Latgalīši meklej atbiļdis iz vaicuojumu: kas ir „valūdys paveids”?

Atbolst latgalīšu volūdu ar sovu parokstu: http://manabalss.lv/i/141

Niu latgalīšu volūda Vaļsts volūdys lykumā nūsaukta par “latvīšu volūdys paveidu”. Itais formulejums ir tik naskaidrys, ka tam ir vairuoki, ari piļneigi preteji, skaidruojumi kai volūdnīku, tai ari juristu vydā. Nu 2000.gods, kod volūdys lykums apstyprynuots tagadejā redakcejā, Latgolys sabīdriskuos organizacejis ituo lykuma normu vairuokys reizes ir montovuši, kab paruodeitu latgalīšu volūdu kai vaļsts volūdys dali, bet 2009.godā Augstuokuos tīsys Senats pagive pījimt lāmumu, kurā skaidroj, ka latgalīšu volūda škirama nu jiedzīņa „latvīšu volūda”, deļ tam faktiski tei ir skaitama par svešvolūdu poša sovā vaļstī.

Niu Latvejis pamata dzeivuotuoju lelys dalis dzymtuo volūda de facto ir “nikas” i tai nav nikaidu formalu tīseibu. Itū vaicuojumu latgalīši ir vairuokys reizes cāluši dīnys gaismā, bet ni Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis (IZM) īriedni, ni politiki nav gribiejuši meklēt rysynuojumu. 2010.gods majī ministru prezidents uzdeve IZM vadeibā sataiseit dorba grupu i sagatavēt prīšklykumu jauna normativuo akta veidā – ministreja itū dorbu jūprūjom kavej atsarunojūt ar puoruok lelū aizjimteibu.

Īspiejams ari IZM gaida tautys skaiteišonys rezuļtatu apkūpuojumu, kab izviertātu, cik nūpītnys ir itais vaicuojums – vysleidz naivi byutu guoduot, ka itei sanuokuo latvīšu volūdys forma jau byutu izgaisuse i atstuojama bez īviereibys.

Jemūt vārā Latgolys dzeivuotuoju skaita katastrofalū samazynojumu pādejūs godu laikā, itais vaicuojums beidzūt juoīlīkn politiķu dīnys kuorteibā i vīnreiz juosakuortoj, ka na cytaižuok, tod vysmoz daškierūt latgalīšu volūdai regionaluos volūdys statusu, kai tys leidzeigūs gadīņūs ir dareits cytuos Eiropys Savīneibys vaļstīs (Spanejā – kataloņu, Pūlejā – kašubu i c.).

Juoatguodynoj, ka 1917. godā Latgola pījēme lāmumu kūpeigi ar Vydzemi i Kurzemi dybynuot Latvejis vaļsti, pi nosacejuma, ka tuos kulturys, volūdys i religiskuo savpateiba tiks cīneita i nūsorguota. Nu 1934.goda latgalīšu volūda atsarūn uorpus oficialuos sazinis – tai nav nikaida oficiala statusa. Ari tagad, 20 godus piec naatkareibys atgiušonys, Latvejā tai ir mozuok tīseibu, kai mozuokumtauteibu volūdom.

Parokstu vuokšonys akceju portalā manabalss.lv atbolsta bīdreiba „Latgolys Saeima”.

Komentari

Kalenders

Jan
8
Tre
18:00 Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Jan 8 @ 18:00 – 20:00
Andris Keišs: “Jau divdesmit ostoitū godu es i iz skotivis, i kameru prīškā izdzeivoju svešys dzeivis. Tys aizjam lelu daļu munys dzeivis. Ka vokorūs, izruožu laikā, tuos svešuos dzeivis teik dzeivuotys, tod nu reitu mieginuojumūs[...]
Jan
9
Cat
18:30 Izruode “Melnais piens/2024” @ Jaunais Reigys teatris
Izruode “Melnais piens/2024” @ Jaunais Reigys teatris
Jan 9 @ 18:30 – 20:15
Paguojuši 15 godi, kai JRT roduos izruode “Melnais piens”. Itei izruode paruoda, ka teatram nav obligati vysod juobyut baļsteitam iz destrukceju i konfliktim. Tys var byut ari par harmoneju i skaistumu, koč i skumeigu. Vizuali[...]
Jan
10
Pīk
15:00 Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jan 10 @ 15:00 – 16:30
Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē nu 2025. gods 10. janvara byus apsaverama izstuode “Robežu difūzija” ar ostoņu muokslinīku dorbu izlasi nu Rotko muzeja gleznīceibys kolekcejis. Laikā, kod teik puorsavārtys muzeju funkcejis i puorvārtāts muzeju kruojumūs asūšais[...]