Daudzy lītys ir ar ciklisku dobu. Ari itei interveja varātu byut vīna nu taidom. Īprīškejū reizi LaKuGa ar Dailis teatra aktīri, muziki, grupys „Bez PVN” dvēseli Kristapu Rasimu aba kai tautā bīži sauktu par Kipu sasatyka pyrma diveju godu. Kas pa itim godim pasamainejs? Kristaps suokuos soka, ka nikas taids jau nav! Nu vys tik… Par tū tod vaira iz prīšku – teatris, muzyka, Latgola i saime – Kristapa dzeivis bolsti i sajiutys. Šudiņ intervejis pyrmuo dale: par saimi i teatri.

.
Šudiņ pyrmuo zīmys dīna… Kai Tev pateik itei zīma? (Intervejis dīnā Reigā pyrmū reizi tai eistyn izsniga – LaKuGa)
Maņ cīši, cīši pateik zīma dzeraunē, kod pi dzeda aizbrauču, nu Reigā es zīmu īneistu. Piļneigi izturēt navaru. Paguojušā zīmā gondreiž sierms palyku, kai maņ kryta iz nervim tys kaudzem apleik malnais snīgs. I es zynu, ka tāņ izsniga, kaidi 10 minoti var pasaprīcuot, nu vokorā otkon byus aizd… snīgs – tai i pīroksti! – i taids snīgs maņ napateik. Deļ tuo da itam prīcuojūs, ka ir taida zīma, kai maņ pateik. Reigā snīga maņ navāga, Latgolā gon vāga.

.
Nu īprīškejuos intervejis paguojs laiceņš. Tu saceji, ka Tev nikas daudzi pa itū laiku nav mainejīs. Nu varbyut vys tik kaidys jaunys dzeivis i teatra lūmys?
Nā, nu nav mainejīs tys tai nūsaceiti. Pa minotu dzeive mainās. Varātu byut, ka dzeivis uzskotu ziņā nikas cīši daudz nav mainejīs. Bet nu prūtams, maņ kai lobam cylvākam pa itū laiku saguojs i kaidā cylvākā viļtīs, apsadadzynuot, bet tys kai ar muola pūdu – īlīk ceplī apdadzynuot i jis taids styprs palīk. Tai i es!
Pyrmais, prūtams, – jau gondreiž godu es tāņ asmu tāvs.

.
Kuojom jau skrīņ?
Suok ar doncuošonu. Gitaru spielej. Tys tai interesna. Nav tai, ka es tāņ mozū geneju grybu izaudzynuot i kai Mocartu spīžu, spīžu, spīžu. Nā, gitara sātā stuov, i jis kai īsavuiceja ruopuot, tai pyrmais aizleida pi gitarys. I tod maņ beja diveji varianti – voi nu juopasliep, voi juoīdūd spēlēt. Es izavieleju – nu ka gribi, še i spielej! Par doncuošunu – kod jis dzierd kaidu muzyku, tai iz reizis doncoj. Es jam, prūtams, vuicu: „Dāls, nā, itei nav taida muzyka, kuru vajadzātu vyspuor klauseitīs ci doncuot!” Jis prūtams īsaklausa, nu mieginoj taipat. Es jam nikuo nauzspīžu nu raugu muzykali audzynuot – kab jis pots viertej, kas ir i kas nav lobs.
Vēļ mainejīs tys, ka maņ tāņ ir sova bāzis vīta (muzykaluo laboratoreja-studeja – LaKuGa). Godu nu sovys dzeivis veļteju itam projektam i tāņ cīši prīcojūs. Taida sovdabeiga – gondreiž taida kai dāla sajiuta. Bet nu, prūtams, dāls tei ir pavysam cyta naaprokstama sajiuta – nivīns navacuoks vacuoku navarēs da gola saprast. Pyrms goda es dūmuoju, ka vysu dreižuok es jusšūs tai voi itai, nu tod, kod jis pīdzyma, i es četrpadsmituo februara reitā izguoju uorā nu slimneicys – tū navar vuordūs apraksteit, tys nabeja – es jutūs laimeigs ci koč kai tai, maņ ruodīs, ka nivīnā pasauļa volūdā nav taida vuorda, ar kū varātu kūpā saviļkt i raksturuot tū sajiutu… nazkaida dabiska nu tymā pošā laikā taida puordabiska… piļneigi mistiska sajiuta… varbyut vuords „vacuoki”, „tāvs” i ir tys eistais apzeimiejums…
Turpynojūt par studeju – es godu skrēju, leimēju, taiseju i tāņ kai iz 18 godim – fū, es jū palaižu. Nu ite ari pastuov „gotovys Reigys” princips. I maņ nasagryb jū pabeigt, par tū, ka pabeidz, tod suocās stagnaceja… pagaidom ir ituos šaļts etaps, nu ar laiku gribiesīs puorveiduot i puortaiseit.

.
Jaunnedeļ teik dūts starts jaunai izruodei Dailis teatrī (Šekspira „Romeo i Džuljeta” Dž.Dž.Džilindžera režejā). Byusi Romeo. Kai Tu savīnoj tū tāva sajiutu i jaunu meilātuoju?
Nu tys tai kai vacam jaunu spieļuot i jaunam vacu – ka var viļkt taidys paralelis. Itaidā dzelā kai aktīra profeseja ir div varianti: voi nu aktīrs nikuo naskaita, nazyna, napilnveidoj sevi i tik spielej i vysim ruodīs – „Ak, Dīvs, cik labi! Jis nikuo līki nadūmoj.” Ūtrs variants – ka skaita gruomotys, verās kinu – boguotynoj sevi. I itū jaunū pīredzi byut par tāvu es uztvaru ari kai jaunu aspektu, nu kuo pasavērt.

.
Vīns nu LaKuGys skaiteituoju vaicuojumim beja – voi Tu sapņuoji par Romeo lūmu? Apsavieru, ka īprīškejā intervejā par sapynu lūmom sacieji: „Var jau koč kū tī saukt – vysus Hamletu, Otello, Romeo, bet eisteneibā nazynu – lūma – tys nav byutiskais.”
Nu ir tai. Tys taids šablonisks uzskots. Daudzi jau maņ soka – „princypā vyss – dzeive var beigtīs, es asu tū sasnīdzs, spieliešu Romeo”. Luga poša par sevi ir geniala, nu tī ir ari daudzi kas apstreidams. Taisūt izruodi daudzi, kas tyka izjimts. Nu pats stuosts jau dzeivoj godsymtus, cylvāki lobpruot īstudej i lobpruot iz jū verās.  Vysim vīnkuorši īzacikliejs ar tū, ka vysi jū zyna. Pīmāram, Čehova „Treis muosys”, ka lobpruot gribiesi spēlēt i kaidam pasceisi, tod ir taids: „Ai nā, kas tys ir? Taidu nazynu, kū ni cytu”. Ka pasciesi Romeo – „ō, es zynu, školā maņ stuosteja”. Deļ tuo tei ari ir sapynu lūma, ka vysi piec byuteibys zyna. Kū tu spieļuosi? Romeo. Ō, es zynu! Maņ pošam tys nabeja taids pašmierkis. Es nikod naasu bejs tys gaišais, lobūs lūmu tāls, pozitivais varūņs. Nazkod pyrma goda, kod ar Džilindžeru taisejom izruodi „Amour Fou” (Nūrys Ikstenys stuosts – izruode Dailis teatrī – LaKuGa), es zynuoju, ka koč kod iz prīšku jis taiseis „Romeo i Džuljetu”. Nazkai reizi siedejom, runuojom i jis tai soka – „Īdūšu, ka Rasimam Romeo nūspielēt!”. Es tik pasasmieju – kai tod, kaids es Romeo i tai. Jūks jūkam, nu kod īraudzeju pi ziņojumu dieļa lūmu sarokstu – toč es. Maņ piec byuteibys vaira pateik spēlēt raksturlūmys, atrast koloritys personeibys. Daudzim jau Romeo ruodīs taids gaišais tāls, mīlietuojs… Prūtams, mes tāņ mieginojom dabuot taidys dzeivis sajiutys, atguodojūt reizis, kod asam leidzeigi sasajutušs, pīmāram, pyrmū pīsaskaršonu pi meitinis, kura lobbruot dasaskar ari pi teve. Mekleju daudzi taidus seikumus, kab tys nav tikai tāls, heroisks varūņs ar cālom jiutom, kas ir dzeivuoj nazkod nazkaidā laikā…

.
 Tys tev pošam taids izaicynuojums…
Izaicynuojums i kaids vēļ! Aktīrim jau pošim par sevi pa leluokai daļai ir dīzgon mazohistiskys vielmis. Mūceit sevi, cīst, justīs i tod just kai skateituoji aplaudej. Nu taida standardūmuošona. Bet tai ir – ka eistyn sevi izuordi, izpūsti i, ka jiuti, ka vysmoz vīnam skateituojam ir aizguojs, tod tei ir tik loba sajiuta. I, prūtams, tū viesti vīgļuok ir nūdūt caur taidu Romeo na kai, pīmāram, Vispejaņska „Kuozys” vactāvu (Dailis teatra 9. studejis izruode studeju laikā – LaKuGa) – tei muna jauneibys dīnu lūma – 70 godus vacs čuvaks. Puorbaudejums tys ir baigīs. Mieginuojumūs jau izguojušs vysi vuordi, kas ir pasauļā, vysuos amplituduos. Tāņ eisteneibā nūteik taids dzemdeibu process i tys nav nasuopeigi, nu tei ir taida svātlaimeiga suope, kod tu zini, deļ kuo suop, na viņ vīnkuorši tai – „sagrīžu rūku i, au, cik es glups asu – sagrīžu i niu suop”. Tāņ suop i tu zyni, ka beiguos byus labi.

.
Kū skateituojs var gaideit nu izruodis? Klasiku, koč kū sovaižu…
Gryuts tāņ tai pasceit. Par izruodi pa lelam var sprīst viņ pyrmizruodē (smaida). Bet tys nabyus iz myusdīnom puornasts stuosts, kod vysi ar pištoletim skraida apleik i šauduos, voi ari, ka es bruninīka tālā i jei kai engeļs. Tai nabyus. Byus pa lelai daļai puornasts iz tū laiku, prūtams, izmontojūt daudzus teatralus pajiemīņus i nūsaceiteibys principus. Runojūt par klasiku, vīns nu aizdavumim beja maksimali mieginuot lauzt dzejis formu. Ka tys nav tai, ka tu ritmiski poetiski skaisti runoj. Kab ari myusdīnu cylvāks varātu normali sprīst. Kai pyrms godu symtim beja aktualys, reali taidys ciļvieciskys lītys, tai ari tāņ – tys ir myusu aizdavums, kab kotram cylvākam tys ļautu vīgluok identificietīs ar sovu dzeivi. Dīzvoi es atsaceriešu, kai pi kaidys meitinis guoju ar uzmaneibys aplīcynuojumim ar dzejis vuordim… Lai gon… vīnu reizi beja… (smejās). Par kostimim – es prīcojūs, ka maņ nabyus apspeilātys zečubiksis, kur rīksti spīžās uorā. Ilze Veitūleņa (izruodis tārpu muokslineica – LaKuGa) ir sataisejuse brieneigus tārpus – kai stilizāta atsauce iz tim laikim, bet taids myusdīneigs izpiļdejums. Byus zūbynu ceinis. Pa eistam. Varbyut nūdūrsim vīns ūtru. Bet tū jau vysu redzēsim pyrmizruodē. Ka kaids paliks dzeivs, tod varēs byut ūtruo izruode…

.
Nu kai tod generalmieginuojumā?
Nu tī var cytaiž. Tāņ Zīmyssvātku koncertā smīkleigi saguoja. Beja taidi tārpi kai agruok papeira leļom iz klipšim. Nazynu, cik daudz myusdīnu bārni par taidim zyna. Aktīri dzīž, a skateituojim ruodīs, ka jūs naradz. Nu radz labi i ari dzierž kū jī runoj! Vīns nu aktīrim stuov molā i dzierž kaidu skateituoju: „Kāpēc viņiem tādi tērpi?” A ūtrs gudri atbiļd: „Nu kā, tas taču ģenerālmēģinājums!”. Dūmuoja, ka tik skiceitis taidys…

.
Pa itū laiku dalieji Tu esi bejs ari pots sev režisors. Ar Breiveibys īlys projektu (izruode „Breiveibys 36” (“Brīvības 36) kūpā ar Artūru Dīci i Daini Grūb – LaKuGa)…
Byuteibā – piec školys teorejis kotrs aktīrs ir režisors, pi reizis scenografs, muzykaluo nūformiejuma autors – ar kotru sovu skani veidoj pots sovu muzykalū partituru, ar mizanscenu scenografs… Nu itymā gadejumā beja  varbyut drupeit vaira. Bet ar itū projektu es lepojūs! Nazkura teatra kritike saceja, ka tys taids huliganisks projekts – laužūt vysus stereotipus. Tai ari ir – par kū nasataiseit izruodi pogrobā: Dailis teatrī, kur ir, prūtams, viņ lelais zals, puorejī nasaskaita, kur nu vēļ pogrobs! Ka naatkareigi ni nu kuo, mes tai poši gribiejom i sataisiejom – eipaši repertuara teatrī, kur vysa tova gryba ir dasprausta pi ziņuojuma dieļa… Maņ tys cīši patyka. Nazynuojom, voi aizīs, voi nā. Varbyut mes treis mieneši doromīs, jamamīs i nivīnu tys nainteresēs i voi vyspuor vāga? Tymā šaļtī mes kai treis bezdarbnīki bez nuokūtnis vīzejis, bez sapratnis, voi byusim teatrī i nazkū dareisim, vīnkuorši taipat sasatykom, suokom runuotīs, sprīst, mieginuot. Pīsaistejom cylvāku nu molys (režisori Lauru Grozu – LaKuGa), kas ari beja vīņkuorši tai. Piečuok atruodejom teatra vadeibai, kas nikuo nu myusu nagaideja… nu tod iz reizis – kod byus pyrmizruode? I tei taida mozeņkuo īškejuo uzvara – jē, ka ni taipat myusus te teatrī jieme. Nu taida vīdūkļa es grybātu vēļ taidys lītys atkuortuot.

.
Varbyut ir koč kas padūmā?
Itys taids nūslūguots pusgods. Bet beja padūmā i Breiveibys 37 i tai leidz Breiveibys gatvei aizīt, pīmāram, 326 (smejās). Cīši daudzi ideju jau beja tymā pyrmā reizē, kod sasatykom – myusim beja idejis 17 izruodem par dažaidom aktualom temom. Gon jau – ka byus laiceņš, kod nabyus kū dareit – ka ni ar dūmubīdrim, tod vīns pots sataiseišu.

.
Kai ar sanū sapynu par izruodi latgaliski?
Juosaver. Tū sapynu es naasu atmets. Navaru sprīst, iz „Latgola.lv” naasu bejs, nu zynu, par kū tys ir – tei tema ir standartu standars, kū var īsadūmuot par Latgolu. Latgola – tys nūzeimoj dzeraunis sāta, kur dzeivoj dažaida veida īdzert i dzīduot grybūši cylvāki. Tys ir forši, pozitivi, es naasu pret tū, asu prīceigs, ka nazkas taids ir sataiseits, nu es grybātu sataiseit izruodi, ar kuru lauztu itū stereotipu, piļneigi koč kū sovaižuoku: cytu laiku, cytu godu symtu. Es tāņ murgoju, bet nu, pīmāram, Šveiks latgaliski. Vīnu laiku es siedieju, vysaidus rokstus skaiteju i dūmuoju – par kū gon, ka byutu laiks, navarātu Dostojevski puortulkuot. Pasauļa klasika. Ka tys ir latviski, tod vyss ir kuorteibā, vyss labi, a ka latgaliski – tod tūreiz kamōn, tys nav normali – kur ir butelis i kur ir sāta, zyrgi, lūpi i izkapts golu golā? Taida tei vīzeja. Deļtuo tū tai gryuši īsuokt. Ruodīs, ka vāga spieceigu dorbu, nu tymā pošā laikā, deļkuo nasuokt ar nazkū nalelu, kaidu monoizruodi. Sataiseit lobu monoizruodi latgalīšu volūdā. Tei ir taida vīna īcere, vys tik nu daudz kuo atkareigs. Ideju naasu atmets, ir padūmā i nazkod apstruoduošu.

.

Turpynuojums byus! Reitu tod vaira par muzyku i dzeivi.

Pi Kristapa gostūs beja Edeite Husare

.

Kartenis – nu Dailis teatra publicitatis arhivim:

1. Kristaps Rasims i Ilze Ķuzule, izruodis “Romeo i Džuljeta” reklamys plakats

2. Kristaps Rasims, Artūrs Dīcis i Dainis Grūpe izruodē “Breiveibys 36”