Puika mežā
Aiz lūga jau saziliejs vokors. Cauri gardīnem speid zyla gaisma. Es verūs, kai lampys gaismā dzaltonī gardīņu smolkī teimekleiši sasalej ar uorīnis zylumu. Ka samīdz acs, vyss saīt vīnā – nikuo konkreta i nikuo īpaša. Valna gardīnis. Apsarībs vyss.
Školā pa zīmys breivlaiku aizdeve pīraksteit Zīmyssvātku stuostu. Jau stuņdi siežu ustobā. Pa svātkim ak jau nabyus laika, piec tam braucam ar saimi iz Pūleju. Bess ruovs tū školu i vysu!
Pameklieju gūglē, bet ni besa naatrodu. Vyss symtom reižu dzierdāts i apsarībs da vamta. Jis, jei, ļūbisteiba. Pamasts i atrosts bierneņš. Natycama izagluobšona. Nu cik var.
Da kaida tī mīlesteiba. Kas tuos mīlesteibys ir redziejs?
Komentari