Emileja Platere (1806 Viļņā – 1831 Justinavā), kuru pūli, leitovīši, ari boltkrīvi sauc par nacionalū varūni, sovys nagaruos dzeivis leluokū daļu – 16 godus – ir pavadejuse Leiksnā pi radinīku Plateru-Zyberku, kur juos muote apsamete iz dzeivi piec škieršonuos nu veira. Leiksnā Emilejis personeiba veidojās gon rodu saimis pūļu nacionalūs ideju, gon skaiteitūs gruomotu (seviški par Žannu d’Arku i Mickeviča poemys par varūneigū leitovīti Gražynu, ceineituoju pret vuocu bruninīkim) īspaidā, jū sajiusmynoj ari stuosts par grekīti Laskarinu Bubulinu, kurei karoj pret turkim. Originalvolūdā teik skaiteiti Gētis i Šillera dorbi, cyti Vokoru Eiropys autori. Jaunkuņdze apgiust klavīru spēli, zeimej, pīsadola svineibuos, partū ka Plateru-Zyberku muižā ir atteisteita savīseiguo dzeive, jūs saimē ir 13 bārnu. Leiksnā Emileja atkluoj dobys skaistumu, kūpā ar bruolānim na tikai vuicuos privatškoluotuoja vadeibā (jai labi pasadūd matematika i viesture), bet apgiust ari šaušonu, zūbynu ceiņu, juoj ar zyrgim.

Jei nav uoreji skaista, bet simpatisku jū dora dzeiveigums i boguotais jiutu pasauļs. Vīnam krīvu generalam (cytūs olūtūs – inžineram), kurs lyudz juos rūku, Plateris jaunkuņdze atsoka deļtuo, ka ir pūlīte, bet jis krīvs. 1829. godā kūpā ar muoti jei apmeklej Varšavu, kur dzierd par nacionali dūmuojūšūs pūļu apcītynuošonu i izsyuteišonu. Iz cyta gods mierst muote i Emileja sovys dzeivis mierki atrūn ceiņā par pūļu atsabreivuošonu nu cariskuos Krīvejis. Kod 1830. goda novembrī suocās sasaceļšona, jei organizej sovus bruolinīkus, cytus leidzeigi dūmojūšūs, ari pazinis – Daugpiļa kara školys kadetus, kuri paleidz kaļt planus, kai ījimt Daugpiļa cītūksni, kas ir svareigs krīvu atbolsta punkts. Dīvamžāļ – cītūksnī īsarūn papyldspāki, kadeti teik puorsyuteiti vuiceibom školuos dziļuok Krīvejis teritorejā. Emileja dūdās iz Leitovu, kur (īspiejams) Viļņā sasateik ar centraluos sasaceļšonys komitejis lūceklim.

Palykuse pi sovys rodnis Leitovā, 1831. goda marta beiguos jei aicynoj Dusetu apleicīnis dzeivuotuojus ceiņai. Tautys atmiņā dzeivs palics stuosts, kai jei, nūgrīzuse motus, apvylkuse veirīšu drēbis, runoj pi bazneicys piec Sv. Misis. Tamā dīnā karuotuoju pulkā pīsasoka ap 400 strieļnīku i kavaleristu, ari vairuoki symti izkaptnīku (nu pūļu kosynierzy) – zemnīku, bruņuojušūs ar izkaptim, kas īsītys kuotā kai durkli. Apsavīnuojuši ar cytim karuotuojim, vāluok ari ar pūļu armejis vīneibom, jī sviņ uzvaru pi Zarasim, Vylkomirys, Kaunis i cytur. Emileja Platere palīk par uzticeibys, drūsmis i veiriškeibys simbolu. Kaidā kaujā jei teik īvaiņuota. Kod pūļu karuotuoji sasadola 3 daļuos, jei palīk pi generala Hlopovska, kuram tic, bet dreiži viņ teik zynoms, ka juo karaspāka daļa atsakuop iz Pryuseju. Emileja itamā saredz nūdeveibu i nabāg jim leidza. Jei kūpā ar dūmubīdrim ir sarunuojuse tikt Pūlejā, lai dasavīnuotu tīnis dumpinīkim. Pūlejis pīrūbežā Seinu rajonā piec 11 ceļā pavadeitu dīnu Emileja, kurei vēļ nav eisti izaveseļuojuse nu īvaiņuojuma, ir tik pīkususe, ka zaudej samaņu. Bīdri jū pamat vīnā sātā, kur jei spīsta globuotīs zam sveša uzvuorda. Atlobuse jei palīk par školuotuoju Ablomoviču saimē, kur vysi jū īmīļoj. Par tū, ka sasaceļšona cītuse naveiksmi, jei dazynoj kaidu laiku piec tuo, kod tys jau nūtics. Tī, kuri Emileju Plateri pazyna, ir puorlīcynuoti, ka jei aizguoja myužeibā na nu īvaiņuojuma voi leluos fiziskuos puorpyulis, bet gon nu dvieselis suopu par tū, ka breiveibys ceiņa tyka apspīsta. Juos nuove 1831. goda 23. decembrī it kai simbolizej ari sasaceļšonys beigys.

Stuosti par Emileju puorauga legenduos i fantazejuos, par jū tyka sacarāti romani, lugys, dzejūli, Parizē tyka īstudāta izruode, tyka gleznuoti juos portreti, juos vuordā nūsauktys īlys daudzuos Pūlejis piļsātuos, ari školys. Šūgod paīt 205 godi nu Emilejis Plateris dzimšonys i 180 godu nu nuovis, bet juos vuords Pūlejā teik mynāts sūpluok svātuos Jadvigys, Marijis Skladovskys-Kirī i cytu īvārojamu kulturys i sabīdryskūs darbineicu vuordim, aplīcynojūt, ka jei ir izapeļnejuse tautys mīlesteibu i apbreinu paaudžu paaudzēs. Leiksnys parkā jai īreikuota pīminis styga. Pogosta bibliotekys nūvodpietnīceibys ustobā ir ari jai veļteits styureits, bet vysā vysumā myusu zemē jū pazeist nadaudzi. Emileja bīži ir braukuojuse iz Vitebsku, kur iņteresiejusēs par boltkrīvu tautysdzīsmem, raudzejuse juos atdarynuot dzejā, moksuojuse par dzīšmu vuokšonu i pīsyuteišonu, taipat jei vuicejusēs i doncuojuse boltkrīvu tautys daņčus. Myusu sābri boltkrīvi jū sauc par sovys atmūdys prīkšviestnesi. Cik tuoli voi tyvi jai ir bejuši Latgolys latvīši, myusim ir gryuts pasaceit, bet tim, kuri jū pazeist, Emileja Platere ir breiveibys ilgu i uzticeibys idejai simbols.

Muosa Klara

Par E. Plateri var skaiteit Żaryn M. Emilia Plater. Warszawa: DiG, 1998.

Karteņos:  auškejuo – Anonims 19. g. s. dorbs. Emileja Platere

Zamuok – Jans Rozens. Emileja Platere voda sasaceļšonys daleibnīkus. 1831