Munā prīškā ir kruojums „Psalmu dziedāšana Latgalē”. Kruojumā īkļauts DVD ar 2009. goda video īrokstu nu saļmu dzīduojuma Škilbanu pogosta Rekovā i treis audio CD, kurūs klausomi dzīduojumi nu Upeitis, Kruoslovys, Saļnovys, Viļakys, Žeigurim, Dagdys i Murmastīnis, tūs vydā seņuoki ituos tradicejis audio dokumentiejumi, kū 1970. godūs izdariejuši katuoļu prīsteri Miķeļs Jermacāns i Stanislavs Čuzāns i dzejnīks, Latgolys kulturviesturis pietnīks Ontons Slišāns. Saļmu dzīduošonys tradiceju lobuok ļaun saprast kruojumā īkļautuos Aigara Lielbārža, Mārtiņa Boiko i Ontona Slišāna apceris, kuruos izskaidruota saļmu dzīduošonys tradiceja i atteisteiba Latgolā, teik stuosteits par īrokstu topšonys apstuoklim, kai ari īpazeistynoj ar dzīduotuojom, kas tymūs pīsadaliejušys.

19. martā Viļakys nūvoda bibliotekā nūtyka ituo kruojuma atdareišonys svātki. Iz pasuocīni beju puļciejušuos saļmu dzīduotuojis nu Viļakys, Žeigurim, Upeitis i Rekovys, nu Bolvu nūvoda Kubulu pogosta, kai ari Saļnovys i Murmastīnis. Pasuocīni atkluoja Bolvu centraluos bibliotekys direktore Ruta Cibule, kura ari poša ir īguļdiejuse daudzi dorba ituos unikaluos tradicejis pieteišonā i materialu apkūpuošonā. „Saļmu dzīduojumu par myrušajim izaplateišonys īsuokuos var datēt ar 1786. godu. Tei ir unikala paruodeiba, kurai cytuos katuoļticeigūs zemēs nav leidzeigys – bāru i pīminis dīnuos, kopusvātkūs, kai ari oktobrī i novembrī dzīduotuojis puļcejās, lai lyugtu par myrušajim pīdereigajim.” Ar taidim vuordim Ruta atkluoja kūpā saīšonu. Jei pasateice kruojuma sastateituojim Mārtiņam Boiko, Aigaram Lielbārdim i kruojuma redaktorei Sanitai Reinsonei, kai ari saļmu dzīduotuojom, kurys siedēja zalā, i ari tom, kurys jau aizguojušys tymā saulē. Jei aicynuoja nūdzīduot dzīsmi jūs pīmiņai.

Sovuos puordūmuos par padareitū dorbu i breineigajom Latgolys sīvom, kurys, nasaverūt ni iz laika apstuoklim, ni iz veseleibys problemom, ni ari kaidim cytim apstuoklim, saīt kūpā i dzīž saļmus, lyudzās par aizguojušim tyvinīkim, jo, kai izsvēre dzejneica Anna Rancāne, myus nu jim škir viņ trusona sīna, stuosteja Mārtiņš Boiko i Aigars Lielbārdis. Jī pasateice saļmu dzīduotuojom i duovynuoja jom jaunū kruojumu. Pyrmuo, kurys rūkuos nūguoja duovona, beja saļmu dzīduotuoja nu Viļakys Marija Štotaka. Duovonys sajieme ari cytys saļmu dzīduotuojis gon nu Viļakys nūvoda, gon Murmastīnis i Saļnovys. Syltus pateiceibys vuordus kruojuma autorim, saļmu dzīduotuojom i Rutai Cibulei veļteja Viļakys nūvoda padūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs, kurš aicynuoja kluotasūšūs lyugtīs par aizguojušajim ar lyugšanu „Kunga eņgeļs”. Tai kai pasuocīņs nūtyka Sv. Jezupa dīnā, tod tyka nūdzīduota dzīsme „Jezups svāts esi” i dzīduotys ari cytys gareiguos dzīsmis.

Pasuocīņs beja cīši sirsneigs. Klauseituoju vuordā „meils paļdis” pasuocīņa organizatorem Rutai Cibulei i Vijai Circānei, kai ari kruojuma autorim i sastateituojim – Aigaram Lielbārdim, Mārtiņam Boiko i redaktorei Sanitai Reinsonei.

Leontīna Dukaļska

Kartenis – nu kruojuma atdareišonys svātkim Viļakā. Foto Vilis Bukšs i Leontīna Dukaļska.