Vakar, 13. februara vokorā 88. myuža godā ar veseleibys vainem iz placim nu ituo pasauļa aizguojuse ailineica, folklorys teicieja, nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineica, Treju Zvaigžņu ordeņa virsneica Bronislava Martuževa. Atsavadeišona nu ailineicys byus 18. februarī 12 stuņdēs Lubuonys katuoļu bazneicā, nu kureinis jū izvadeis iz Lubuonys Jaunajim kopim.

Martuževa dzymuse 1924. goda 8. aprelī Abrenis apriņča Domopolis (tādinejais Bierzpiļs) pogosta Slavitu sādžā kai septeitais bārns saimē, nu 1928. godā tāvs ar muoti puorsacāluši iz dzeivi Lubuonys pusē.

Ailineicys dzievis redzīņa pamati ir veidojušīs Latvejis breivvaļsts laikā, i tūs veiduoja na viņ saime, nu ari školys. Pastuoveigu olguotu dorbu jei nabeja struoduojuse, jo kai Nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineica i atbaļsteituoja nu 1946. goda leidz 1951. godam globuojās pagreidē sovā „Lazdiņu” sātā, piečuok bejuse apcītynuojumā i sūdu izcītuse Sibirī dažaiduos nūmetnēs (1951.-1956.), piec atsagrīzšonys ilgi i vairuokys reizis sekuoja uorstiešonuos slimneicuos i sanatorejuos.

Ir izdūti deveni Martuževys aiļu kruojumi, nu kurim pyrmi diveji ir ar Evys Mārtužys vuordu, „Kūpuotuos ailis” , divejis izlasis.

Bronislave bejuse tautys teicieja, poša saceriejuse dzīsmem gon vuordus, gon meldejis. Kinorežisors Zigurds Videņš par ailineicu iz sataisiejs dokumentalū kinu „Gaismas lāse”. Koč ari dzeivuodama tuoli nu centra i nabyudama kasdīnys sovstarpejā apritē, jei ir sajāmuse vairuokus apbolvuojumus – Treju Zvaigžņu ordeni (1995.), Rakstnīku savīneibys Goda bolvu par aiļu kruojumu „Nūpyutys” (Nopūtas) (1999.) i Kulturys fonda Speidūlus bolvu par aiļu kruojumu „Kā putni dzied” (2004.)

Pādejais Martuževys aiļu kruojums „Deg uguntiņa” izguojs 2011. godā pyrma Juoņu.

Bronislava Martuževa ir teikuse ari tautā zynomū latgalīšu tautysdzīsmi “Zemli zvaigzneite puorguoja”, kū sovulaik īrakstejuse kapela “Dziga”.

Vaira informacejis par ailineicys myuža guojumu

Informacejis olūts: LETA / Karteņa – foto: Aigars Hibneris

Puora Bronislavys Martuževys ailenis latgaliski

***

Dzeivoj, bruoleit, dzeivoj,
Nagars vēļ tovs myužs.
Kū tei svece olpom pleivoj,
Kas jū dzāsdams pyuš?

Apleik četri vieji,
Vydā daiņu syls.
Tu jau beji, tu dzierdeji,
Kai dzīd Daugavpiļs.

Natyka maņ prīka:
Aizceplē sēd vece.
Tī bez manis nūvodnīki
Symtim sveču dedze.

Jau nu šenes radzams:
Aizspeidēt jom tuoli.
Cikom kur kaids spaiteņš radzams,
Turīs, turīs, bruoļ!

Nuoc, Svātais Gors!

Ar guņsmēlem, ar līsmom nuoc, Dīvs Svātais Gors, puor mums,
Lai myusu sirdis, myusu pruots Tovs monts, Tovs pīdarums
Lai dusme bāg un skaudeiba nu noma, kas Tev dūts,
Lai poštaisnums un ļauneiba te vītas naatrūn.

Ir leli myusu poruodi un gryuši deļdeit tūs.
Nuoc, Svātais Gors, un paruodi mums ceļus eistynūs.
Dūd drūsmi un dūd mūdreibu, kad bailes vojoj myus,
Dūd sova pruota spūdreibu, kod ļauns valk īrodums.

Na pilis, zalts un kruojumi — viņ gora styprums gluob,
Kod ļauna kārdynuojumi kai jiuras paisums kuop,
Un vaidu laikūs borgajūs, kod gluobīņa nikur,
Tovs padūms, brīsmuos sorgojūt, kai stypra rūka tur.

Caur Tovu svātu īdvasmu mes Dīvu pazeistam,
Caur dvašu, Gora īdvastu, viers zemes dzeivojam.
Caur Tovu spāku atjaunuots teik myužam zemes vaigs,
Un dvēselem jūs vuojumūs dūts žielesteibas laiks.

Ar svātbejeibu piļdeituos Tev sirdis duovynom.
Nuoc, Svātais Gors, un pyldi juos ar sovom duovonom.
Lai izdag gora kūtreiba un vīnaļdzeibas grāks,
Lai vaļdej Tova gudreiba, Tovs lykums, vuords un spāks.

Boltī Luoči – Dzīve sauc (autore Bronislava Martuževa)

.