Pyrma 85 godu, 1927. goda 20. aprelī Ludzys apriņķa Nierzys pogosta Vuorslovūs zemnīku saimē itymā pasaulī īguoja latgalīšu dzejnīks, prozaikis, kritikis, esejists, ilggadejs latvīšu literaturys žurnala „Karūgs” (Karogs) golvonais redaktors Andris Viejāns – eistajā vuordā Donats Kalnačs. Dorbus publiciejs ari ar pseidonimim – Jorģis Greizacis, Nērzōnīts, Pēteris Tālums, Jēkabs Smējējs, Jānis Zars.

Andris Viejāns bejs Rakstnīku savīneibys i Latgolys Pietnīceibys institura bīdrs, LPSR Nūpalnim boguotais kulturys darbinīks. 1997. godā apbolvuots ar LR Saeimys Gūda medaļu.

Myužeibā nūguojs 2005. goda 8. decembrī.

Piec Nierzys pamatškolys beigšonys, vuiciejīs Ludzys gimnazejā i Ludzys školuotuoju sagataveišonys kursūs. 1945. godā izsuocs studejis Reigys Školuotuoju institutā i 1950. godā beidzs Latvejis Vaļsts pedagogiskuo institura Latvīšu volūdys i literaturys fakultati.

Dorba gaitys izsuocs tīpat Nierzā – Nierzys napylnajā vydsškolā, nu 1950. godā izsuocs dorba gaitys žurnalā „Karūgs” – nu suoku kai leidzstruodnīks i dzejis nūdalis vadeituojs, bet nu 1967. leidz 1989. godam bejs žurnala golvonais redaktors. Nu 1981. leidz 1991. godam bejs ari Latvejis Mīra aizstuoviešonys komitejis prīšksādātuojs.

Pyrmuo publikaceje Andrim Viejānam bejuse jau gimnazejis godūs „Rēzeknes Ziņās” 1943. godā – miniatura „Gaišais breids”, nu literaruos darbeibys laikā jam izguojušys vaira kai 40 gruomotys. Andra Viejāna dzeja ir izteiksmeigi gleznaina, romantiskais skatejums iz pasauli stingri baļsteits realitatē. Publiciejs pasauļa ceļuojuma īspaidus („Balts kuģis zilos ūdeņos”, „Ekvators ceļa vidū”, „Zaļā ķirzaciņa” i c.)., rakstejs par rakstnīkim („Kalnu acis”, „Jūlijs Vanags”, atseviškys apceris par Raini, V. Luksu, B. Saulīti), taipat ari izdūtys gruomotys bārnim.

Eipašu vītu Andra Viejāna dorbūs vysod ījāmuse dzymtuo Latgola. P.Zeile saciejs „Andra Viejāna dzeja ikvīnam latgalīšam (i latvīšam vyspuor) līk spieceiguok izjust identitati ar dzymtū pusi, sovu nūvodu, apsazyunuot, ka ari te ir Eiropa, ka „te vyss nūteik.” Latgolys tematika īsaskaņ jau 1979. godā izdūtajā gruomotā „Un sākās viss no svilpaunieka”, nu  vaira Latgolai Viejāns pīsavierss 80.–90. godu mejā, rokstūt dzeju i esejis par dzymtuos pusis viesturi i cylvākim.1989. godā Rēzeknī atseviškā gruomotā teik izdūta apcere „Francim Trasunam 125”. 1992. godā izīt tāluojumu i eseju kruojums ar atseviškim dzejis īstorpynuojumim „Latgolas mozaika”. 1996. godā – apjūmeigs izdavums par Latgolys literaturys i presis tapšonu i atteisteibu „Latgales rakstu gaisma”. Vysa myuža garumā latgalīšu volūdā raksteituo dzeja 1997. godā izdūta kruojumā „Rāznas krūze”, tys teik dāvāts par muokslinīciski lobuokū latgaliski publicātū dzejis kruojumu. Latgalīšu volūdā skaitami ari A. Viejāna roksti periodikā.

Leidz 27. apreļam Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteituovā apsaverama Andrim Viejānam veļteita izstuode.

Lels paļdis par atsauceibu i atbolstu informacejis sagataveišonā Rēzeknis Centralai bibliotekai!

Karteņa nu gruomotys „Latvīšu rakstnīceiba biografejuos”, 2003

 

Drupeit Andra Viejāna latgaliskūs aiļu:

Jauneibai

1

Ruodīs, nupat jū vēļ gaideju pļovā

Ar purynim rūkuos, lai mudruok tei tak

Un bārzu sulys nas krūzē sovā,

Lai pīgulis gunkuri myglā dag.

 

Ruodīs, nupat jei vēļ smiejuos skali.

Bej teirumi bryuni. Un meži zali,

Par dzagyuzis zvonim sirdei prīks.

 

Un zylajuos naktīs muns nanuoce mīgs.

Leidz gaismeņai brydom gar syla molu

Un reitausmā meklējom kolna golu.

 

2

Ruodīs, vēļ vakar jei garom skrēja.

Palicis smuords vīn nu Juoņu vieja.

Kolna golā izdzisis suorts.

 

Palicis dzīsmis atbaļss un vuords.

Palykuse vīn kryutīs sluope.

Pādi rosā. Un acīs suope.

 

Tuo vieja i dzīsmes napanuokt.

Un nasaraut myglys, kas ītyn leju.

Pi leitovom vajag pīrast suokt,

Pi snīgim, kur izraksteit škieršonuos dzeju.

 

***

Kū tu padareisi latgalīšam?

Ceiruļs jam iz mīta gola dzīd

Un bez mīžu gryuda olu dora –

Nasabeist nikod nu gostu bora.

 

Kū tu padareisi latgalīšam?

Jo nav lampys – palīk mienesnīks;

Jo nav lopys – bolts aiz lūga snīgs;

Jo naz zeimuļa – ar vāzdys golu,

Pabaidēdams Sveču dīnys solu,

Roksta dzīsmeņu par Sakstagolu.

 

Kū tu padareisi latgalīšam?

Siermais mozdāls pīmiņ vacūtāvu,

Atver gruomotu kai vušku klāvu:

Vuordi cauri godim lāc un skrīn

Un pi astis stuorkam sapnus sīn.

 

Kū tu padareisi latgalīšam?

Jiusim solst?

Jis na jau nazkod reit, –

Šūvokor var jiusus sasiļdeit!

 

Jo vēļ naradz garai zīmai beigu,

Apvalk kažuku un brauc iz Reigu.

Jo nav „mersedesa”, – rogovys

Jū nu Rogovkys ar zygim nas.

Dzejnīks izsauc: „Augšuok, augšuok svīd!”

Placūs Līpukolna līpa zīd.

 

Tuopēc vysi kūpā šudiņ sprīžam:

Kū tu padareisi latgalīšam?!

Jo nu snīgim myltus maļsim,

Jo nu dzejom pokovus mes kaļsim,

Kai pi sīvys suona

Nanūsaļsim,

Reiga!

 

Naktineica

Kaida sylta pārkiuņam bej duna,

Zalta zibiņs mete kyulīņus:

Rudzupuče – naktineica muna –

Rosys boltā šyupeleitī dus.

 

Sudobra pa pylnam trauslā traukā,

Puori molom pusnakts sapni leist:

Lai tūs reita rūka nanūslauka,

Lai nu saulis dīnā nanūveist.

 

Viejam vieja mutē gaiša runa,

Atspeid leita nūmozguotais lauks:

Rudzupuče – naktineica muna –

Zvaigžņu storim dīnys vydā plaukst.

 

Myus tikai mīlesteiba gluobs

Pret ziļgmi naseņ saulis rots

Vēļ dzyna dīnys troka skrejā,

Kod varons atsakluojs skots

Ar lynu padebešim lejā

Un bārzu pulkim kolna viejā.

Piec leita kūku saknem sluopst,

Un azaram vīns sapnis sejā:

Myus tikai mīlesteiba gluobs.

 

Ir laika rotam skriejīņs plots:

Pat aizmierstam, kas ceļā beja,

Un napamonom, ka tev mots

Pret sudobru jau zaltu meja

Un boltu zīmu sagaideja…

Voi styga vēļ pret sauli kuops?

Voi napaliksim mieness lejā?

Myus tikai mīlesteiba gluobs!

 

Kas seita maize un kas bods,

Tū pastuosta vēļ vacuo reja,

Kū syunuos spīž aiz goda gods.

Seņ spryguļam nav pruotā deja,

Un klusej strūpam bišu skreja.

Stuov traktorists kai ogurcs skuobs,

Vīn mārga, mirti laužūt, smejās:

„Myus tikai mīlesteiba gluobs.”

 

Voi laikmatu un godu skrejā

Naids jaunuos audzis napīkruops?

Es ticeibu vēļ smeļu dzejā:

Myus tikai mīlesteiba gluobs!