12. decembrī Latvejis Zynuotņu akademejā storp Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta itymā godā izdūtūs gruomotu atvieršonys svātkim, skanūt Timofejevkys dzīsmem, tyka prezentēts ari boguoteigs i saistūšs rokstu kruojums “Latvieši latviešu acīm: Sibīrija. Timofejevka”. Timofejevka ir cīms, kū 19. godu symtā Vengerevys rajonā dibynuojuši izceļuotuoji nu Vitebskys gubernis, golvonūkuort nu Ludzys apriņča. Rokstu kruojums tops pasasokūt divejom ekspedicejom – 2004. i 2006. godā, kas nūtykušs Janīnys Kurseitis vadeibā.

Kruojumu īvoda vyspuoreiga rakstura informaceja par izceļuošonu iz Sibiri, tuoļuok rokstūs atspūguļuotys dažaidys ar cīmu saisteitys temys – volūdys situaceja, iešonys i golda tradicejis, statistikys viests par cīmu, izpieteiti vītvuordi, kai ari dūts īskots timofejevkīšu svātku dīnu nūrisēs i.c., nu kruojuma beiguos skaiteituojs var īsapazeit ar Annys Stafeckys sastateitū Timofejevkys sovpateiguos leksikys i Sanda Laimis sastateitū vītu folklorys vuordineicu. Rokstu kruojumu breineigi ilustrej pošu pietnīku izjimtuos cīma īdzeivuotuoju kartenis i kruojuma sastateituoja Aigara Lielbārža sataiseitais audiovizualais dalykums DVD formatā, kurā ir na viņ kinys “Vera i Juoņs Luoči” i “Sibīrija. Timofejevka”, nu ari vierteigi gareiguos muzykys paraugi.

Prezentacejis pasuocīnī demografs Ilmārs Mežs, izasokūt par itū kruojumu, izsaceja vielejumu/īsacejumu, ka byutum skaiški izdūt itaidu dorbu par vysim latvīšu cīmim Sibirī, deļtuo ka tī paruoda, kas mes bejom i kas mes asom. Īspiejams, kas mes ari byusim, ka naapsastuos latvīšu izceļuošona ari myusdīnuos, koč ari pavysam iz cytom vaļstim.

Ka nav idejis, kū izduovynuot kaidam sev meilam cylvākam Zīmyssvātkūs, tod itei nūteikti byus vierteiga i interesanta duovona. I ka Tev ari nav idejis, kai Zīmyssvātkūs zeilēt, ci tiksi pi loba veira, tod skaiti, kū soka Timofejevkys īdzeivuotuoja Vera Luocs: “Staiguo iz upi nakti iudiņa, iz prorubku. Jesli īsi nu ups, kas bļaukuos, ci runuos, nalobs byus puiss. A jesli iudiņa prasies, to pjanica byus puiss.”

Vaira par gruomotu verīs ITE

Sagataveja: Kristīne Pokratnīce