Izguojs dzejneicys i žurnalistis Annys Rancānis jaunais dzejūļu kruojums „Pylni kārmani dabasu… Bezdelīgu pasts”. Tys ir juos septeitais dzejūļu kruojums, kurā īlykti obejuos latvīšu rokstu volūdys tradicejuos — latgalīšu rokstu volūdā i latvīšu literarajā volūdā — raksteiti 100 dzejūli.

Dzejūļu kruojumam ir divejis dalis — latgaliski i latvyski raksteituo, jam ir diveji vuoki, diveji nosaukumi i divejis pusis. Tok tei ir vīna gruomota, kū sastatejuse poša autore, salīkūt kūpā tekstus, kas itūšaļt ruodīs svareiguokī sarunā ar sovu skaiteituoju, dzejis volūdā viestejūt par myusu laiku i myusu dīnu Latveju i īprīkš raksteitūs tekstus īpynūt kai bejušuo laika citatus — sova i tautys spāka i vuojuma zeimi.

Anna Rancāne latgalīšu autora sajiutu definej itai: „Nav vīgli byut latvīšu rakstnīkam, kas roksta vīnā laikā obejuos latvīšu volūdys formuos, vīna nu kurejūs ir oficiali pījimta, a ūtra bejuse ilguoku laiku aizlīgta, zynomā mārā slapana, naoficiala.”

Gruomota rauga reizē nūškiert, reizē saaudzēt obejis ituos volūdys i literaturys pusis, rauga sasazynuot ar cytu, lobuoku pasauli — lai tuos byutu bierneibys atminis i muotis kai sorguotuojis, aizbyldynuotuojis tāls voi sapyns par Latveju i skumis par nanūtykušū i nūtykušū.

Latgaliskajā kruojuma daļā „Pylni kārmani dabasu” īlykti kai jauni, tai īprīkš publicāti dzejūli, kas niu pīejami vīnā vītā — tei ir leidz šam plašuokuo dzejneicys latgaliski raksteitūs dzejūļu kūpa, sovukuort „Bezdelīgu pasts” ļaun īsapazeit ar pošim jaunuokajim A. Rancānis tekstim.

Gruomotā sūplok sadzeivoj i A. Rancānis dzejai rakstureigais smolkums i gareigums, i skarbuos myusu dīnu Latvejis realejis — „sliedes debesīs, putnu ceļi i stacijas”, „projām vedošie neceļi, krustceļi”, „vacūs sātu izstuodis, bolku bibliotekys” ar īkodātu DNS informaceju i tml., a puori vysam vielejums: „Dvēselīt, circenīt, apstājies, netrako, / Gan jau vēl paspēsi rīt, / Pa-va-sa-ras bezvārda domas / Vārdā nosaukt / un sasildīt.”

Dzejūļu kruojumu izdavuse bīdreiba „Latgolys Studentu centrs”, finansiali atbaļstejuse Latgolys Regionaluos atteisteibys agenturys administreituos Latgolys kulturys programa ar Vaļsts Kulturkapitala fonda finansiejumu.

Gruomotys latvīšu dalis redaktore i korektore Sigita Kušnere, latgalīšu dalis — Ilze Sperga. Vuoku muokslineica i maketietuoja Iveta Zāgere.

Dzejūļu kruojumu „Pylni kārmani dabasu… Bezdelīgu pasts” var nūpierkt Latvejis gruomotneicuos. Juo prezentaceja ar autoris pīsadaleišonu gaidama ituo goda majā Reigā i cytur Latvejā.

A. Rancāne ir vairuoku dzejūļu kruojumu autore: „Lūgšana mājai” (1982), ”Piektdiena” (1986), ”Advente” (1991), „Aizlūgums” (1997), „Svētdiena” (2001), „Zīmes” (2005), izlase „Saules kalponīte” (2005).

Piec A. Rancānis scenareja, izmontojūt Juoņa Klīdzieja stuosta „Zalta kristeņš” motivus, 2011. godā tyka izjimta kina „Latgolys laikadečs”, režisors Edgars Blinovs.
Anna Rancāne sajāmuse Veidenbauma premeju (1996), Aspazejis premeju (1999) i Presis noma bolvu (2001). Dzymuse 1959. goda 12. junī Ludzys rajona Miglinīku pogosta Liuzinīkūs. Itūšaļt dzeivoj i struodoj Rēzeknē.