Vysu janvari Bolvu Centraluos bibliotekys Nūvodpietnīceibys skaiteitovā ir apsaverama izstuode „Pyrmajai Latgolys dzejneicai Konstancei Benislavskai – 265”.

.
Konstance Benislavska

.
Dzymuse 1747. goda 6. janvarī. Guojuse nu nabadzeigys pūļu muižnīku Riku (Ruck) dzymtys, kas dybynuojuši Viļuonu klūsteri, taipat juos dzeivis laikā calta Pasīnis dominikaņu myura bazneica. Juos vacuokim sovulaik Ludzys apriņčī pīderiejuse Rogaižu muiža, kai ari Maltys mīsteņš Rēzeknis apriņčī.
Konstance cīši jauna izguojuse pi veira – Pītera Benislavska, kura dzimtai pīderiejušys vairuokys muižys Bolvu nūvoda teritorejā, par pīmāru, Bieržu i Zosolu. Zosolu muiža atsaroduse Domopolis (tagad Bieržpiļs) pogosta apdzeivuotā vītā Zosolūs. Ar itū muižu Latgolys kulturviesturē saisteiti treis īvārojamu personu vuordi: tī dzims veiskups Juoņs Benislavskis – filozofisku i gareiga satura gruomotu autors, juo bruoļs Konstantins – Inflantejis kanoniks, dzejnīks i dramaturgs, i jūs bruoļa sīva – īprīšk mynātuo „breineigi skaistuo” Konstance. .
Cik ilgi Konstance Benislavska dzeivuojuse i puorvaļdejuse Zosolu muižu, ari nav precizi skaidrs, bet zynoms, ka lauleibys dzeivē jei dzemdiejuse 22 reizis, bet izauguši viņ ostoni bārni – divejis meitys i seši dāli. Vysus muote stingri audzynuojuse i nivīnam žogora nav žāluojuse. Meitom bejs juosaprecej pret pošu grybu. .
Audzynojūt kuplū bārnu puļceņu, Konstance atroduse laiku, kab skaiteitu daudz gruomotu vysaiduos volūduos. Jei skaitejuse klasiķus, teologus, asketus. Konstancis Benislavskys saraksteituos dzejis aba dzīsmis izdūtys gruomotā ar nūsaukumu – „Piešni sobie špiewane…” (Sev dzīduotuos dzīsmis). Tei īspīsta Viļņā 1776. godā, bet par dzejis nūzeimeibu līcynoj tys, ka gondreiž piec 200 godim – 1958. godā – itei gruomateņa Pūlejā izdūta nu jauna. Juos dzejis paraugi īvītuoti vairuokūs Pūlejis nacionaluos dzejis izdavumūs. Par juos dzeju izguojuši ari pietnīciski roksti..
Dzeju Konstance raksteja dzili kristeigā gorā, juos ailēs natryukst ni dūmu plašuma i dziļuma, ni iztielis kvāluma i vuordu skaneiguma. Nasaverūt iz dzejis religiskū goru, jei poša beja sociali aktiva, sabīdryska i ari prasmeiga saimineica. Zosulūs dzejneica suoce ceļt slimineicu, kur bez moksys varātu uzaturēt i sajimt vajadzeigū apryupi seši nabadzeigi ļauds. Piečuok ituos apryupis sajiemieju vītu skaitu juos veirs palelynuoja leidz ostoņom, dālam Ontonam izlīkūt par pīnuokumu dabeigt īsuoktū slimineicys ceļtnīceibu.
Konstance Benislavska myruse 1806. goda 8. novembrī, paglobuota zam Pasīnis bazneicys veļvu.
Fragmentus nu Konstancis Benislavskys dzejūļu kruojuma „Sev dzīduotuos dzīsmis” latgaliski tulkuojs Lozdukolna pogostā dzeivojūšais nūvodpietnīks Leonards Rakickis, i tī īvītuoti „Tāvu zemis kalendarā 2008”..

Sev dzīduotuos dzīsmis

Fragmenti

1.
Kas spuornus maņ aizdūs?! ilgu pylna skotūs,
Voi mani sādynuos pravīša Elijas uguņs rotūs.
Ak, kai laistūs tod es vysuma zvaigznuojūs spūžūs,
Ak, kai sajimtu straujus guņs rumakus grūžūs.

2.
Spieliets! līkās, teišam šū laimestu givuse asmu,
Siežu Elijas uguņs rotūs, jiutu versmainu dvesmu.
Nūsazvīdz satrauktī pegazi un ījiugā pīsyt kuoju,
Ardīvu, Zeme, palic sveika, tev atvodas muoju.

3.
Ak Dīvs, jel paleidzi, braucu es pi Tevis,
Ak, lyudzu, jo bez Tova paleiga Debesīs naradzu sevis.
Jau, jau vieji ap golvu maņ grīžās.
Cik rībeigi izaver pasauļs, kas puorlīku grezneibā škīžās.

4.
Tuos dieļ laiceigī vaļdnīki pūstūšus karus reikoj,
Miļjonim ļaužu nuovē dzan, kod piec varas un monta kuoroj.
Par Dīvu ir aizmiersts vysuos ļaužu kuortuos.
Ak ciļvēce, ciļvēce grieceiguo ašņa dubļūs vuortuos.

5.
Kaida apgrieceiba šai pasaulē volda –
Slapkovas, līkuli, zagli sāstās pi vīna golda;
Ari viļtnīki, natikli, svātzagli kūpā ar tim dzīroj.
Dreižuok ceļā, dreižuok prūm uz Dīva vaļsteibu teirū!

6.
Ak, es laimeiguo, Dīva vadeitū vysumu skotūs,
Pretim Saulei traucu pravīša Elijas uguņs rotūs.
Aizmierstu grieceiguos zemes dzeives eistumu skorbū,
Radzu planetas, zvaigznes – Dīva rūku breiniškū dorbu.

7.
Kū es radzu? Kū acis maņ ruoda?
Jaunuos saules pīdzymstūt sovu spāku stota.
Ocu prīškā maņ zvaigznuoji, ari Greizī Roti –
Tū nu zemes vīn īrauga zvaigžņu pietnīku skoti.

8.
Caur teleskopim tys vyss jim izmaklāts, radzams,
Bet tagad nu munom acim šys daiļums nav sadzams.
Ai, kai myrgoj zvaigzneišu zaltainī sīti,
Ai, kai virpuļūs sasagrīž myrdzūšī spīti!

9.
Cik zvaigžņu daudz! Pruots muns naspiej tū aptvert,
Pat astronomi nazyna, cik tūs vysumā ītvarts.
Ai, cik skaidri munas acis vysu tū ruoda!
Laiks apsastuot byutu un palikt te, kur daile taida.

10.
Dvēseleit muna, līksmoj! Kas nūspīž tevi?
Muna sirds, kamdieļ smeļdzi tu jiuti sevī?
Kuodieļ tagad tu skumeiga – muļka vīntīse sīva?
Skumes muoc mani – arvīn vēļ naradzu muna Dīva.

11.
Uotruok, mīlī zirdzeni, augšāk mani nesit!
Varbyut mani pi Dīva muna jau atvaduši esit?
“Lai nuok mums Tova vaļsteiba!” saucu Dīvam sovam
Un atsajādzu – redzēt sevi pi Dabasu vuortim stuovam.

12.
“Lai nuok Tova vaļsteiba”, kod sovu zemes dzeivi beigšu,
Tova trūņa prīškā nūsastuošu un pazemeibā Tev teikšu,
Teikšu, ka Tovu žielesteibu, kurai nav gola,
Cīneiga naasmu sajimt, kaut duovynoj maņ tū bez gola.

13.
Teikšu, ka līksmai nasuoteibai najutu māra,
Ari pasaules lepneibu giut nasakaunieju nu “zviera”.
Ar Tevis dūtū laimi namīrā beju
Un vysu pasauleigū tik reju, reju un reju.

14.
Teikšu, reiz gotova beju nestīs uz eļni,
Pret pasauļa grezneibu meju reiz mūkines celli.
Paļdis Tev, Tāvs myusu, ka nūturieji mani eistajā breidī,
Kod leidz kritīņam palyka īt tikai vīnu spreidi.

15.
Kod beidzūt, kod beidzūt breidis šys pīnuoks
Un muna naboga dvēsele Kunga muojūkļūs īnuoks,
Tod nūsastuos pazemeigi muna Dīva prīškā,
Laimē līksmojot, ka ir Dabasu vaļsteibā īkšā.

16.
Verit Dabasu vuortus, laidit mani nu tīsas,
Jo na uz myužu, tod kaut uz mirkleiti vīsūs.
Lai maņ symts dzeiveibu byutu, vēļ pasauļa monta un slaves,
Bez nūžālas vysu tū maineitu pret ilguotū vaļsteibu Tovu.

17.
Verit Dabasu vuortus, grieceiguo dvēsele muna
Lai stuotūs Tovā prīškā — tai pyulētīs vēļ nav gona.
Uztraukums mani puorjam, jiutu, pītryukst spāka.
Nūsastuot Tovā prīškā dreikst tikai tys, kas bez grāka.

18.
Verit Dabasu vuortus, jau jiutu spiergtuma dvasmu.
Lai Tovā vaļsteibā nūkliutu, moz pyuliejusēs asu.
Pi krysta izlītais asnis – tys asnis, kas svāts.
Debesīs mani aizvess Tova Dāla rātas.

19.
Verit Dabasu vuortus, gryuši es pyušu gaiduos,
Ak, kai olkstu tī nūkliut, kaut ari nadaudz beistūs.
Verit Dabasu vuortus, kas tūs tī īkšā sorgoj –
Pazemeigi Jius lyudzu nabyut pret mani borgim.

20.
Verit Dabasu vuortus, prīcojīs, dvēsele muna –
Zalta eņgēs tī sazakust jau, gaidejuse es gona.
Pierļu vērtinem rūtuoti, duorgakminim kluoti –
Taidu daili īraugūt, izbreinā mulst muni pruoti.

21.
Sveika Tu, munas pesteišonas cereiba drūšuo,
Sveika, Dīvmote Marija – Dabasu lilija kūšuo!
Sveiks tu, Eņgeli, muna sorga nostu kas nesi,
Sveika tu, svātuo Konstance, kas maņ Dabasu aizbiļdne esi.

22.
Ari jius, mīlūs bierneņus, redz muni skoti.
Kamdieļ prīkšlaikus atstuojot sovu grieceigū muoti?
Voi tu tys, munu Augusteņ, ar Ksavereiti kūpā esi,
Voi tu, Juļka – pyrmuo un ūtruo, kas mozū bruoleiti rūceņuos nesi?

23.
Ai mīlī bierneni, radzu jius līksmeibā lācam,
Voi mammeiti samīļuosit kai nazkod – pa vacam?
Agri pasauli atstuojot, agri prūjom guojot,
Tagad kai eņgeleiši Dīvām ar rūceņom muojat.

24.
Beidzūt otkon kūpā mes vysi byusim
Un tagad uz myužim naškirami kliusim;
Myusu dvēseles Dabasu muojūkļūs byus,
Myužeiga jautreiba tī augstu viļni siss.

25.
Muna dvēsele, prīcojīs – Tovūs muojūkļūs eju!
Žāl, bet Dīva naradzu – naradzu juo seju.
Kas maņ jū parodeis? Zynu es patīši –
Naspiej redzēt Dīva cylvāks, kas dzeivs vēļ mīsā.

26.
Muns sapnis soldons pazasmēja – tuoļuok manis nanas,
Laikam otkon sovā mīsā asu uz grieceiguos zemes.
Nuove – ilguotuo, soldonuo, malnuo kaulainuo sīva,
Kod munu dzeivi aprausi, parodeisi maņ Dīvu.

Atdzejuotuoja komentari.
Kruojuma I daļa veļteita “Kunga lyugšonai” voi “Tāvs myusu…” un sastuov nu 9 dzīduojumu.
Publicātajūs fragmentūs skaitams vuords “zviers” – tai Juoņa atkluosmis greuomotā apzeimuots nalobais; ar “biernenim” autore ir dūmuojuse sovus myrušūs bārnus.

Informaceja nu Bolvu regiona kulturviesturis datubāzis i Rūmys katuoļu bazneicys Latvejā portala

Karteņa nu Bolvu regiona kulturviesturis datubāzis

Konstance Benislavska. // Tāvu zemes kalendars 2008. – Rēzekne, 2007. – 143.-147. pl.