpa „Daugaveņa” un vokalais ansambļs „Elēģija”, Neicgaļa vokalais ansambļs. Pyrmū reizi dzīduos daugavpilīte Brigita Madelāne un Rēzeknis folklorys grupa „Rikši” (tī ir tī poši „Vīteri”, tikai jau izauguši leluoci, skaidrova Gunta). Dzierdiesim i Vabalis pogosta amaterteatra vokali instrumentalū ansambli „Nagaidama Prīca”, grupu „Inlay”, Ansi Ataolu Bierzeņu un vokalū ansambli „KNIFS”. Ar projekta „Vosora laukūs” atbolstu gostūs varies atbraukt Lītovys gosti – grupa „Mindrauja”, tei spielej folk roku un popu.

Byus i nakts koncerts, tuo suokums deveņuos stundēs (plkst.21:00) un, kai stuosteja Gunta, tys bys drusku klusuoks kai citim godim. Iz leluos skatuvis kuops grupys „Afterdream”, „Dabasu Durovys” jaunajā sastuovā, „D-Light”, „Green Novice”  un piec ilga, ilga klusiešonys laika spielies popularuo Daugavpiļs grupa „Metrs”, jī dzīduos i latgaliski. Visim nūteikti patiks Eriņu-Vorkaļu saime. Iz Leiksnu atbrauks pavysam jauni naradzāti – grupa „Krampis”.

Nakts koncerts nūtiks bez krāslim, tai, lai visi var izadoncuot, saceja Gunta.

Obim koncertim pa vydu visi dadzynuos lelū svātku guņkuri, nūsaklauseis gostūs atbraukušū itaļu jaunīšu prīšknasumus i pīsadaleis Latgolys Studentu centra aktivitatēs.

Vysu dīnu Leiksnys kulturys nomā piec tuo vadeituojis Silvejis īsacejuma varies apsavērt naujenītis Vinetys Gaileitis foto-ilustraceju izstuodi „Cylvāks nav, čāms nav, sagiut navar”. Struoduos amatnīku un lauksaimnīku tiergs un bārnu atrakcejis.

Da reita gailim dančus spielies popularo balu grupa „Ginc&Es”, un, kab gaili nasuoktu dzīduot agruok par reita pīcim, tod leiksnīši pošus agreimūs spuornuotūs dzīduotuojus nūglobuos klāva dziļuokajā styurī.

Klausietuoji varies laimiet latgalīšu grupu un solistu īraksteitūs muzykys skrytuļus, kurus festivalam nūsponsoreja Latgolys Producentu grupa, un Latgolys Studentu centra izdūtuos gruomotys.

Kai poša Gunta īspies nūdoncuot Leiksnys „Daugaveņā” un vāluok koordinēt, lai grupys laiceigai uzkuoptu iz skatuvis? Gunta saceja, ka īspies vysu, jei tak ari ir leiksnīte.

Daži jau vaicova, kam festivalā nabyus zynomūs grupu „Borowa MC”, „Bez PVN” i cytu. Kai skaidrova Gunta, vosora ir eisa, bet pasuokumu ir daudz, deļ tuo vairuoku zynomūs grupu lideri tymā laikā reikoj voi pīsadola cytu nūvodu svātkūs. Grupu „Borowa MC” puorstuovēs Sovvaļnīks un Guntra Kuzmina ar sovu grupu „Rudiņs Steigys”.

„Myusim prīks, ka „Muzykys Skrytuli” atbolsta i „Latgolys Laiks”,, „Latgolys Radeja” i portals „LaKuGa.LV”, paļdis jim,” saceja Gunta.

Daudzi jau ir saciejuš, ka „Muzykys Skrytuļs” ir pouraudzs Daugavpiļs nūvoda rūbežys un ir klivs par Latgolys vierteibu. Tūmār Gunta ir puorlīcynuota, ka i nuokamūs godus leiksnīši paturēs organizatora tīseibys un festivals nūtiks Leiksnā, par tū ka iz Leiksnu nav gryutai atbraukt ni reidzinīkim, ni rēzeknīšim un ludzānīšim.

Lai ari cytus īdrūšynuotu dareit trokai lobys lītys, Gunta izstuosteja, ka dažim cylvākim vajag sasajamt reikuot koč kū, un, ka tu ziņ, ka tys patiks tev un tovim draugim, tod nūteik taids kai savīnuojums, leidzeigi kai elektreibā – visi vadeni kūpā un tod pasaruoda gaisma.

„Gon klauseituojim, gon reikuotuojim „Muzykys Skrytulī” vieleju izbaudeit kūpā byušonys prīku,” saceja Gunta Mežule.

Egita Tereze Jonāne


Komentari

Kalenders

Dec
1
Svā
16:00 Literari muzykals koncertizvadum... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Literari muzykals koncertizvadum... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Dec 1 @ 16:00 – 17:30
Pasuokumu serejis “Mūzika un vārds” nūslādzūšais pasuokums, kurā literari-muzykalā koncertizvadumā sasatiks dzīduotuoja Ieva Parša, literate Ilze Sperga i pianists Rihards Plešanovs. Izvadumā prozys teksti meisīs ar Rutys Paideris, Jura Kulakova, Imanta Zemzara, Ievys Paršys, Alisis[...]