Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim
Kulturys ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei
Nacionaluos elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūmis (NEPLP) prīšksādātuoja Aināram Dimantam
Masu medejim

Atkluotuo viestule

Izviertejūt MK puorresoru koordinacejis centra vadeibā topušūs Vaļsts puorvaļdis instituceju, navalstiskūs organizaceju i socialūs partneru puorstuovu integrātū pīduovuotū pasuocīņu sarokstu: „(A) Prioritari nu vaļsts budžeta atbolstamī pasuocīni sabīdreibys salīdieteibai i nacionaluos identitatis styprynuošonai“, myus satrauc, ka pastuov draudi Latgolys tuoļuokai atsvešynuoteibai nu puorejuos Latvejis, i ir īzeimis, ka planavuots turpynuot vēļ vaira nūstyprynuot krīvu volūdys dominejūšū stuovūkli elektroniskūs plašsazinis leidzekļu sferā, pakļaujūt Latgolys informacejis telpu piļneigai rusifikacejai, i tam atvielejūt par papyldu budžeta leidzekļu.

Mes aicynojom puorsavērt pasuocīņu sarokstu, tū precizēt, i korigēt taidā gorā, kab Latgolā tyktu styprynuota salīdieteiba i nacionaluo identitate iz nūvoda latgaliskajim pamatim i latvīšu volūdys obejom literarajom formom i na iz svešvolūdys – krīvu volūdys bazis.

Pasuocīnim 2012. i 2013. godā atvālāts kotru godu ap 1 miljons latu. Nu itim leidzeklim tik nalela daļa paradzāta konkreti Latgolys vajadzeibom, i par daļu pasuocīņu nav byutisku ībyldumu, nu na tei attīceiba iz „2. aktivitate Vīnuotys i kvalitativys informacejis telpys nūdrūsynuošona vysā Latvejis teritorejā, jo eipaši nacionalūs elektroniskūs plašsazinis leidzekļu apraidis nūdrūsynuošona pīrūbežu rajonūs“ ar finansiejumu 219 312 LVL 2012. godā i 2012. godā. Ite ir, acim radzams disproporceja, jo vaira nakai puse leidzekļu – konkreti 120 012 LVL paradzāti Latvejis Radejis 4. kanala vajadzeibom, kab Latgolys eteru nu Reigys vēļ vaira puorpludynuotu ar krīvu volūdu. Poša nauda, prūtama līta, ari palyktu golvyspiļsātys kantorūs. Ti preteimā latgalīšu volūdys laidīnim konkreti paradzāts finansiejums viņ 7 800 LVL apmārā. Proporcejis 1 pret 15 par lobu krīvu volūdai izsoka vysu. 50 000 LVL nūvierzeišona regionalajim medejim Latgolā ari byutiski namaina stuovūkli, jo daļa itūs leidzekļu tiktu ari krīvu volūdys TV sižetim, titriešonai i t.t.

Mes kategoriski nūraidom itaidu attīksmi pret Latgolu i latgalīšu volūdu. Bīdreiba „Latgolys Saeima“ februari aicynuoja pīvierst Latgolai i tuos latgaliskajai latvīšu volūdys formai nūpītnu viereibu, aicynojūt paredzēt finansiejumu vysmoz 2 % apmārā nu vysa sabīdryskuo pasyutejuma. Nu NEPLP sajiemem pozitivys atsauksmis, i jamūt vārā, ka Tautys skaiteišonys dati līcynoj, ka latgalīšu volūdu lītoj apmāram 8 % Latvejis īdzeivuotuoju – itei praseiba ir sapruoteiga i atbolstoma. Tī preteimā vaļsts ministreju īriednīceibys atbiļde ir šokejūša.

Mes aicynojom lobuot klaidys. Bīdreiba „Latgolys Saeima“ ir izstruoduojuse i gotova pīduovuot risynuojumu paradzātuo finansiejuma vudā, kas patīsi veicynuotu sabīdreibys salīdieteibu iz kūpeji nacionalū i Latgolys regionalū vierteibu pamata.

Breivūs ļaužu apvīneiba, bīdreiba “Latgolys Saeima”