Itymā dīnā pyrma 120 godu – 1892. goda 1. majā Varakļuonu pogosta Lelstrodu dzeraunē Eisāku sātā dzims īvārojamais latgalīšu veiskups, volūdnīks, dramaturgs, filozofs i Latgolys sabīdriskais darbnīks Pīters Strods.

Pīters Strods vuicejīs Varakļuonu pogosta školā, piečuok Rēzeknis piļsātys školā, piec kurys izsuoktys studejis Pīterpiļs katuoļu Gareigā seminarā. Piec seminara sliegšonys, studejis turpynuojs Pīterpiļs Keizariskajā katuoļu Gareigajā akademejā. Izgleiteibu īgivs i zynuošonys papildynuojs ari studejūt Austrejā gon Insbrukys Universitatē, gon Vīnis Universitatē. 1926. godā piec disertacejis „Par dzeiveibu i tuos pyrmasuokumu” (“De vita eiusque prima origine”) i težu aizstuoviešonys īgivs filozofejis doktora gradu tai kliustūt par pyrmū filozofejis zynuotņu doktoru Latvejis katuoļu prīsteru vydā.

Piec studeju beigšonys iz eisu šaļti kolpuojs Aglyunā, nu 1926. goda beiguos klivs par Reigys Gareiguo seminara profesoru, piečuok rektoru – ar seminaru Strods bejs saisteits da myuža golam. 1938. godā Latvejis vaļsts daškeirusi Strodam Treju Zvaigžņu III pakuopis ordeni. 1938. godā dybynuota Teologejis fakultate i Strods izsuocs sovys dorba gaitys tī – nu suoku kai Kristeiguos filozofejis katedrys vadeituojs, nu 1940. godā klivs par dekanu. 1947. godā Pīters Strods konsekrēts par veiskupu. Taipat piečuokūs godūs Strods veics Līpuojis diecizis i Reigys arhidiecizis vadeibys dorbus.

Nasaverūt iz kolpuošonu i dorbim bazneicā, Strods bejs ari aktivs literats, žurnalists, publicists, zynuotnisku i religiski filozofisku dorbu autors. Literarajā darbeibā izmontuojs pseidonimu Latgalāns. Pīrakstiejs lugys „Aizdzereibys” (1924), „Dzeivis viļņūs” (1926). Rakstejs religiska i filozofiska satura gruomotys (Sv. Augustins i Sv. Akvinys Toms (1936) i c.). Ilgus godus bejs jaunīšu žurnala „Zīdūnis” redaktors (1922. – 1923. i 1927. – 1930.). Nu dorbs, ar kuru Pīters Strods ījam nanūviertejomu vītu Latgolys kulturviesturē, ir darbeiba latgalīšu volūdys ortografejis sataiseišonā. Strods bejs latgalīšu ortografejis komisejis vadeituojs, daudzi rakstiejs par latgalīšu ortografeju, kai ari sastatiejs „Latvīšu volūdas gramatiku latgalīšim” (1922) i 1933. godā sastatiejs i publiciejs latgalīšu „Pareizraksteibas vōrdneicu”. Stroda īsuoktais i padareitais dorbs ir ari myusdīnu latgalīšu rokstu volūdys pamatā.

Pīters Strods myužeibā nūguojs 1960. goda 5. augustā i apbedeits Reigys Kristus Karaļa kopūs.

Izmontuota informaceja nu Varakļānu nūvoda sātys lopys, latvīšu i latgalīšu škārteikla vuordineicys Vikipedeja škirklim par P.Strodu.

Olūts: Jaunais Vōrds. – Reigā, 1933. g. 11. majā. – Nr. 10. – 4. pl.