Koč kas nu vacūs gazetu boguoteibu varbyut i saimisteibai ci mīlesteibai nūdereigs. Koč kurs ticiejums jau i dareišonys laika palaists garom, nu var pavāruot – nadareišona ci dareišona ir ci nav guojuse lobumā/švakumā i piec goda atguoduot i paraudzeit otkon.

Ticiejumi, saisteiti ar pavasari

1. Kas bezdeleigu perekļus jauc, tam raibi vaigi
2. Jo māslu vabalem pavasar daudz kuopuru, byus agra sieja.
3. Kas pavasar pyrmū reizi dzierd naiedis dzagūzi, tys vysu godu byus olkons.
4. Kas cereņu zīdā atrūn vairuok kai četrys zīdlapenis puorā – tod taids atrodums ness laimi, bet napuora – nalaimi.
5. Pavasar, kod apsis lopa treis, tod zyrgim bareibys pītiks.
6. Gūvis pyrmū reizi gonūs dzanūt, tom ap rogim juoaptyn teiklu, tod gūvs navarēs apbūrt.
7. Gūvs pyrmū reizi gonūs dzanūt, vajag nu kūkim atnest kaidu kūceņu i īspraust laidara (dīnduorza) vydā: – tod gūvs vosor nabyzuos.
8. Jo gryb, lai vuškys nanūkleistu pa mežu, pyrmū reizi gonūs dzanūt juogona ar vīnu reiksti.
9. Kod oruojs izīt pyrmū reizi ortu, juonūzūg drusku nu juo aportuos zemis i tū zemi juopakaisa pa ustobu, tod ustobā vysu vosoru nabyus blusu.
10. Seipulus beidzūt stuodeit vogys golā juoīsprauž slūta – tod seipuli byus kupli kai slūta.
11. Pi kuopustu stodeišonys juonūveļ nu vogys molys akmini – tod kuopustu golvys augs cītys kai akmini.
12. Jo gribi izdzeit raibumus nu vaigim, kod pyrmū reizi bezdeleigu īraudzeisi, tiuleņ juosamozgon iudinī.
13. Arūt pavasari pyrmū reizi teirumu treis vokorys muojuos navajag degt guņs – tod goni naizganēs siejumu.
14. Jo kūrmuļs zemi rūk – nabyus loba raža.
15. Kod pyrmū reizi lūpus dzan gonūs, juoaizdadz gromneicys sveci i klāvā juoīt puosakristiejs – tod vosor ar lūpim labi īs.
16. Pyrmū reizi teiklu iudinī laižūt, tū pyrma laisšonys juoīkiupynoj ar leidakys zūbim.
17. Pyrmai sakartai zivei juoīspļaun treis reizis acīs, tod zivis labi kersīs.
18. Jo rasādu siej tymā dīnā, kurymā rudiņ beja pyrmuo solna, tod pavasara solna rasāda nanūmaituos.
19. Kod puiss gryb, lai jū meita mīļuotu, jam pādejā pīktdīnā pyrma vosorys Svātkim juoaizīt iz avīšuoju, juosalosa tī speidūšūs tuorpeņus, tūs juoizkolta i tai dabuotū puļveri juodūd kai naviņ meitai īdzert.

Piec vacuokūs mameņu nūstuostim izraksteja M. Apeļs

Olūts: Jaunais Võrds. – Reiga, 1932. g. 12. majā. – Nr. 17. – 3. pl.