Kotru reizi, kod folkklubā “Ala” spielej postfolka grupa “Rikši”, Reigā eksplodej latgalīšu pozitivuos energejis bumba. Jī ir pīci: Zane Dukaļska (bubyns, bolss), Ēriks Zeps (akordeons, bolss), Madara Leglere (vijūle, bolss), Mārtiņš Arbidāns (gitara), Ivars Utāns (basgitara). Bet dzīž i spielej par desmit. LaKuGa interveja ar jim nūtyka 3. februarī – dīnā, kod “Rikši” folkklubā “Ala” svieteja goda jubileju, pīdzeivuoja naparostu krystobu ritualu i tyka pi krystvacuokim – dūdu i bungu grupys “Auļi”.   

.
Jiusu grupa izaveiduojuse 2011. goda 14. janvarī, kod kūpā saguoja pīci Rēzeknis jaunīšu folklorys kūpys „Vīteri” veterani. Par kū „Vīteri” puortopa par „Rikšim”?
Ēriks: Mes izaugom nu „Vīteru” vacuma. Bet mums vys tik gribiejuos turpynuot muzicēšonu i dorbuošonūs folklorā, i tai saguoja, ka apsavīnuojom.
Kas skaituos „Vīteru” vacums?
Zane: Puorsvorā školys bārni – leidz 12. klasei. Pēc vydsškolys jī aizbrauc nu Rēzeknis. Ari mes visi puorsvorā studejom.
Ēriks: Es vīneigais „Rikšūs” asmu školnīks.
Kū jius studejat?
Zane: Madara studej Daugpiļs Universitatis Muzykys fakultatis 3. kursā. Mārtiņš ir Latvejis Universitatis Geogrāfejis i zemis zynuotņu fakultatis 2. kursa students, Ivars ir Reigys Tehniskuos universitatis Energētikys i elektrotehnikys fakultatis 2. kursa students, es – Latvejis Universitatis Humanitārūs zynuotņu fakultatis baltu filologejis 2. kursa studente, a Ēriks – Rēzeknis 5. vydsškolys 12. klasis školnīks.
Kur jums nūteik mieginuojumi – Rēzekni voi Reigā?
Zane: Vysur kur. Nav taidys nūteiktys vītys pagaidom.
Ēriks: Atkareigs nu situacejis, bet parosti tys ir voi nu Rēzeknis Kulturys nomā, voi ari pi kaida sātā, voi Reigā folkklubā voi Mārteņa studejā. Kai saīt.
Par kū jius jubileju svinit taišni folkklubā „Ala”?
Zane: Ar itū klubu vyss suocēs. Ite mes izaveiduojom i ite nūtyka myusu pyrmais koncerts.
Ēriks: Ite topa plans i nūtyka plana realizaceja. Tai ka vysam pamats ir „Ala”.
Kai izavieliejot nūsaukumu „Rikši”?
Zane: Škeirem tautysdzīšmu gruomotu, veramīs – o, „Rikši”!
Ēriks: „Rikši” vysvaira īsapatyka. Meklejūt nūsaukumu, mes vēremīs, kai tys skanēs, voi nabyus puorprotumu, voi latgaliski nūsaukums nanūzeimēs vīnu, a latviski – koč kū pavysam cytu, voi ir vīgli izrunuojams i tt. I tai tys īguojuos – „Rikši” atbiļst vysim kriterejim.
Voi beja gryuts izavēlēt krystvacuokus?
Ēriks: Patīseibā stuosts par krystvacuokim ir taids: mes dūmuojom nūsaukumu i izdūmuojom „Rikši”. I pēc kaida laika īsadūmuojom, ka „Rikši” i „Auļi” ir taidi kai sinonimi. Guojom prasiet „Auļim” atļauju sauktīs par „Rikšim”, nu i pi reizis – par kū napaaicynuot par krystvacuokim?
Kū nūzeimej byut par krystvacuokim grupai?
Ēriks: Ka gūdeigi, es nimoz eisti nazynu. Nūteikti – atbaļsteit sovejūs.
Zane: Kai lela i populara grupa jī mums nūteikti var snīgt atbolstu i kolpuot par paraugu.
Kurš nu jums skaituos grupys „motors” i „dziniejspāks”?
Zane: Myusu vadūņs ir pots jaunuokais – Ēriks.
Kaidi pīnuokumi ir Ērikam i kaidā veidā jis motivej „dorbam”?
Zane: Ēriks sadola dorbus, kas kuram juoizdora.
Ēriks: Es cenšūs kuortuot koncertu kalenderu i vysus pasuocīņu vaicuojumus, i veiduot grupys repertuaru. Kod Zane, pīvadumam, atsyuta dzīsmis, tuos drusku apstruodoju itt.
Kai jius izavielejit dzīsmis repertuaram?
Ēriks: Vysaiž. Daļa dzīšmu, kas mums pateik, ir pajimtys nu „Vīteru” repertuara. Daļa dzīšmu ir tautysdzīsmis nu gruomotom. I ir ari nu ekspedicejom atvastuos dzīsmys. Ka ir dzierdāta kaida dzīsme, kas īsapateik, mes jū apstruodojam i īsavuicom.
Par kū dorbojitīs postfolka žanrā?
Ēriks: Mes asam pa vydu starp tradicionalū folkloru i postfolku. Kab naapsavainuotu nivīns folklorists, mes lobuok saucam sevi par postfolka grupu. Postfolkā ir daudz vairuok atļauts. Tajā skaitā – uoksteitīs.
Zane: Vyslobuokais postfolka žanrā ir tys, ka var breivi izapaust: var pajimt tautysdzīsmi i apstruoduot, kai pateik.
Ēriks: I padariet tū modernu.
Zane: I interesantu.
Voi jiusu repertuarā puorsvorā ir dzīsmis latgalīšu volūdā?
Ēriks: Leluokuo daļa ir latgaliski, bet cenšamīs pīlikt arī dzīsmis latvīšu volūdā, lai ir kū klauseitīs ari latvīšu auditorejai. Taipat dzīžam arī puora dzīsmis svešuokuos mēlēs.
Kū jums pošim nūzeimej latgalīšu volūda?
Zane: Dzymtuo volūda. Pošim tyvuokuos ir tīši latgalīšu dzīsmis.
Ēriks: Tuos vīgļuok īkreit sirdī, ir vīgļuok izjust i vuordi – īsaspīž dziļuok.
Voi, uzastuojūt cytūs Latvejis nūvodūs voi uorzemēs, dzīdit latgaliski?
Ēriks: Nui, mes tai dorom. Ka spielejam kaidā cytā nūvodā, parosti kaida puse repertuara taipat ir latgaliski. Puorsvorā jau vysim pateik. Nikod nav bejs tai, ka myus cīši, cīši par tū kritizātu.
Kurš ir jiusu leluokais kritiķis?
Ēriks: Man ruodīs – mes poši. Poši jiutam, ka koč kurs gobols nav aizguojs, kai vajag koč kū uzlobuot i koč kū pamaineit.
Kurš ir leluokais nūtykums ituo goda laikā?
Ēriks: Vīns nu panuokumim ir tys, ka pīsadaliejom festivalā „Muzykys skrytuļs 2011”.
Zane: Tys mums lyka vairuok pastruoduot i padūmuot.
Ēriks: I ari vairuoja atpazeistameibu. Nu, i vēļ, prūtams, pi panuokumim var pīskaiteit tū, ka šūvosor, 30. jūlī, myus uzaicynuoja spēlēt Eduarda Smiļģa muzejā – pasuokumā „Šveika vasaras dārzā”, kas veļteits Smiļģa 125. dzimšonys dīnai i Šveika īstudiejumam. Tī beja ari grupa „Prāta Vētra”. Tys beja pateikami.
Dzīduojat kūpā?
Ēriks: Nā, bet jī klausiejuos myus, i mes – jūs. Gon jau jim patyka (smejās).
Cik koncerti kūpumā jums ir bejuši ituo goda laikā?
Ēriks: Tyvai pi 20. Visuvaira – ostoini – ir bejuši ite, folkklubā „Ala”, bet asam koncertejuši Rēzeknē, Leiksnā i cytuos vītuos. Es beju īvīss koncertu sarokstu, bet maņ tys propula.
Kurai vacuma grupai jius vaira pateikat?
Zane: Maņ jau ruodīs, ka pensionari vysvaira kiust nu myusu muzykys.
Ēriks: Tai varātu byut, par tū ka jim laikam pateik, ka jaunīši spielej gobolus, kū jī poši ir dzīduojuši, spieliejuši i klausiejušīs jauneibā. Bet kūpumā – myus klausuos vysys paaudzis i ļustej leidza.
Kur atsauceiguoka publika – Reigā vai Latgolā?
Ēriks: Kai kuru reizi – atkareigs nu tuo, kaids pasuocīņs, kaida nūskaņa. Patīseibā mums nav gadejīs sasaskart ar švaku publiku ni Latgolā, ni cytur Latvejā.
Kas ir dzīsmis „You Can Leave Your pastalas On” autors? („Rikši” koncertu korstuokajūs breižūs īrosts dzīž drupeit puortaiseitu verseju Džo Kokera dzīsmei „You Can Leave Your Hat On” – LaKuGa)
Zane: Tei dzīsme topa uokstūtīs. Suokumā beja jūki, beiguos saguoja dzīsme.
Ēriks: Dzīsme topa cīši ilgi. Suokuos mes protom tik īvodu, i beiguos, tik piec kaida pusgoda, izdūmuojom, ka juosataisa ari turpynuojums. Vysys tikšonuos reizis – mieginuojumi – „Rikšim” ir kai vīns lels jūks. Mes saeimam, lānai – taidā mīreigā atmosferā – pļuopojam i jūkojam.
Kaidi ir grupys „Rikši” plani iz prīšku?
Ēriks: Vosorā paradzāts braucīņs iz festivalu Francejā: latvīšu muzykys svātkūs ruodeisim uorzemnīkim, kas mes asam i kas ir Latveja i Latgola. Nu i tod viersimīs – kai byus, tai byus. Pasaļausim laika ritiejumam!
.
Ar „Rikšim” sasarunuoja Egita Kancāne
.
Kartenis – „Rikšu” dzimšonys dīnys svineibys folkklubā „Ala Pagrabs” Reigā, foto Edeite Husare