11. aprelī Daugovpilī nūtyka regionalais forums “Iespēju Latgale”. Da itam LaKuGā ir bejuse viņ pošys ministrejis sagataveita informaceja. Šudiņ Jura Viļuma aba Jureiša roksts (skaitoms ari Latgolys deputatu blogā jureits.wordpress.com)

Ailinīks i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs stuosta, ka ideju dorbam jam vysod ir kaidim 10 godim iz prīšku. Jis gon nav ni uzjiemiejs, ni kaidys pašvaļdeibys vadeituojs, ni ari regionaluos atteisteibys eksperts, tak ari jam ir vairuokys inceresnys idejis Latgolys izaugsmis veicynuošonai, kurys puorrunojam Daugovpilī 11.aprelī, sasateikūt vokorā piec regionaluo foruma „Īspieju Latgola” – tymā pyrma puors stuņžu sovu redzīni par gaišuokuo Latvejis regiona ekonomiskū atteisteibu stuosteja izreiz treis ministri.

Deļ kam „gaišuokuo”? Taišni deļ tam, ka preteimā vyspuoreji  pīsauktajam bezdorbam, emigriešonai, kontrabandai, elektreibys tryukumam… stereotipim, statistiskys datim i nu jau pīrostai depresejai, kai ari objektivi bīži vin izviertejūt, ka cytur saīt vīgluoka dzeive, daudzeji Latgolys ļauds kaļ sovus planus i turīs ite pat dzymtajā zemē – vaļstī, kuru vīneigū iz vysa pasauļa varam saukt par myusejū. Pi vysa tuo ļauds nūsorgoj tū dzeivis prīka dzierksti, kū naratai ir pagaisynovuši leluokā puorticeibā dzeivojūšī cytur.

„Latgalīšim krīze ir pi čūksta!” pyrma puors godu lapnai tyka saraksteits iz vairuoku mašynu, bet Latgolys Studentu centrs koč i bez vaļsts paleiga izdeve vīnu nu skaistuokūs Latvejis gruomotu ar latgalīšu puosokom par krīzi i jaunīšu saraksteitim stuostim ar laimeigom beigom. Starp cytu, apleik tyka laists ari kaids cyts jūks: „Latgolā krīze vēl nav suokusēs, deļ tam ka nikod ite nav pa eistam beigusēs”. I tai iz kotra styura, it seviški Latgolā, mes varam puorsalīcynuot par redzīs naizdziešama optimisma, dzeivis prīcys i starojūšu smaidu puorpilneibys atbiļdeigu karu pret nažieleiguos realitatis naatlaideigu vysa dareišonu, kab pa druskai nūsleicynuot nu Reigys vystuoļuok atrūnamū Latvejis suokumu – faktiski myusu vaļsts suokumu, deļ tam ka taišni Latgolys teritorejā ir meklejami pyrmī vaļstiskī veidojumi vēļ lobu laiku pyrma 13.godu symtā nu rītim atvastuos apgaismeibys. Bet tys byus pavysam cyts stuosts, deļ tuo ka par Latgolu i tuos vierteibom varātu raksteit daudz vairuok, kai maņ atvālātajuos apmāram 6000 zeimēs. Itūreiz tikai dažys skicis par īprīšk jau pīmynātū pasuokumu prezentejūt Latgolys nuokūtnis idejis i uzklausūt pošu latgalīšu kritiku, prīšklykumus i loba vielejumus.

Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrs Edmunds Sprūdžs, Lobkluojeibys ministre Ilze Viņkele, Ekonomikys ministrs Daniels Pavļuts i Saeimys deputate, regionaluos atteisteibys teoriju i praksis pietnīce Zanda Kalniņa-Lukaševica beja golvonī īprīšk apkūpuotūs vairuok kai 400 ideju viestnīki.

Pasūleitī atslāgys vuordi ilgtspiejeigai Latgolys atteisteibai – mobilitate, sadarbeiba, resursi i iniciativa. Prioritate ir dorba vītu radeišona, deļ tam ka taišni uzjiejdarbeibys atteisteibai regionā da itam atbolsts bejs styprai mozuoks, kai cytur. Seikuoku informaceju par foruma nūtikšonu var atrast ministrejis (varam.gov.lv) interneta sātys lopā, bet nu sovys pusis eisi atstuosteišu divejus, pa munam, zeimeigus gadīņus.

Kaids Latgolys uzjiemiejs saleidzynova myus ar vīnu lelu lidmašynu, kurā visi  lidojam iz mierki. Var byut kuopumi i krytumi, bet kūpeigi mes sasnīgsim mierki, ka vin myusim pošim tys byus skaidrs – tod  ari pilotus tuo dasnīgšonai mes varēsim izavēlēt atbylstūšus. Gols golā tei ir myusu lidmašynys prīškrūceiba, preteimā dažom cytom vaļstim, kur „pilots” teik nūsaceits piec citim kriterijim. Itaidā saleidzynuojumā vīta ir ari izgleiteibys sistemys nūzeimei, kam uzdavums ir sagatavēt jaunīšus tai, kab jī lidmašynys krysšonys gadīnī muocātu gona dreiž puorsagupēt i izleidzynuot liduojuma planu, naizslādzūt īspieji ari par pilota nūmainiešonu. Zynuošonys, atbiļdeibys sajiuta, gribiešona sasastruduot i iniciativys boguoteiba var nūdrūšynuot vysdrūšuokū i pylnvierteiguokū liduojumu.

Auditorejis īkustynuošonai i tik nūpītnā pasuokumā vysmoz nūjaušama vīgluma sajiutys radeišonai tyka pīaicynuoti daži balamuti nu „Karaliskuo improvizacejis teatra”. Internetā jau ir pīeinams video, kurā var apsavērt, kai divi ministri atsausauc iz aicynuojumu īsasaisteit vīnā atslūdzis pasuokumā. Pyrma tuo publikai tyka pīduovuots izavielēt – dareit pošim voi ļaut tū ministrim. Skaidrs, ka vīgluok ir vysod pasavērt iz vysu nu molys, pakritizēt, pasasmīt voi lobuokajā gadejumā uzslavēt. Tys varbyut tai simboliskai paruoda myusu leluokū sabīdreibys problemu? Mes poši naasom nikuo daudz dareit gotovi.

„Tys tak balagans i vyss ir tik slyktai!” saceis myužeigī pesimisti, bet, pa munam, sovys atbiļdeibys i veseleigys humora izjiutys leidzsvors ir eistyna latgalīša i kūpumā sabīdreibys harmonejis formula.

Leidzeigi taišni diveju elementu savīnuojums ir Latgolys atteisteibys pamats: ekonomiskuos izaugsmis veicynuošona i latviskums – taitod latgaliskums. Koč ari daudzeji atkon saceis, ka ar latgalīšu volūdu mes (ni Latvejā, ni Latgolā) nikur tuoļ natiksim, deļ tam ka svareiguokais asūt nauda, vysleidz koncentrejūt tikai iz ekonomiskūs ruodeituoju uzlobuošonu, mes cīš dreiž varam pazaudēt kū daudz svareiguoku i vierteiguoku par bankys kontu, jaunu mašynu i.c. lobumim – mes nadreikstam pazaudēt poši sevi!

Taišni par tū breidynova vēl tuolajā 1917.gods aprelī daudzeji tuo laika Latgolys politiki, kod piec garom runom izlēme kūpā ar baltīšim veiduot kūpeigu vaļsti. Koč ari tūlaik vēl Latgola navarie rauduot ni par demografejis problemom, ni dorba tryukumu, ni ari par sovys (latvīšu) volūdys nūsorguošonu, vysleidz jau tod tyka izsaceitys šuorbys, ka itaids unitarys vaļsts modeļs var pavysam molā atstuot Latgolu.

Ka pasaveram koč voi iz pādejūs divdesmit godu regionaluos atteisteibys tendencem i varys decentraliziešonys pasuokumim Latvejā, tod ituos idejis ir palykušys tikai iz papeira voi vēl trokuok – iz konsolidacejis riekina pa druskai ir mozynuotys darbinīku vītys taišni regionūs.

Prīcojūs, ka vys skaļuok nu ministru i nu jau vairuoku parteju pusis dzieržam atbolstu regionaluos atteisteibys strategiju īdzeivynuošonai – deļ tam ka taišni tys ir eistais leimiņs, kurā byutu kūpā juosaplyust Nacionaluo atteisteibyas plana i mozūs pašvaļdeibu mierkim, taidā veidā nūdrūšynojūt vysys Latvejis atteisteibu.

Vysagolā daži drusku retoriski vaicuojumi: kurš eisti ir atbiļdeigs par niulinejū Latgolys regiona situaceju? Politiki, vaļsts īstuodes, pašvaļdeibys, uzjiemieji, sabīdreiba kūpumā? I kurais byus atbiļdeigs piec godim 5, 10, 20, ka atkon nikas nabyus izadevs? Kurs eisti ir Latgolys lidmašynys pilots?

Par stypru Latgolu styprā Latvejā!

*Roksts latvīšu literarajā volūdā publicāts žurnalā IR. Vys vēļ latvīšim juosavuica saprast vīnam ūtru i na vysod tei ir tikai valūdu barjerys problema.

Jurs Viļums