Šudiņ ir Zīmys saulgrīži, kod dīna ir vysu eisuokuo, nu nakts garuokuo i piec ituos dīnys nakts paliks arviņ eisuokys, bet dīnys garuokys. Tai kai daudzys Zīmys saulgrīžu i Zīmyssvātku tradicejis ar laiku ir saplyudušs, tod šudiņ svātku gaideišona taidā tradicionali folkloriskā gorā ar tautys dzīsmem.

LaKuGa skaiteituoju viereibai Dainu škapī atrūnomuos latgalīšu tautys dzīsmis par Zīmyssvātkim i čyguonūs īšonu. Latgolā nu Zīmyssvātku (cytūs olūtūs nu Muorteņa dīnys ci Jaungoda) guoja čyguonūs ci kaļadnīkūs i tai turpynuoja leidz Zvaigznis dīnai 6. janvarī (cytur Latvejā čyguonūs guoja leidz Lendīņu Leluo gavieņa suokumam).  Teicieji par čyguonim  stuosta: “Tī nabeja eistī čyguoni, kas Zīmyssvātkūs guoja “čygonūs”, tī beja imitētī čyguoni, kas beja maskējušīs par čyguonim i atdarynuoja vysys čyguonu duovonu izpraseišonys izdareibym nu sātys saiminecom:  ar doncuošonu i ar vysaidu jūku taiseišonu. Golvonuo čyguonu praseiba beja ols, voi brandveina padzeršona.”

*

Zīmyssvātku dzīsmis

Atīdami Zīmas svātki
Atnes lelu dasu kuli.
Puišim dasu nadūsim,
Puiši vepru nabaruoja.

/Ludzys apr./

Atíīami Zīmas svātki,
Kū jī loba atnasuši?
Klāvā raibu raibaleņu,
Stallī lobu kumeleņu.

/Ludzys apr./

Lauzit skolu, pyutit guni,
Laidit Dīvu ustobā!
Dīveņš stuov aiz vuorteņu
Nūsveidušu kumēleņu;
Eite, muni duordzi kolpi,
Laidit stallī kumēleņu.

/Daugpiļs (Dvinskys) apr. Aulejis draudze/

Zīmas svātku reiteņā
Aptecēju gūvu klāvu;
Redzu gūteņu dzymušu
Zelteitīm radzenīm,
Zelteitīm radzenīm,
Sudabreņa nadzenīm.

/Ludzys apr./

*

Taisuos īt čyguonūs

Leli, mozi čyguoneni,
Maucītēs kurpeitēs:
Šei dīneņa, šei naksneņa
Ejamuo, takamuo.

Čyguonūs laizdamuos,
Valku garu kažučeņu:
Jau es poša labi zynu,
Kuodys dīnys čygonam.

/Leivuoni/

*

Apdzīduošona, kotrs daboj sovu tīsu

Atīt svātki treis buoleni,
Zyrgi līsi, puiši tukli,
Zyrgi līsi, nabaruoti,
Puiši tukli, olu dzer.

/ Rēzeknis apg. Sakstagols/

Troka buoba pīdzāruse,
Syuta suni lyuku plāstu.
Īt suneits rauduodams,
Asarenis slauceidams.

/Leiksna/

*

Čyguoni izalyudz ci nūzūg gon ādamys lītys, gon driebu gobolus

Saguojušas kaladneicas,
Prosa boltu vylnuoneišu.
Maņ pošai muosys auga
Vylnuoneišu nosuotuojis.

/Ludzys apr./

*

Dažaidys čyguonu dzīsmis

Dīveņš brauca puor azaru,
Boltus ladus lauzeidams;
Pēc Dīveņa svāta Muora,
Līpa lopas kluosteidama.

/Kruoslovys apr./

Kur tu teci, moza pele? Koladu, koladu!
– Da orūda zierņu zogtu.
Kai tī tevi nasagiva?
– Es ībāgu aleņā.
Kai tu tī nanūsoli?
-Sasakiuru kaula guni.
Kai tu tī nasadagi?
– Sasaspraužu odotuos.
Kai tev asnis natecēja?
– Sasazīžu vacu svīkstu?
Kur tu jēmi vacu svīkstu?
-Vacuos muotis pyureņā.
Kur tei jēme vacuo muote?
-Raibas gūvis ciceitī.
Kur tei jēme raiba gūvs?
-Zalis zuoles galeņā.
Kur palyka zaļa zuole?
-Dīva vērši nūāduši.
Kur palyka Dīva vērši?
-Dīva dāli (kolpi) nūdzynuši.
Kur palyka Dīva dāli (kolpi)?
-Uz kaļneņa pili taisa.
Kur palyka tei pileite?
-Zylòm gunim sadaguse.
Kur palyka tuos plentenis?
-Dīva vystas izkosušas.
Kur palyka Dīva vystas?
-Līpeņā salākušas.
Kur palyka tei līpeņa?
-Dīva dāli nūcārtuši,
Dīva dāli nūcārtuši
Ar osīm zūbinīm.
Kur palyka tuos skaideņas?
-Jiureņuos salakstēja.

/Ludzys apr./

Začeits munu tāvu syta
Ar pakalis kuojeņuom;
Byutum gauži rauduojuse,
Aiz smīkleņa navarēju.

/Leivuoni/

Buoleņ munu gaiguleņ,
Kur gulēji šū naksneņ’?
-Zam prīdeites, zam egleites,
Skuju kluotu paladzeņu.

/Ludzys apr./

Čiguoņeica Dīva lyudze,
Lai dūd meitys kuortys mest;
Kur’ atnas šņaba kvartu,
Tai izmat lobu kuortu.

/Vitebskys gub./

Čyguonūs laizdamīs
Uodys lamžys apsavylku;
Suni lamžys apāduši,
Pūgys vīn pamatuši.

/Leivuoni/

*

Čyguonus dzan pa celi, čyguoni pasateic par gastiņci i aizīt

Dīvs ir gon, Dīvs ir gon
Loba veira sieteņā,
I gaileits iztecēja
Madūtuom kuojeņuom.

/Leivuoni/

.

.

Vīteri – Atīdami Zīmassvātki

.

.

Kartenis nu bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” arhiva – dažaidu godu guojīni čyguonūs Viļānūs, Bukmuižā i Berkenelē