Šudiņ sovu 89. dzimšonys dīnu svinātu dzejnīks, filosofs i viesturnīks Roberts Mūks. Par gūdu itai dīnai pīduovojam atguodynojumu ci varbyut kaidam īprīšk nazynuotu eisu dzejnīka biografeju, aiļu gabaleņus i Latgolys Regionaluos televizejis sižetu.

.
Roberts Mūks (eistajā vuordā Roberts Avens) – dzejnīks i filosofs ar psihologisku īvierzi, religeju viesturnīks.

.
Dzims 1923. goda 14. janvarī Gaļānu pogostā (Rībeņu nūvodā). Vuicejīs Aglyunys klasiskajā gimnazejā, 1942. godā beidzs Reigys 1. klasiskū gimnazeju. Mobilizāts legionā i nūsyuteits iz tulku školu Vuocejā. Piec kara Vuocejā studiejs Baltejis i cytuos universitatēs. 1953. godā beidz Briselis universitatis Žurnalistikys fakultati. 1954. godā aizbraucs iz Ameriku, kur beidzs Ņujorkys Fordema universitati i īgivs teologejis doktora grādu. 1970. godā īgivs doktora grādu filozofejā. Leidz 1988. godam struoduojs kai religejis viesturis profesors koledžā.

.
Rokstu i atsevišķu dzejūļu publikacejis aizasuokušs jau dzimtinē. Uorzemēs publiciejīs taidūs izdavumūs kai „Ceļa Zīmes”, „Laiks”, „Londonas Avīze” i c. Esejis sakūpuotys vairuokūs kruojumūs, kas izguojuši gon uorzemēs, gon dzimtenē.

.
Dzejai intensivuok pīsaviersīs suocūt ar 60. godim. Dzejūli sakūpuoti kruojumūs: „Nāve un Otto” (1968), „Krokodils un es” (1980), „Kad vairs nav govju” (1989), „Kali juga” (1990), „… aizgājis pie čūskām uzlabot veselību” (1994), „Ar pīpi uz mākoņa malas” (2001), „Kad Dievs aizgājis atvaļinājumā. Esejas un dzeja” (2002). Latgaliski raksteitu dzejūļu nav daudz. TIm rakstureigi dobys i dzimtinis motivi ar reflektejūšu, meditejūšu īvierzi.

.
Dzejis stils moderni asociativs, rakstureigs ari rūtaļstils i intelekta spēlis. Pretstateiti kasdīnys sūli ar dzeivis skatejumu nu myužeibys vīdūkļa, paralelēs tvarts personeigais ar puorpersoneigū.

.
Mirs 2006. goda 4. janvarī.

.
Sonets
Voi laiki mitējušis jaunus spākus kruot,
Kod vīns un atstuots ceļa molā stuovu,
Un važas, kuras puorgaļveibā ruovu,
Niu ašņa bolsā žvadz un pošu luod?

Kai nīceigs smīns ap mani dūmas stuoj,
Nu tymsas laužās pusbalseigi vuordi:
Mes asam vysi vīnas voras skuorti,
Mums vysim gols un tukšums pretim muoj.

Tod stuovu kluss un klausūs dziļuo vēļ,
Kai līsmu mēles puoršalc vāsma skorba,
Kur jāga ir, tur dzeive beidzās mums
Bet ceinētīs un cīst šuos jāgas dēļ
Ir vērts, kaut gaišums prosa dorbu
Un kotrā atbiļdē ir paslāpts vaicuojums.
/1989/

PLYUST RĒZEKNE
Plyust Rēzekne pa zaļom zīdu pļovom,
Un gaisūs viļņoj myrdzums naradzāts;
Vyss Dīva kruošnums, cylvākam kas sāts,
Kai suorta līsme dag nu acom Tovom.

Ļauņ vēļreiz sveikt maņ paguojušuos dīnas,
Kas, Tevi pīmynūt, kai reita bluozma kvēļ,
Nu kurom aizguoju es cytas gaismas dēļ
Un kurom leidzeigas vairs nabyus maņ nivīnas.

Tu pīmini: nu saules jēmu daļu,
Lai gaismā breineigā mirdz dīnas tuos…
Bet niu es vīns sev sapņu kugi kaļu.

Plyust Rēzekne, kai zaltā veita jūsta,
Gar munu lūgu. Sapni, sapni vīn…
Kod celšūs es? Kur eistuo laimes ūsta?
/1989/

NUOK VOKORI
Nuok vokori, un dīnas palīk ānā,
Zyud kruosu vyzmuojums, un, kairuos smaržuos teits,
Ver tymsas bezdibiņus breidis seņgaideits.

Nu zemes ceļās spērgtums, gaismas svelmē tveicis,
Kai samtains lūks tys vysu sevi tver
Un pestej tū, kas dīnu saulē neicis.

Grymst ānas dziļuok kūku pavēnī,
Un lopu mīrā izgaist trūkstnis spolgs,
Vej sapņu steigas gaisūs vokors lēni.

Vyss klus kai nabejušu mirkļu gaiduos…
Tik ritumus kai suortu īdedzis,
Šū vītu puorstaiguodams svētej Dīvs.

.

Latgolys Regionaluos televizejis sižets: Gaļānūs byus Roberta Mūka muzejs

.

Karteņa nu www.kulturaskarte.lv
Biografeja i ailis: Roberts Mūks // Latgalīšu dzejas antologija. – Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba. Rēzekne, 2001. – 253.-256. pl.