Tuoli – aiz snaudūšim silim

 

Tuoli – aiz snaudūšim silim

Leldīņu zvoni skaņ, –

Pi austrumu debešim zilim

Sorkona saule aust.

Začs, vazumā kruosuotu ūlu,

Cīmūs pi bārnim brauc, –

Uz jaunuom šyupulem ceiruļs

Zānus, meitinis sauc.

Uz zīmeļu dzimtini dryumū

Guoju putni skrīn,

Pa polu iudinim starkis

Sorkonom kuojom brīn.

Duorzmolys veitūlūs strodim

Par jaunajim būreišim prīks,

Tī līksmoj par atmūdys zvonim,

Tim zīmeļu vieji ir nīks,

… Tuoli – aiz snaudūšim silim

Leldīņu zvoni skaņ, –

… Tuoli – aiz snaudūšim silim

Pav’sara saule mirdz! –

 

Augusts Egluojs

 

///

 

Leldīnys reitā

 

Bēdz mygla, tymsumā zudi,

Jau leluos dīnys saule lāc,

Un zemis muotes soltū kryuti

Nu ladus važom vaļā slādz.

Jau vuoreigs asneņs golvu cyloj

Jau pyrmais zīdeņš atveras,

Dzīd ceiruļs dzīsmi gaisā zylā

Lej strauteņš prīcys osorys.

I cylvāk tu, teic, voi tu vari,

Snaust mīgā, dobai mūstūtīs,

Voi leluos dīnys zalta stori

Tev sirdī veļti lyukuosīs?

Ka nuovis cītums sakritis.

Tev zīdūņs nuoc, kam gola nava,

Tev naveistamuos rūzis zīd,

Plyust debess skanis sirdī tovā,

Tev saule lāc, kas nanūrīt.

Ar ceirulīti dzīsmi dzīdi,

Ar strautu prīcys os’rys lej,

Ar pučeiti, kai puče zīdi

I gavilēt lic dvēselei.

 

R. Bērziņš, Kijevā (Pēc Mīlenbaha „Dzimt. W.”, 1912.g.)

 

///

 

Leldīnis reitā

 

Ruoms, mīreigs, kluss laiks,

Dus radeiba tai soldi.

Debess zīdūšs, zvaigzneitem jauks,

Skotuos zemē tai smaidi.

Mieneša sudobra drēbis

Gais jau austruma bluozmā;

Gaidynoj spūdruma zvaigznis

Dīnys pyrmajā gaismā.

Suocās jau duorga Leldīna

Piec kam vysi tai sluopa –

Jezus pi vysleluokuo cīna

Šudiņ cēlēs nu kopa.

Ticeiguos sirdi! Šuos dīnys

Seņ jau daideja viņas;

Tod ogruok pamete vītas

I iz bazneicu steidzēs.

Saiminīks, sajiemis maizi,

Nas iz bazneicu sveiteit;

Ceļoj jam putnini leidzi,

jauki i skaneigi dzīd.

Jis panuokdams bazneicai dzierd

Tur jau dzīsmis skanieja:

Ļauds Dīva iz gūda dzīd,

Jauki dzīd „Alelluja”.

Saule ar zaltuotim storim

Ceļ jau dobu nu mīga,

Caur kuplim ūzula zorim

Spīžas jei bazneicys lūgā

Skaisti saulē rūtuojas doba,

Prīceiguok putneni dzīd,

Kuorstuoka lyugšona loba

Da Dīvam debesis sleid.

Zvoni jauki i prīceigi

Jau iz lyugšonu sauc,

Nu vysom molom ļusteigi

Steidz iz bazneicu ļauds.

Zvonu ryukšona tuoli

Nas reita trapanais gaiss,

I ļaužu lyugšonu augši

Nas jū prīceigais bolss.

Bazneickungs zaltojuos drēbēs

Pi oltora pīguoja –
Šudiņ Kristus augšomcēlēs

Vīņam dzīd „Alelluja”.

Ļaudis piec gavieņa skumu,
Dīvu jī prīceiguok lyudz,

Pylni soldu augstuoku dūmu,

Jezu sev paleigā sauc.

Prīceigi dzīd „Alelluha”,

Bolsi jū ļusteigi skaņ

I dzīžūt teikšonu Kunga

Kai bitis zīdūnī saņ.

Kristus Jezus augšam cēlēs,

Valna sarausta spūstuos,

Durovys aizdora elnis

Tim, kas mīluot Jū mūstuos.

Prīceiga šudiņ ir dīna

Cēlēs Kristus nu kopa,

Jam skaista, augsta cīna

Vysi meklēsim kūpā.

Leidz kai nu smuordeigu rūžu,

Viņa leluokam gūdam,

Lyugšonys nu teiru siržu

Dīvam duovonu dūdam.

Ceļsimīs vysi nu grākim

I deļ dabasu laimis

Ar jaunim jau spākim

Vacuos lobuosim vainis.

Vysā Dzimteni myusu,

Kur tik viņ pasaklaus

Orīceigā Leldīnis laikā

Dzīd vysi „Alelluja”.

 

Apse

 

///

 

Leldīnis zvoni

 

Reita ausmā mirdz dabasi zaigā,

Zvaigžņu smaragdi tymst;

Tymsā aizīdams demons skumst: –

Nu zylom tuolem leist gaisma maiga…

 

Nu tymsuo kopa smogais akmiņs atvalts –

Iz tūrnim sudobra zvoni skaņ,

Tim leidzi dvēsel ilglaimē saņ:

Kristus ir Augšamcalts!

 

H.Zīmelis

 

///

 

Augšamceļšonuos!

 

Lai zvoni skaņ! Lai zvoni dimd!
Lai gaisi treic leidz muokūnim!

I leiksmom dzīsmem nabyus rimt,

Tom juoskaņ tyukstūš atbolsim.

Nu kopa augšā Kristus cēlīs

I tymsys spākus uzvariejis

I cītuos klintis drupuos škēlis,

Mums pesteišonu sataisiejis.

Lai Viņu slavejam i teicam

Ar zvonim, karūgim i dzīsmem.

Lai Augšamceļšonūs mes sveicam

Ar Viņa meilys korstom līsmom.

Lai zvoni dimd! Lai zvoni skaņ!

Leidz muokūnim lai gaisi treic!

Cereibys brīst kryutīs maņ:

„Cylvāks ceļsīs” – dvēsle tic.

 

K.Vātra