Myusu dzeive byutu palāka, jo viņai nabyutu svātku un svineigu breižu. Svineibys ir myusu dzeivis naatjamamuo sastuovdaļa, jo, labi padūmojūt – mes dzeivojam, tai sokūt, nu vīnim svātkim leidz ūtrim. Pa vydu ir palāka ikdīna, kurā kruojom i taupom, lai svātkūs varātu sajemt gūda drēbēs i pi boguotuoka golda.

Nikur gon Leldīnis nasviņ ar taidu sajiusmu, kai Jeruzalemē. Tyvojūtīs svātkim, Palestinā dzeivi temps suoc sist straujuok. Vysi ticeigī gatavojās tikai iz kaidom lelom svineibom. Nu molu molom iz Jeruzalemi, gon pa vīnam, gon puļceņūs suok plyust cylvāki, lai tur Svātuo kopa bazneicā palyugtu Dīvu. Juopīzeimej, ka Svātuo kopa bazneica Jeruzalemē ir kotra svātceļnīka augstuokais mierkis. Tys ir lels svātceļuotuoju laiks, i skaisti ir viņu guojīni ar karūgim, pučem i dzīsmem, seviški šymā Svātajā Godā.

Plašajā Svātuo kopa bazneicā jau vasalu nedeļu īprīkš suoc nūturēt dīvkolpuojumus, i kotru dīnu šī dīvkolpuojumi uorkuotreigi apmaklāti. Lelais vairums dīvlyudzieju ir arabi i armeni, bet natryukst ari nu cytom rasom puorstuovu. Daži ir mierejuši vairuokus tyukstūšus kilometrus lelus attuolumus. Svātku sastdīnā iz bazneicu jau nu agra reita suov plyust dīvlyudzieji. Kotrs ceņšas tikt pyrmais, lai varātu ījemt lobuoku vītu, tyvuok pi oltora. Vokorā, kod suokas dīvkolpuojums, bazneica ir tai puorpiļdeita, ka vysus cylvākus naspēj izjemt, un lela daļa palīk uorpusē, pacīteigi gaidūt izdeveibu īkļyut īškā. Vyrokam kiupūt i mirrai smaržojūt, skaņ svineigajā telpā goreidznīku lyugšonys… Svineigais dīvkolpojums suocīs. Ļaudis Dīva lyudz skaļā bolsā. Daudzi lyugšonuos piļneigi aizamierst. Piec zynoma laika goreidznīki īīt Svātuo kopa nūdalejumā. Tyuleņ suoc dunēt leli bazneicys zvoni, viesteidami vysim ticeigajim Kristus Augšamceļšonuos zeimi. Nu Svātuo kopa dalis izašaun guņs līsmis. Šymā breidī dīvlyudzeju storpā nūsarysynoj naparosta ceiņa i gryusteišonuos, kotrs ceņšas pīkliut uotruok pi svātuos guņs i aizdadzynoj sveici. Kod vysa bazneica ir iluminēta ar spūžajom sveceitem, pasaruoda goreidznīceiba i pasludynoj Kristus namiersteibu. Ļaudis sauc cyts cytam: „Kristus augšamcēlēs!”, aplīcynojūt ar sovstarpeju sasaskupsteišonu.

Tymā pošā laikā nūteik ari žeidu vaimaņuošona pi Solomona tempļa…

Turpretim pasauleigūs Londonys piļsoņu pruoti Leldīnom tyvojūtīs nūdarbynuoti golvonā kuortā ar divim vaicuojumim: kaidi byus laika apstuokli, i iz kurīni izdeveiguok svātkūs izbraukt. Svātku sastdīnā vysys stacejis ir puorpiļdeitys ar izbrauciejim. Kam leidzekli atļaun, brauc tuoļuokuos ekskursijuos – iz Italeju, Egipti, Franceju, Beļgeju i c. Daudzi ceļojumu biroji raunās vaiga svīdrūs, izsnādžut vizys, biletis i vajadzeigu informaceju. Lela daļa tūmār šūs tuolūs ceļuojumus navar atsaļaut, tim juoapsamīrinoj ar Londonys skaistū parku apskateišonu i eistim izbraukumim iz Londonys daudzajom uorpiļsātom. Parosti pyrmūs Leldīnys svātkus angli pavoda klusi: apmeklejūt bazneicu, tikai ūtrā svātku dīnā teik sareikuotys mozuokys izprīcys.

Pi senim igaunim Leldīnys bejušys daudz leluokā cīnā, nakai Zīmyssvātki, jo Leldīnuos beja atļauts prīcuotīs piec patykys. Dažūs nūvodūs seņuok bejušuo paraša Leldīnu reitā saimnīkam pašam nest prīkš mozguošonuos iudini, kurā piec kuortys bejis josamozgoj vysim muojis ļaudim, jo iudiņš tod pasorgojūt acis pret slimeibom. Bez tam, Leldīnuos dreikstēts ēst tikai ar vīnu karūti, kas pyrmā dīnā lītuota, daži šū izraudzeitu karūti turejuši leidz palnu dīnai, kod tymā ījaukti mylti i izcapta karaša, kura globuota leidz lūpu uorā laižamam laikam, tod lūpim dūts pa gobolam nu karašys, lai pasorgoj lūpus pret „ļaunu aci” i cytom slimeibom. Par šyupelem bejis juoguodoj saimnīkam i saimneicai. Kas augšuok varējis izašyupuot, tam vysu godu mīsa līkūtīs vīgla.

Spanejā vaicais, katoliskais kruošņums i vareneiba vēļ atsadzeivoj Leldīnu svātkūs. Cīsšonu nedeļā Seviļā iz Leldīnu procesijom sabrauc ticeigi spanīšu nu vysa pasauļs. Svātkūs Sevilis bazneicu bruoleibys atver sovu bazneicu duorglītu globuotuvis i izjam nu viņom garus sudobra i zyluņkaula krystus, kurus kotra bruoleiba nas sova guojīņa prīškgolā. Bez tam kotram guojīņam ir sova dīvmuote, izgreznuota smogim briļjantim, zalta vaiņagim i izgērbra zaltu izšyutā purpura mētelī. Kotrys bazneicys bruoleibys lūcekli, pīsadolūt guojīņūs, ir tārpušīs sovaidā vydslaiku tārpā, kurs kotrai bruoleibai ir sovaiduokā kruosā. Sovaidi golvys turbani, ar divom ovu škierbom, ir vysim vīnaidi. Dagūšom svecem rūkuos ticeigī bruoli ik pa divi ryndā nabeidzamā procesijā pavoda madonnu oltorus, kuri ir tik smogi, ka ir piec symts sūlim nesiejim juopuorsamaina. Vīns taids guojīņs ilgst ap 12 stuņdis. Bet vyssvineiguokais ir breidis, kod naktī nu Zaļuos catūrtdīnys iz Lelū pīktdīnu San Lorenco bazneicā tymā par tyukstūšim lelu ļaužu pyuli pieški pi krysta siltueta atmirdz Pesteituoja – cīteja zeime – „Jesus del Gran Poder” tāls.

Myusu Leldīnys nav dūmuojamys bez kruosuotom ūlom i šyupelem. Latvīšu senuos parašuuos i ticejumūs teikts, ka ūlys kruosojamys ar pierts slūtys lopom, seipulu myzom i citim muojis leidzeklim. Leldīnuos piec īspiejis juovuorej daudz ūlu, tod tleitis barojās. Lai vysys dātu daudz ūlu, tod Leldīnuos ūlys ādūt čaulu labi smolku sadrupynoj. Ūlys mainejuši sovā storpā vēļ kai draudzeibys zeimi. Jo vairuok ūlu byus saimneicai Leldīnuos, jo leluokys izredzis, ka tai nuokušā godā byus lels gonompulks i daudz pīna. Leldīnu reitā juosaceļ jau ap saulis lāktu i juosamozgoj takūšā iudinī, tod, jo labi īsaklausūt, varūt dzierdēt sovaidu ryukšonu i redzēt sauli šyupojamīs. Jo kaids, kurs īprīškejuos dīnuos kuoris šyupelis, tod tagad nakar, tod labi gari atsarībūt pi tuo lūpim.

„Eite prūjom, Zīmas svātki,

Ar malnom kanepem:

Maņ atnuoce Leldīneite

Ar skaistom ūleņoml”

Leldīnu uorejī simboli: šyupelis i ūlys, obi tī dzeivi vēļ myusu dīnuos, i dzeivuos jūprūjom. Bet senū latvīšu ticejumūs nav nikas mynāts par zači, sakarā ar Leldīnom i ūlom. Tagad gon bez zača naizteikam, jo Leldīnu postkartis veikalūs mudžēt mudž ar začim. Tys, dūmojams, nuocis kluot nu cyturīnis. Leldīnys pīleidzynuotys Zīmyssvātkim, i tuos svietejamys „treis dīnys”:

Gausi nuoce, dreiž atguoja

Tei boguota Lela Dīna:

Treis dīneņas, treis naksneņas

Īt pa kolnu kyupādama.

Pi mums Leldīnys naktī ticeigī pavoda bazneicā, kur bazneickungi nūtur skaistys muoceibys i ticeigī svineigi apstaigoj „krysta ceļu”, nūlyudz „Ryugtūs žālumus” i dzīd cytys gavieņa boguotys saturā i meldijā dzīsmis. Šuos svātuos nakts i Leldīnys reita īspaidi vysdziļuokī nu vysim katuoļu svātkim. Zeimeiguo Leldīnys reita proceseja, kaida pi mums parosta, nav vysā Katuoļu Bazneicā, bet tikai Spanejā i pi mums, kas bejom cīšūs sakarūs ar Pūlejis katuolim i jūs īrodumim. Leldīnys svēteituo maļteite, tūmār ir par lelu puškojumu myusu dzeivē i paliks svēteiga.

Na tik Leldīnuos, bet ari Pyupolu svātdīnā, Zaļā catūrtdīnā i Lelā pīktdīnā myusu seņčim bejuši sovi ticejumi i īražys. Tai, jo Pyupolu svātdīnā glauda kurmi, i piec tam ar tū pošu rūku zyrgus, tod aug brangi zyrgi. Paraša ar pyupulim pērt ir vēļ mūdē šuboltdīn’: „opols kai pyupols”. Zaļuos catūrdīnys reitā juonūker vystys i juoaiznas iz tū vītu, kur vālās, lai tuos pa vosoru dzeivuotu, tod tuos ari tur dzeivuos i naīs vosoru duorsūz i labeibā. Tod vēļ Zaļuos catūrtdīnys reitā jaunom meitom juoīkuļ iudinī ūla i tur juosamozgoj, jo vālās byutu ilgi jaunys i skaistys. Taipat šymā reitā juolosa nu zemis skaidenis, tod vysu godu atrass raudivu i cytu putynu ūlys, zemē naudu i arvīnu smaideis laimis.

Tai apmāram atsabolsojušuos senū Leldīnu svineibys myusu tautys dzīsmuos i ticejumūs.

Ej, ar Dīvu, Lela dīna,

Mes tevi skaisti vadeisim:

Nuoc otkon cytu godu,

Mes tevi skaisti sajemsim.

Olūts:  Latgolas Vōrds. – Rēzekne, 1933. g. 12. aprelī. – Nr. 15.-16. pl. 3