Līga Rundāne

I aizīt laiks…
I cylvāks sasatryukst,
Ka otkon nazkū īspiejs nav.
Šaļts sveču boltuma,
Šaļts egļu zaļuma, —
I tymsa aizalovuos,
A mes kam teiram,
Nabejušam ticim.

.

Marta Skuja

Svātvokorā

Maņ šudiņ daudz par tevi juodūmoj.
Kreit snīgs. Duņ zvoni. Svātvokors.
Leikst līgā smaržā tymszaļs zors,
Un ūglis kvēļ kai viņā vokorā.

Ir labi muojuos byut šai vokorā.
Ni skorbais sols, ni vieji skars,
Leikst mīrs kai tymszaļš eglis zors,
Un prīks tik līgs kai debess atvorā.

Ir labi muojuos byut – ai, vuordu šū
Maņ slēgt viņ cīši atmiņā,
Kai vysu agri jimtū, zudušū.

Kvēļ ūglis vēļ kai viņā vokorā…
Un sovu golvu gurušū
Pi vāsuos ryuts es glaužu naziņā.

1942.  I

.

Augusts Egluojs

Muotis aicynuojums Zīmyssvātkūs

Svātku vokors lūgā stuojās klusi,
Zvaigznis otkon gaišuok mirdzēt suoc,
Skotūs es aizviņ iz ceļa pusi –
Varbyut bārni muni cīmā nuok.

Izauklieju, izaudzieju vysus,
Atdevu jums vysu, kas maņ bej’.
Dzeivis namīrs sauce tuolēs jiusus,
Bej’ par šauru ustobeņa šei!

Ir jau labi pabyut svešuos moluos,
Cikom sirds vēļ jauna kryutīs ir,
Meklēt duorgakmiņus zemis oluos,
Sluopt piec tuo, kū bezgaleiba škir.

Bet kod svātkūs katedralis zvona,
Egleitēs kod atmirdz boltais snīgs,
Bārni, vīntuleibys – vīntuleibys gona,
Atnuocit pi mane, kaids byus prīks!

Goldā boltu goldautu tod kluošu,
Un zam tuo tik soldi smaržuos sīns, —
Klusā lyugšonā pret Pesteituoju stuošu,
Kas reiz dzyma nabadzeigs un vīns.

Zyrgu sajiugsit kai bierneibā jius poši,
Ilkšam kluotu sīsit zvaneņu,
Cauri pīsnygušam mežam braši
Brauksim mes iz boltū bazneicu.

Svātku vokors lūgā satymst klusi,
Zvoni lieni, lieni skanēt suoc,
Bet es skotūs vēļ iz ceļa pusi,
Gaidu, bārni muni cīmā nuoks.

1943

Kartenis: Viļānu nūvoda Mukuļu dzeraune 2009. goda zīmā.

Autore: Ilze Sperga