Niule LaKuGā eisa dzejis pauzeite. Jiusu viereibai Inta Nagla i juos latgaliskuos ailis. 

Īsapazeisim! Inta par sevi soka: „Latgalīte nu motu golim da papiežim.” Dzimuse i dzievoj Kuorsovys nūvodā Mežvidu pogostā, nu jau 23. godu – Mežgalēs. Jau 29 godus ir latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, niu struodoj Ludzys nūvoda vokora vydsškolā. Dzeja muotis – latgalīšu volūdā – atīt eipašuos šaļtīs, deļ tam ir cīši meila. Dzeju roksta jau nu školys laikim, nu vēļ eipašuoku vītu Intys dzeivē dzeja ījāmuse pādejū septeņu godu laikā. 2011. godā izguoja Intys pyrmais dzejis kruojums „Smilšu pulkstenī iestrēdzis laiks”. Tī ailis ir gon vaira literarajā volūdā, nu dreižumā gaidoms ūtrais aiļu kruojums ar nūsaukumu „Dvēseles dienasgrāmata”, kurymā vasala nūdaļa „Kur muotis volūdā i ryučeits vuovuļoj” byus latgaliskajā mēlē.

 

Munā Latvejā

Munā Latvejā strodi dzīd,

Ceiruli kai jukuši

Ber sovus dzīšmu trallus

Iz kotra zora –

Skaneigs Laiks puori zemeitei īt…

 

Munā Latgolā

Dzaltoni saulis dzeipari

Sakuorti dabasu molā –

Nu tim šūnakt

Saulis meitinis pologus auss,

Lai reit pa dīnu

Sastīptu zaļu i smuordeigu  deču

Kotrā molā.

 

Šymā Dīva pasaulī skaistā

Ik osnā,

Kas nu zemeitis gaļveņu ceļ,

Vyss lobums, skaistums

I styprums zeļ…

15.04.2012.

 

Saruna

Mameņ, muomuleņ, pasoki lyudzama,

Kur myusu spāks, kur myusu styprums

Paglobuots?

 

Zam ūzula sakņu, kas dryvys vydā

Sovu vaiņuku godu symtim jau ceļ,

Myusu spāks, myusu styprums

Ceļās i zeļ!

 

Pasoki, muomuleņ, kur zemis tykums,

Kur skaistums i tautys rūta?

 

Tei myusu dzīsmēs, kurys kai eņgeļu bolsūs

Kai svātkūs, tai kasdīnā skaņ puori zemei,

Myusu meitys i dāli – tei myusu rūta!

Boguoteiba – zemeite myusu,

Dīva i Laimenis dūta!

 

Tok pasoki, meiluo, kur nuokūtne myusu,

Voi varā i piļu augstajūs tūrņūs?

 

Nuokūtne myusu – tī jius, myusu bārni

I mozbārni – jaunuos audzis.

Ni varā, ni naudā slāpts myusu zemeitis gūds,

Tys laimē i prīcā nu cylvāku dūts!

17.11.2010.

 

Muotis volūdai

– Kur muotis volūdā i ryučeits vuovuļoj?

– Jis sovu dzīsmi Latgaleitei burbuļoj!

– Kur zilim zīdim vasiļcenis zīd?

– Tī vosoruos es grybu bosom kuojom skrīt…

– Kur syltu dzīsmi dzieržu vālā vokorā?

– Tū gunteņa dzīd sātuos povordā!

– Kur dreižuok kotra styga preteimā skrīn?

– Tī, munā meilā dabasu molā, vīn…

– Ir kotram meila sova sāta, muotis volūda,

Kas dryumūs vokorūs myus sirdis sasylda…

 

Gribuleits

Grybu! Grybu! Gribuleits!
Myusu sātā Gribuleits!

Grybu pīnu!
Grybu sīru!
Grybu dasumaizi vīnu!!!

Gribuleits! Naruotneits!
Kū vēļ sagribēsi tu?

Grybu soldu marmeladu!
Grybu pīna šykaladu!
Grybu rīkstus,
Grybu čipsus,
I vēļ gribu limonadi!!!

Māmai acs nu pīris spīžās,
Bet Gribuleits vēļ skaņ i grīžās:
Grybu! Grybu!
Grybu! Grybu! –
Tai kai viļceņš apļeik svīžās.

Kū lai īsuok?
Kū lai dora?
Ak tu prīca, laime muna!
Munu mozu gribuleiti,
Munu meilū Lāsmuceiti…

1.05.2012.

 

Tovā prīškā

Tovā prīkšā, Dīvs,
Es nūlīku vysus
Napadareitūs dorbus,
Es zynu,
Tu padareisi tūs vysus,
Kurūs atzeisi lobus.

Tovā prīškā es nūlīku
Sovus sapynus,
Kū pīpiļdeit grybu,
Lai paleidzi īgiut
Vēļ Pasaulī itymā
Laimi i mīlesteibu.

Tovā prīškā pazemeigi
Sovim tyvokim
Mīru lyudzu
I šaļtim, kod namīrā sirds,
Sovys bādys Tev syudzu.

Es zynu,
Ka leidziesi maņ
I munu nostu dareisi vīglu,
Deļ tam eimu pi Tevis
Ar patīsu prīcu.

15.04.2012.