Dzims 1896. goda 30. novembrī Sylajuoņu pogosta Šembeļu cīmā, mirs 1973. goda 29. novembrī i paglobuots Feimaņu kopūs. Eistais vuords Andrivs Povulāns-Kraskevičs.

Leidzeigi kai ir sataiseits Latvejis kulturys kanons, ar latgalīšu kulturā taids ir īspiejams. Taidā gadīnī ak jau keramiks Andrejs Paulāns byutu vīna nu Latgolys kulturys personeibom, kas juozyna kotram. Var diskutēt, cik taida Latgolys keramika myusu dīnuos ir autentiska i cik jei ir baroka kulturys atbluozme zemnīku muokslā. Tok skaidrys, ka taišni tai sauktuos Sylajuoņu keramiķu grupys: Polikarpa Vilcāna, Polikarpa Čerņavska i poša Andreja Paulāna īdybynuotais Latgolys dekorativuos pūdnīceibys stils i sataiseitī vāžu i svečturu pamattipi ir tys, ar kū saprūtom vuordus “Latgolys keramika”.

Deļtuo šudiņ, Andrejdīnā, par vīnu nu Andrejim — Andreju Paulānu, kas cyta storpā šudiņ palyktu 135 godus vacs, koč gryuts jau pasaceit “palyktu”, ka runa par tik cīnejamu vacumu. Taitod runa ir par cylvāku, kas dzims aizpaguojušajā godu symtā i Latvejis i pasauļa kulturā Latgolys vuordu ness i turpynoj nest jau gondreiž symtu godu. Pyrmū medaļu par sovim dorbim jis ir īgivs jau tuolajā 1936. godā, juo dorbi ir saglobuoti i apsaverami na tikai Latvejis muzejūs, taipoš jī globojās i Sevrā, Dublinā, Ženevā, kai ari daudzuos kolekcejuos pasaulī.

Nadaudz par nūpalnim: 1937. godā Paulāna keramika ir īgivuse Sudobra medaļu 1. Latvejis daiļamatnīceibys izstuodē Reigā, Sudobra medaļu Zemgalis izstuodē Jelgovā, Zalta medaļu i diplomu Storptautiskajā muokslys i tehnikys izstuodē Parizē, 1938. godā sekoj Atzineibys roksts Storptautiskajā amatnīceibys izstuodē Berlinē, a 1940. godā Zalta medaļa Latgolys izstuodē Daugovpilī. Sovetskajā laikā juo vuords napagaist — 1957. godā Paulāns teik pījimts Muokslinīku savīneibā, juo dorbi otkon pīsadola izstuodēs: Leipcigā, Ženevā, Ņujorkā, Havanā, Moskovā, Monrealā. Sareikuotys ari vairuokys personalizstuodis Reigā, Preiļūs, Rēzeknē, Ludzā.

Koč stuosts varēja byut pavysam cytaids, ka na I Pasauļa kara i jimā sabūjuotys veseleibys. Pūdus taiseja i juo tāvs Izidors, kas taisejs šmukus i iztureigus muola traukus saimisteibai, i juo div tāvabruoli, ari pats Andrejs Paulāns, vēļ mozs puika byudams, paleidzēja tāvam pi dorba, meiceja muolu, pamozom īsavuiceja omotu. Atsagrīzs nu kara, kurā tyka īvaiņuots i atzeits dīnastei par nadereigu, Paulāns pūdnīceibai pīsavierš jau nūpītnai — izceļ sātu, īreikoj darbneicu i cepli.

Latgolys keramika pīdzeivoj vairuokus apleicejūs i vaļsts interesis pīauguma i gaisuma pūsmus: piec 1926. goda Pīminekļu vaļdis etnografiskuos ekspedicejis aug pīprasejums i interese par Latgolys keramikys izstruoduojumim, 30. godūs pasaruoda īspiejis pīsadaleit i Latvejis, i Storptautiskuos izstuodēs, giustūt panuokumus. Piec tuo 40.-50. godi ir gryuts laiks — sovetskuo vara rauga likvidēt sātys ražuošonu, individualū amatnīceibu i zemnīceibu. Keramiķus aplīk ar miļzeigim nūdūklim, kab daspīstu īsastuot kolhozā, 1947. godā tī ir pat 15 tyukstūšys rubļu godā. Suoc apraksteit lūpus, aizzeimūguot darbneicys. Andrejs Paulāns suoc struoduot par kolhoza pūdnīku — poša materiali i dorbs, a puse īnuokumu kolhozam — pamatā taisa saimisteibys traukus. Tikai 50. godu beiguos keramika otkon teik atzeita par muokslu, Paulāna dorbi teik izstuodeit izstuodēs Latvejā i pasaulī.

Nu 1981. goda teik pīškierta A. Paulāna medaļa i diploms par davumu Latgolys keramikā. 1999. godā tyka atjaunuota A. Paulāna memorialuo darbneica Raiņa literaturys i muokslys muzeja filialē Jasmuižā. Juo vuordā nūsaukta tautys lītišķuos muokslys studeja Rēzeknē.

Kai sacejs literats i kulturys darbinīks Voldemars Kalpeņš: “Kas latvīšu literaturai Raiņs i Blaumaņs, kas latvīšu teatram Smiļgis i Antmaņs-Brīdeits, tys latvīšu tautys muokslai Andrejs Paulāns.”

Informacejis olūti:
Paulāns Andrejs. Latgales kultūras darbinieki 2. – R., 2008.
Preiļu bibliotekys sātyslopa

Rokstu sagatavuoja Ilze Sperga.

Svečtura, vāzis i sviļpaunīka kartenis nu Nacionaluo muzeju kruojuma kūpkataloga.

Andreja Paulāna karteņa nu žurnala “Jaunā Gaita” 1971. goda reportažys. Foto autors L. Balodis.