Snīga ailenis I
Bronislava Martuževa
Loba beja vasareņa, saulis nažāluoja,
Opolom laseitem madu tacynuoja.
Loba beja vasareņa, tik viņ na da gola:
Izmiercēja, salauzeja, — mīžu nav deļ ola.
Jau Mārteņu budynuoju, kam nacēle tyltu.
Aizguoduoju maizis cept, — nava rudzu myltu.
Voi ap Katri, voi Andryvu snīga sagaideisim?
Ēssim maizi, svešu captu, sovys natierēsim.
Zvaigzne zīmys dabasūs leita nūmozguota.
Eimu svātkim eglis cierstu — nūmyuk ciervs nu kuota.
– Ej, muos, nabādoj, puordzeivuosim vysu! –
Augusts Egluojs
Maņ šudiņ vokors tymsi zyls aiz lūga…
Maņ šudiņ vokors tymsi zyls aiz lūga,
Un tymsi zyls ap mani sapņu lūks –
Bet kur gon Jius, aiz kura tuoluo lūga,
Voi nūsalīc par Jums šys zīdūšs sapņu kūks?
Es zynu, tuoli Jius nu mane asat –
Ir zīma, sormys pylnais syls –
Un tūmār, sveicīni maņ klusu šudiņ nasat;
Par dzeivi palākū kod atviz sapņu piļs.
Seņ vuordu skanis vuojis, lai tū teiktu,
Kū kaidreiz izjiut kotrys byutnis sirds,
Kū puče atsaverūt saulei teiktu,
Kod rosys sudobrs vēļ tai puori mirdz?
Maņ šudiņ vokors tymsi zyls aiz lūga,
Un tymsi zyls ap mani sapņu lūks, —
Bet kur gon Jius, aiz kaida tuoluo lūga,
Voi nūsalīc par Jums šys zīdūšs sapņu kūks?
*
Marta Skuja
Kreit snīgs
Kreit snīgs,
Tik dzidri lāns, tik līgs,
Bez namīra un steigys
Kreit snīgs.
Tu nuoc.
Pa boltom lejom klusi nuoc,
Un dvēsele saņ kai kūkļu steigys. –
Tu nuoc.
Tu ej
Aiz boltom syla ānom ej,
Un acīs atmirdz saulis seikys.
Tu ej.
Kreit snīgs.
Tik gurdi lāns, tik līgs,
Kreit snīgs.
Kartenis: Rekova 2010. goda zīmā.
Autore: Edeite Husare