Rēzeknē ceļojūšuo izstuode par Latvejis i Čehejis sakarim
Nu 4. leidz 7. janvarim Latgolys Kulturviesturis muzejā (1. stuova zalā, Atbreivuošonys alejā 102) byus skotomys divejis izstuodis – starptautiskuo ceļojūšuo izstuode „Čehejis i Latvejis attīceibys 1921-2011”, sadarbeibā ar Čehejis viestnīceibu Latvejā, i muzeja taiseita tematiskuo izstuode „Audreņu tragedeju pīminūt”, kas ruoda obeju vaļstu dažaidūs saskaris punktus – gon sovstarpejuos atbolsta gaišuos šaļts, gon leidzeigūs tragiskūs nūtykumus Ūtruo pasauļa kara laikā.
.
Starptautiskuo ceļojūšuo izstuode „Čehejis i Latvejis attīceibys 1921-2011” veļteita 90. godadīnai nu diplomatiskūs i savstorpejūs sakaru nūdibynuošonys storp Latvejis Republiku i Čehoslovakeju – Čehoslovakeja atzyna Latvejis de facto – 1921. gods 26. aprelī, nu de iure 29. decembrī, i tū atsajaunuošonys 20. godadīnai, parokstūt protokolu storp Čehoslovakeju i trejom Baļtejis vaļstim 1991. godā.
.
Muzeja taiseituo tematiskuo izstuode „Audreņu tragedeju pīminūt” atsaver iz 1942. goda tragiskajim nūtykumim i cylvāku liktinim – janvarī tyka izneicynuots Rēzeknis nūvoda Audreņu cīms, nu junī taids pot liktiņs pīmeklēja Lidicis cīmu Čehejā – daudzu dzymtu turpynuojums ir apsastuojs i klusej myužeibā.
.
Izstuodis atkluošonā 4. janvarī 14 stuņdēs pīsadaleis gon Čehejis Republikys uorkuortejais i pylnvarūtais viestnīks Latvejā Pavols Šepeļāks, gon Lidicis muzeja vadeituojs Ančo Marinov, gon ari LR Saeimys deputati, Rēzeknis piļsātys i nūvoda pošvaļdeibu puorstuovi.
.
Izstuode atvārta:
4.janvārī – 14:00-17:00
5., 6.janvārī – 10:00-17:00
7.janvārī – 10:00-16:00
.
Informaceju sagataveja: Latgolys Kulturviesturis muzejs