Laikroksts “Latgales Laiks” publiciejs plašuoku rokstu par kinu “Latgolys laikadečs” – pīduovuojam tū nūskaiteit:

Kina „Latgolys laikadečs” turpynoj izīt tautuos

Daudzvīt Latgolā ir radzāta kina „Latgolys laikadečs”, tuos autori ir rēzeknīši, dzejneica Anna Rancāne un režisors Edgars Blinovs.

Anna Rancāne pastuosteja, ka kinys ideja roduos Edgaram, jis īsaisteja i Annu. Deļ kam jei pīkryta? „Beja inceresnai struoduot jaunā projektā, kūpā ar jaunim cylvākim, deļ tuo ka da šam ir bejs juoroksta tikai scenarejs dokumentalai kinai voi videoklipim. Bet tymā laikā ari sasagadeja vysaidys klopotys dzeivē, leidz ar tū kinys scenarejs tyka austs kai eists lupotu dečeits, pa gabaleņam, ar vyss nu dzeivis,” „Latgolys Laikam” izstuosteja dzejneica.

Nu suokuma autori dūmova, ka vajag raksteit scenareju, pamatā jemūt kaidys izdūmuotys dzymtys stuostu. Ite jau ari izdūmuots, bet pamats ir vīns – Klīdzieja dorbs, juo genialais stuosts par Benediktu un juo mīlesteibu, par zalta kristeņu, par atsasaceišonu un uzupuriešonu.

Sovukuort Anna Rancāne raudzeja izdūmuot, kas nūtyka piec tam, jo Klīdzieja stuosts beidzās ar kuozom, bet kinys stuosts praktiski tod tik suoknās. Bet Latgolys viesturis realejis pošys īguoja kinai vydā – i škola, i ticeiba, i gavieņs, i īšona kolpu dorbūs. Piec tam izaruodeja, cik tys vyss ir aktuali ari myusu dīnuos. Anna atsazyna: „Ir vīna vīta kinā, kuru navaru apsavērt bez osoru – kai Latgolys puiši puormat krystu, pajam veikšeiti ar manteņom un īt pa solys ceļu svešumā, peļneit maizi. Kas tān ir pasamaines?

Krystu mož namat, a taipat muotis voi babys puorkrysta, ceļā laizdamys…

Dzāruoju sīvys liktiņs, pacīteiga sova krysta nesšona, kai tū uzlīkn katuoļu Bazneica – ari. Cik nalaimu un bādu deļ tuo, lai Dīvs pīdūd!” Laika beja moz, dorbi beja juosasteidz, ari deļ naudys tryukuma, un tai saīt, kai saceja Anna Rancāne, ka dorbā ir puors naprecizitatis un klaidys, bet tys nabeja nūteicūšais. Filmiešona parostai beja sastdinēs, svātdīnēs. Cylvāki struodova ar taidu prīcu i entuziasmu, nazy voi Holivudā par lelu naudu taidu var nūpierkt! Anna soka, ka navar, jo ite ir Latgola.

Aktīrus atlaseja Edgars Blinovs, un ir dažys fantastiskys veiksmis – Veronika (Leila Rasima), Jezups (Ainars Svelpe), ari Benedikta (Ingars Gusāns) smeļdze un ocu skatīņs. Ari epizodēs ir īsaisteiti daudzi talanti — Ilmars Dreļs, Daiņs Platacis, Aldis Leidums, Andris Ušpeļs, Aleksandrs Špundzāns. I Gunara Igauņa lobuo muzika!

Kinai vēļ vīns mierkis beja – otkon īvest tautā pīmierstū dzīsmi „Bryunaceite”, kuru Anna Rancāne pyrmū reizi dzierdeja, kod tū dzīdova dzejnīks Andris Vējāns.

Kaidys ir skateituoju atsauksmis? Anna Rancāne soka, ka tuos, kas jai saceitys, ir lobys, ir nūruodeits ari iz klaidom, kurom autori pīkreit. Laikam tī, kurim cīš napateik, un ari profesionali, klusej. Starp cytu, kinys autori palyudze, lai veiskups Juoņs Buļs nūtur svātu Misi par tuos veiksmeigu pabeigšonu, i nanūžāloj tuo.

Kinu „Latgolys laikadečs” var pasyuteit caur režisoru Edgaru Bļinovu. „Grybātu tik teišam, lai kinu nūsaver vaira cylvāku. Ir redzejuši ari Vidzemē i Kūrzemē, iz Talsim aizvežu, nu tīnis pagaidam atsauksmis nav. Mož nasaprota volūdys,” saceja A.Rancāne.

Voi dzejneicai ir pruotā jauni dorbi? Ir plani un ari konkreti pīduovojumi teiši kinodokumentalistikys jūmā. Kinys autori jūkoj, ka vajadzātu turpynojumu ari „Latgolys laikadečam”, bet pagaidam atviļks elpu, pi tam visim jau tī maizis dorbi aizjem leluokū dali dīnys.

A.Rancāne pastuosteja: „Ka Dīvs dūs un ļaus – mož ituo goda beiguos beidzūt par ilgim godim byus jauna gruomota.”

Dīvamžāļ, naizadeve sasazynuot ar Edgaru Blinovu, lai uzzynuotu juo vīdūkli par padareitū. Tumār publiskojam juo telefona numuri (26128599), pa tū var pīsaceit kinys „Latgolys laikadečs” pirmizrudi sovā pogostā voi piļsātā.

ZYNUOŠONAI

Kinu „Latgolys laikadečs” veidova:

• režisors Edgars Blinovs,

• scenareja autore Anna Rancāne,

• muzykys autors Gunars Igauņs un kapela „Dziga”,

• operators Māris Justs,

• skaņu režisors Jānis Litavnīks,

• montāžys operatori Artis Vītols un Vitālijs Dudarenoks,

• montažys režisors Sergejs Čakāns.