Itūgod īvārojamais Latgolys kulturys darbinīks, gruomotu izdeviejs, Treju zvaigžnu ordeņa kavalers Juoņs Cybuļskis svynātu sovu 100 godu jubileju. Aizgojs tymā saulē 1997. godā, nu juo dzimšonys dīnā jū atsareceja ari Viļakys pusē – taišni struodojūt par školuotuoju Abrenis apriņča školuos, 20. godu symta 30.tajūs godūs, suocās Juoņa Cybuļska darbeiba Latgolys kulturā.

.

.

.

Latgolys Regionaluos televizejis sižets par atceris pasuocīni Viļakā

„Muoti Latgolu pazeistu caur sovu muoti, kod es runoju par sovu muoti, es runoju ari par muoti Latgolu.” (J. Cybuļskis.)

Juoņs Cybuļskis (1911-1997)

Pseidonimi: J. Sylmalīts, J. Sylmaļs, J. Buļskis

Andriva Jūrdža unuks, dzims 1911. goda 19. oktobrī Nautrānu pogosta Dekteru cīmā kai jaunuokuo atzola pīcu bārnu saimē. Vuicejīs Liuzinīku četrklaseigajā i Nautrānu sešklaseigajā pamatškolā, vāluok – Aglyunys gimnazejā.

30. godu suokumā dzeivis ceļš jū nūvede iz Viļaku, kur J. Cybuļskis struoduoja par ticeibys vuiceibys školuotuoju vairuokuos školuos. Jau gimnazejis godūs jis suoka sasadorbuot ar latgalīšu presis izdavumim „Zīdūnis”, „Latgolas Vōrds” i. c., sasadraudzēja ar literatim Viktoru Skuju, Albertu Lobreiteņu, Vladislavu Luoci. Kūpā ar Franci Kokoreviču Viļakā atdareja gruomotu i rokstamlītu veikalu.

30. godu ūtrajā pusī, Ulmaņa laiku latgalīšu drukys aizlīguma laikā, Juoņs Cybuļskis kūpā ar Vladislavu Luoci dabuoja atļuovi 5 gruomotu īspīšonai latgalīšu volūdā. Par tū dasaguoja škiertīs nu divom dzeda gruomotom, par kurom vaļsts biblioteka samoksuoja 400 latu.

Kara godi J. Cybuļski īruove dryumā dzeivis virpulī, kas lyka dūtīs biegļu gaituos iz Kūrzemi i izcīst ari izsyutejumu. 1955. godā jis atsagrīze Latvejā, tyka reabilitāts i īsastuoja dorbā fabrikā. Sekojūt sovys sirds aicynuojumam, J. Cybuļskis otkon naatlaideigi givuos pi 30. godūs īsuoktuo dorba – Latgolys kulturviesturis pieteišonys i tuos vierteibu saglobuošonys.

Piec īpasazeišonys ar profesoru Juoni Lopu J. Cybuļskis aizsuoka latgalīšu-krīvu vuordneicys sastuodeišonu. Vuocūt materialus vuordneicai, jis kuojom apstaiguoja daudzus nūvodus Latgolā. Dīmžāl latgalīšu-krīvu vuordneicu izdūt naizadeve.

Cybuļska savuoktī materiali i atminis par dzeda Andriva Jūrdža dzeivi nūderēja kai lobs pamats Alekseja Apeiņa, Inārys Klekeris i Lilejis Limanis dorbam „Raksteituojs nu Nautrānim”.

. Cybuļskis ir sakuortuojs Aglyunys Dīvmuotei veļteitu dzeivuļu albumu „Monstra te esse Matrem” („Ruodi, ka esi muote”), kas 1980. godā tyka izduovynuots pāvestam Juoņam Puovulam II. Lobuokī J. Cybuļska dorbi sakūpuoti izlasī „Myuža dīnys, myuža dūmys”, kū 1995. godā laide klajā Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba.

Myužeibā J. Cybuļskis aizguoja 1997. goda 3. janvarī, apglobuots Ulbrokys kopūs Reigā.

Biografeja nu Rēzeknis Centraluos bibliotekys materialim

Vēļ par Juoni Cybuļski var puorskaiteit Bolvu nūvoda centraluos bibliotekys Nūvodpietnīceibys datu bazē

Atceris pasuocīnis Viļakā (kartenis nu Viļakys bibliotekys arhiva)