Vakar Reigā, Rakstnīceibys i muzykys muzejā, nūtyka tradicionaluo „Dzīšmu kladis” sasatikšona, kura itymā reizē tyka veļteita latgalīšu dzīsmem. Dzīsmis vuiceja etnomuzikologe Liene Brence, i ļaužu, kas grybātu īsavuiceit jaunys dzīsmis, beja saguojs daudzi.
.
Vokora gaitā tyka cyluots Zīmeļlatgolys pusis teiciejis Margaritys Šakinys, Rikovys etnografiskuo ansambļa, Rūžupis teiciejis Annys Kažys kai ari Drycanu i Vydsmuižys pusis dzīšmu pyurs. Kai saceja poša Liene, itymā reizē jei gribiejuse sadzīduot taidys dzīsmis, kurys cytur nadzīduosi – vaira „taidys golda dzīsmis – kur golds, tī maize, tī i ari dzeramais, i taidys jau iz skotivis naliksi”.
.
Liene studej Jāzepa Vītola Latvejis Muzykys akademejā Etnomuzikolegejis magistra studeju programmys 1. kursā, tī pat akademejā cytim jaunajim etnomuzykologim vuica vijūlis i garmanis spēli, kai ari ansambļa spieļuošonu. Poša dzīž, komponej i ari spielej vijūli baroka myzykys orkestrī.
.
Lieni iz eisu vaicuojumu-atbiļžu breisneiņu aicynuoja ari LaKuGa:
.
Saceji, ka šudiņ taidys dzīsmis, kurys cytaiž nasaīt sadzīduot. Voi Tev, vaira dzeivojūt Reigā, saīt dzīduot latgaliskuos dzīsmis?
Saīt, bet vaira koncertūs, eipaši godskuortu svātkim veļteitūs voi ari veļteitūs kaidai konkretai lokalai vītai, kab izzynuotu tuos dzīšmu materialu.
.
Tev pošai ir kaida meiluokuo dzīsme latgaliski?
Maņ daudzys ir meilys. Tuos, kas šudiņ tyka dzīduotys, tuos kotra sovā ziņā ir meilys. Pīvadumam, preceibu dzīsme ar vuordim – „Boltu krekleņu apvylku /Malns palyka nosojūt” – vīnkuorši, bet geniali vuordi, voi ari Rikovys jūku dzīsme par večim i tiergu! Tuos pošys ari jau zynomuos dzīsmis – īsaceitu ari cytim dzīduot garūs variantus, kurus iz skotivis nadzīž – pi golda gon var pasēdēt i nūdzīduot vysu.
.
Kai niu ar koncertdarbeibu? Ar saimi, etnomuzykologim?
Pošu reizi ir taids laika breids, kod nikuo konkreta nav, bet nūteik gataveišonuos i taiseišonuos. Vysaidys spieliešonys byus pavasarī, vosorā. Tān vaira tei pedagogiskuo puse – akademejā i cytur, vyslaik ir ari koč kaidys individualys nūdarbeibys, kur vuicu tradicionalū vijūlis spēli. Saīt spieļuot ari baroka muzykys orkestrī. Muzyka vystik palīk muzyka. Baroka spieliešona ir nu 17.-18. gs., seņuoka par tū tradicionalū muzyku, kū mes pazeistam, i tī var vaira variēt ar muzykalū materialu, ir leluoka breiveiba, koč ari materials ir labi juozyna taipat.
.
Dzīduošonys vokorā Liene aicynuoja īsavuiceit tik popularuos dzīsmis „Tuoli dzeivoj” cytus panteņus, kurūs sovulaik nu teiciejis Vydsmuižys golā pīrakstejs Jurjānu Andrejs.
.

Tuoli dzeivoj

.
Tuoli dzeivoj muna meiluo,
Es navaru sasatikt.

.
Jimšu stallī siermu zyrgu,
Juošu meiluos apsavērt

.
Da pusceļa nadajuoju,
Nūsazvīdze kumeleņš

.
Da vuortim(i) nadajuoju,
Iztak meiluo rauduodama

.
Vīnu rūku vuortus viere,
Ūtru slauka asarenis.

.
Naraud gauži muna meiluo,
Es jau tevis napamesšu.

.
Ej iz sātu muna meiluo,
Tais’ maņ vītu guļteņā.

.
Tais’ maņ vītu guļteņā,
Kluoj maņ boltu paladzeņu.

.
Guļstīs, muna leigaveņa,
Iz munom(i) rūceņom.

.
Kod rūcenis nūguliesi,
Tod es tevi mūdynuošu.

.
Celīs, muna leigaveņa,
Jau rūcenis nūgulieji.

.
Ej iz sātu, muns meilais,
Lai palyku vīna poša.

.
Īt iz sātu, tev’ pamastu,
Ka sirsneņa nasuopātu.

.
Garom lūgam paejūt(i)
Radzu sovu leigaveņu

.
Krystu kluotu, palūrātu,
Ka māmeņa naradzātu.

.
Ka māmeņa naradzātu,
Ka ļauteni narunuotu.

.
Ļaudim mēlis nūplukušys
Ap manim(i) runojūt.

.
Treis gadeni sabaruoju
Stallī bāru kumeleņu.

.
Catūrtā gadeņā
Lyku saglus mugurā.

.
Kartenis: Latgalīšu dzīšmu dzīduošonys vokors Rakstnīceibys i muzykys muzejā, Liene Brence, atguojušī, dzīduotuoji. Foto – Edeite Husare.