Šudiņ i iz prīšku LaKuGā byus īspieja puorskaiteit sova veida dīnrokstus par pošu šaļti aktualim vaicuojumim, kas skar ari latgaliskū. Itymā reizē Jurs Ostrovskis pīrakstiejs sovu redzīni par jaunuos Nacionaluos elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūmis darbeibu i latgaliskū ap tū.

Ituo gods 2. februarī Saeima bolsuoja par jaunū Nacionaluos elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūmis (NEPLP) sastuovu. Garuos i plašuos debatis ruodeja tū, ka itys vaicuojums deputatim ir cīši svareigs, partū ka padūme ir atbiļdeiga par Latvejis nacionalajom interesem atbylstūšu programmu politiku Latvejis Radejā i TV. NEPL padūmis lūcekli atbiļd par Latvejis Radejis i TV budžetu, apraidis atļuovu daškieršonu radeju i TV kanalim, kai ari veic vysu Latvejis sabīdryskūs i komercmedeju puorraudzeibys funkcejis – latvīšu volūdys i Eiropys produkcejis proporcejis īvāruošonu, reklamys kontroli i c. Padūme puorraudzeis ari jauna Latvejis sabīdryskuo medeja sataiseišonu, kas paradz zam vīna jumta vīnuot Latvejis Radeju i LTV. Latvejā iz itū šaļti dorbojās 57 radeju stacejis, 58 kabeļu operatori i nūsaceiti ari 39 TV stacejis.

Saeimys bolsuojumā tyka pīduovuots lykumprojekts, kurymā par NEPLP kandidatim tyka nomināti Ainārs Dimants, Aija Duļevska, Gints Grūbe, Dainis Mjartāns i Ivars Zviedris. Vysi pīredziejuši i profesionali kandidati, kas pīruodejuši ari sovu nacionalū stuoju i spieju dorbuotīs vaļsts interesēs, bet itūreiz tyvuok apsavērsim iz Latgolys puorstuovi Daini Mjartānu.

D. Mjartāns ir beidzs Minsteris latvīšu gimnazeju, studiejs Minsteris i Berlinis universitatēs, īgivs magistra grādu sabīdryskajuos attīceibuos, struoduojs Radejis Breivuo Eiropa redakcejā, aktivi dorbuojīs sabīdryskā laukā Latgolā, ir sataisejs bīdreibu Latgolys tradicionaluos kulturys centrs „Latgaļu sāta”. Juo kandidaturu īsaceja i atbaļsteja vairuokys Latgolys sabīdryskuos organizacejis. Jemūt vārā leidzšinejū pīredzi i darbeibu, D. Mjartāns ir drūši saucams par cylvāku, kurs spiej puorstuovēt Latgolys interesis.

D. Mjartāns tyka apstyprynuots ar 55 bolsim „par”, 33 – „pret”, bet 9 deputati atsaturēja. Cīši interesanti ir apsavērt, kai ir bolsuojuši nu Latgolys īvālātī deputati, tys ir, ci jī ir atbaļstejušs kandidatu, kurs ir puorstuoviejs i turpynuotu puorstuovēt Latgolys interesis? Tī Latgolys deputati, kuri dorbojās koalicejā, atbaļsteja D. Mjartāna kandidaturu, bet opoziceja kuortejū reizi beja nūsastuojuse vīnuotā frontē pret koalicejis pīduovuojumu. Juoatzeimoj, ka vīneigais opozicejis deputats, kurs bolsuoja „par” beja ZZS puorstuovs Rihards Eigims, kurs itūreiz sova regiona i vaļsts interesis stuodeja augšuok par koalicejis i opozicejis streidim. Kod apvīneibys „Saskaņas centrs” deputati cytureiz izsuoks kuortejuos skaļuos diskusejis par Latgolys īdzeivuotuoju interesem, latgalīšu volūdu i tml., jim byutu juopīmiņ, ka poši sovulaik nūraideja aktivu i profesionalu Latgolys interešu puorstuovi.

Aktivais dorbs, kū NEPLP ir izvārsuse piec īvieliešonys, pagaidom līcynoj, ka deputatim, kuri atbaļsteja itaidu padūmis sastuovu, ir izaruodejuse taisneiba. Padūme eisā laikā organiziejuse daudz sasatikšonu i sprīsšonu, izstruoduojuse vairuokus īsacejumus, i, kai skaitoms atbiļdis viestulē bīdreibai „Latgolys Saeima”, vīna nu padūmis prioritatem, pīprosūt sabīdryskuo pasyutejuma finansiejumu 2013. godam, byus Latgolys regionalūs i vītejūs elektroniskūs plošsazinis leidzekļu atbaļsteišona, izmontojūt 71. panta ūtrajā daļā paradzātū īspieju nūdūt daļu sabīdryskuo pasyutejuma konkursa kuorteibā cytim regionalajim i vītejim elektroniskajim plošsazinis leidzeklim.

NEPLP reikoj publiskys diskusejis par puormaiņom i byutiskim vaicuojumim plošsazinis leidzekļu atzarē, par pīmāru, par diveju Latvejis leluokūs bezmoksys komerctelevizeju apsavīnuošonu, par puormaiņom prīškvieliešonu agitacejis lykumā i tml., ļaunūt vysai Latvejis sabīdreibai sekuot leidza nūtykumim, kas vysvaira skar taišni videjū Latvejis īdzeivuotuoju, kurs gryb vērtīs i klauseitīs kvalitativus, interesantus TV i radeju laidīņus, na kuortejuos politiskuos reklamys.

Jurs Ostrovskis