8. februarī Viļānu Nūvodpietnīceibys muzejā tika atkluota LaKuGys skaiteituojim jau zynomuo Latvejis pieckara fotografejis legendys Juoņa Gleizda fotografeju izstuode „Kruosu pasauļs” (Krāsu pasaule). Īprīšk izstuode beja apsaverama Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē, bet niu Viļānūs izstuode ir apsaverama leidz 2. martam

Izstuodi Viļānūs atkluoja Latgolys fotografu bīdreibys dybynuotuojs Igors Pličs, kas uzronojūt viļānīšus, akcenteja, ka taipat kai sevkuram cylvākam, ari fotografam juobyut konkretam mierķam, iz kuru īt. Fotografeja īmyužynoj mudruo laika ritejuma šaļts, deļtuo tai juobyut eipašai, uzrunojūšai, kab ir kū pīminēt.

Juoņa Gleizda karteņuos ir nūgiutys dažaidys dzeivis šaļtenis, kas paruoda autoram tyvuos vierteibys. Gleizda fotografiešonys tehnika, kū jis profesionali izmontuoja muokslys taiseišonā, beja unikala i rakstureiga vīneigi jam.

Muokslenīks dzims 1924. goda 7. majā natuoļ nu Rēzeknis – Ilziskolna pogosta Vacgailumūs. Ar fotografeju nūsadorbuojs nu 1951. goda. 1952. godā pabeidzs kombinata „Muoksla” foto kursus. Nu 1952. leidz 1994. godam struoduoja Latvejis Traumatologejis i Ortopedejis zynuotniskuos pietnīceibys institutā kai fotografs muokslenīks.

Vysvaira Juoņs Gleizds struoduoja malnboltajā fotografejā, meistareigi izmontojūt sarežgeitū izohelejis tehniku. Īspiejams, vysvaira zynomys ir Gleizda sīvīšu aktu kartenis, nu jis dorbojīs ari cytūs žanrūs – peizažā, klusajā dobā, portretu fotografejā.

24 godu vacumā fotografu pīmeklieja lela nalaime – piec smogim apsaļdiejumim jam tyka amputātys obejis rūkys. Muokslenīka dzeive i radūšais myužs vysā tuo garumā beja grybysspāka i dzeivis spara aplīcynuojums.

2010. goda 17. aprelī Juoni Gleizdu myužeibā pavadeja juo sīva Annele Gleizda, kas fotografam ar gūdu i cīņu paleidzēja nest dzeivis gryutumu i slavis panuokumus.

Vaira dazynuošonai par fotografu Juoni Gleizdu.

Informaceja i kartenis nu Viļānu nūvoda sātyslopys